Jau vairākus gadus, dodoties uz kalniem slēpot, mūsu ģimenē ir tradīcija pa ceļam skatīties raidījumu Atslēgas. Aptuveni 24 stundas esam ieslodzīti automašīnā, bet mums braukt ar auto patiešām patīk. Katru gadu vēlreiz un vēlreiz noskatāmies raidījuma sēriju par trimdas latviešiem un latviskumu, kas stāsta par Bruni Rubesu.
Man ik reizi parādās aizkustinājuma asaras, dzirdot raidījuma vārdus:
"Mūsu ir tikai pusotrs piliens, bet mūsu pusotram pilienam ir dziesma par sauli."
Kad Ziemassvētku naktī ap pus 2iem pabeidzu pēdējās 50 lapas Baņutas Rubess grāmatā "Te bijis Brunis", acīs man bija aizkustinājuma asaras . Jā, šī grāmata ir pavisam noteikti jāizlasa. Tā ir pamatīga vēstures izpēte par autores tēvu, viņa kara gaitām, mīlestību, kā arī jogas un meditācijas nozīmi. Autore grāmatu stāsta divās personās - no sevis, kā un kāpēc grāmata tapa (un tas ir tik aizkustinoši), kā arī balstās Bruņa vēsturiskajās gaitās kara laikā. Iespaidīgi, ko un kā cilvēks spēj izturēt.
Lai gan grāmata sniedz detalizētu ieskatu Bruņa kara pieredzē, man pietrūka plašāka stāstījuma par viņa dzīvi pēc kara – īpaši viņa gaitas Kanādā un iespaidīgais darbs Volkswagen rūpnīcā. Šī ir tēma, kuru, cerams, autore turpinās nākamajā grāmatā (un ļoti ceru, ka tāda būs!).
Šī ir grāmata, kas aicina uz pārdomām, aizkustina un paliek ar lasītāju vēl ilgi pēc pēdējās lappuses izlasīšanas. Noteikti iesaku ikvienam, kam tuvas vēstures un cilvēka iekšējā spēka tēmas.
🙌Un es joprojām ļoti ceru, ka kādu dienu atradīsies Bruņa pazudusī dienasgrāmata
"Laime ir īsākais attālums starp cerībām un realitāti"
"Pieticīgākā un izšķērdīgākā no kaislībām ir mīlestība: tās dēļ iet bojā karaļvalsts, tai pietiek arī gandrīz ar neko"
"Es varu saskaitīt trīs veidu klusumus: traumas klusēšanu, sargājošo klusēšanu, meditējošu klusēšanu. un vēl es pieskaitu ceturto - neredzamības klusēšanu...... Traumas noved pie klusēšanas un klusēšana pie aizmiršanas"
"Savāds liktenis - būt tik tuvu iespējai palīdzēt, bet palīdzēt aizliegts".