"Mēs visi sastāvam no citātiem. No grāmatām, ko esam lasījuši, filmām vai seriāliem, ko esam skatījušies, dziesmām, ko esam iemīļojuši, gleznām un skulptūrām, citu cilvēku viedokļiem par iepriekšminētām parādībām. Kā citādi lai mēs būvējam savu pasaules ainu? Kā lai izprotam, kas mums vajadzīgs? Ja gadās sastapt cilvēku, kam ir līdzīgs citātu komplekts, mēs pieņemam lēmumu, ka sastapta radniecīga dvēsele.
Kas notiek, ja cilvēks pats ir citāts? Vai tāds eksistē? Vai tādu var sastapt? Man bija interesanti izdomāt situācijas, kurās sieviete meklē ideālo vīrieti, kas citēts vai, pareizāk sakot, nokopēts no Deivida Linča seriāla “Tvinpīka” galvenā varoņa aģenta Kūpera. Nokopēt izdevās – bet kas sanāk, ja, izlaužoties caur citātu sablīvējumiem, sastopi meklēto, iemiesotu dzīvā cilvēkā?"
Stāsts par sievieti (50+), kura nespēj atbrīvoties no kāda iedomu tēla. Tekstā ir daudz iekšējo dialogu, kas ļauj ieskatīties vientuļās sievietes prāta daudzšķautņainajā pasaulē. Vērsts vairāk uz vēlmi satikt kādu, ar kuru kopā būt par "normālu sievieti". Un aģents Kūpers to viņai it kā neļauj paveikt. Lai nepateiktu priekšā par daudz, uzrakstīšu tikai to, ka beigas pārsteidza. Tagad, pēc izlasīšanas, raugos uz to kā uz cita žanra darbu.
Neko ļoti nopietnu jau no šīs grāmatas negaidīju, bet nu laikam gaidīju vismaz, ka Kūpera personība būs izteikti centrālā tēma un tā būs apskatīta pietiekami dziļi, lai es par to aizdomātos kaut ko jaunu. Nu tā kā no tāda sieviešu romāna puses, bet tomēr viss caur to Kūpera tēmu.
Bet nekā tamlīdzīga, Kūpers parādās pāris reizes un tikai sava izskata sakarā :D Ja kādam šī grāmata nav tas, ko tipiski lasītu, tad Tvinpīkas piesaistes dēļ noteikti nevajag. Arī atmetot cerības uz to, nekāds jēdzīgs saturs nepalika. Nu tāds stereotipiskais sieviešu romāniņš sliktā nozīmē.
#helmutslasa 10 grāmata , zīmīgi , ka to sarakstījusi sieviete, kuru cienu tikpat ļoti kā Vairu Vīķi Freibergu. Šoreiz tas ir Ritas Lasmanes - Es un aģents Kūpers. Lieki teikt, ka vienā elpā! Izlasīju. Nekad iepriekš lasot mani nebija pārņēmusi sajūta, ka esmu šūpolēs starp stāstā minēto atziņu pārdomāšanu un vēlmi skriet līdzi varonei stāstā. Tik daudz domu, pārdomu un es tām visām noticēju , arī par skudrām un bezbailību baidoties . Vienā elpā, līdz punktam , līdz uzrakstam BEIGAS , garšīgi. #ritalasmane