Karš Ukrainā lielvaru attiecības ir novedis līdz galējam saasinājumam. Cilvēce atrodas pussoli no apokalipses.
Daniels ir izbijis politiķis, kurš ar ģimeni dzīvo Pierīgā, gaidot neizbēgamo. Pēkšņi viņam tiek piedāvāta neparasta iespēja glābt pasauli no iznīcības. Vai viņam izdosies? Ko jūs darītu citādi, ja varētu izdzīvot mūžu vēlreiz? Romāns “Pirms vējš atpūtīs rītdienas pelnus” ieved lasītāju aizraujošā odisejā, aicinot pieredzēt šādu perspektīvu ar galvenā varoņa acīm. Danielam jāveic arvien sarežģītākas izvēles, un uz spēles ir likta gan personīgā dzīve, gan visas cilvēces liktenis. Viņa misiju apdraud ne tikai pagātnes cēloņsakarību neparedzamība, bet arī paša vājības un attiecību kaislības. Laikā, kad saldie astoņdesmitie Latvijā pārtapa par skarbajiem deviņdesmitajiem, pasaulē notika tektoniskas pārmaiņas. Ja vien tās būtu ievirzītas pareizā gultnē...
Kad autors mani uzrunāja, vai vēlos saņemt grāmatas eksemplāru pret godīgu atsauksmi, es uzreiz devos lasīt anotāciju.
Daudzi jau zina, ka tas ir kaut kas tāds, ko es parasti nedaru, bet šis neattiecas uz brīveksemplāriem, jo man jāzina, vai grāmata varētu mani uzrunāt. Nebūtu godīgi ņemt grāmatu, ja tēma galīgi nav man, lai tik būtu grāmata bez maksas (lai gan arī mans laiks, kas veltīts lasīšanai, ir svarīgs).
Anotācija un atsauksmes atklāja raibu sižetu: ●Ceļošana laikā? Jā, lūdzu! ●Trilleris? Jā, jā un vēlreiz jā! ●Romantika? Ok, mērenās devās esmu par! ●Maģiskais reālisms? Nu, lielas pieredzes nav, bet labprāt apskatītos. ●Politika? Tā, cik daudz politikas?
Tieši ar pēdējo jautājumu vērsos pie Ikara Piebalga, lai precizētu šo, jo politika nav tas, ko meklēju grāmatās. Gluži no tās neizvairos, ja kaut kur kaut kas uzpeld, bet politiska rakstura grāmatas speciāli neizvēlos. Saņēmu mierinājumu, ka apmēram trešdaļa, kas uz 400lpp nelikās nekas traģisks.
Bet, manuprāt, politikas te bija vairāk par trešdaļu. Vai tas kā traucēja? Nē! Ļoti saprotami visi politiskie notikumi tika pasniegti un bez tiem stāsts tomēr nebūtu tik spilgts.
Shēmošanas, mahinācijas, bailes, cerības, mīlestība, ticība, samierināšanās - kārtīga emociju buķete un man patika.
Un man ļoti patika beigas! Grāmatas varoņiem netika dots vieglais ceļš uz laimi! Un šis arī šķita vienīgais variants, kurš mani kā lasītāju apmierinātu! Iesaku!
Viens no neparastākajiem romāniem, kas pēdējā laikā lasīts ✅ Mūsdienas un pagātne, daudz politikas un fantastika. Visam pāri - attiecības. Darbība norisinās Latvijā, bet iesaistīta būs arī ASV 👌 Un, ja sākumā nevarēju saprast, vai šis būs mans, interese ņēma virsroku. Romāns ievelk aši, lasās raiti. Bet beigas… 💔 es visu lasīšanas laiku gaidīju ko citu 🫣
Galvenais varonis - Daniels - ir izbijis politiķis, kurš ar ģimeni dzīvo Pierīgā. Laikā, kad karš Ukrainā novedis lielvaras līdz saasinājumam un cilvēce ir nonākusi bez 5 min. uz kodolkara takas. Priekšā - apokalipse 😱
Un tad rodas iespēja, kas šķiet teju neticama - pagriezt atpakaļ laiku un “labot” pagātnes kļūdas, lai mainītu pasauli. Vai tas ir iespējams? Vai tas varētu izdoties?
Šis viennozīmīgi ir stāsts, kas liek aizdomāties arī pašam par savu dzīvi - ko darītu es, ja man būtu iespēja to izdzīvot vēlreiz? Vai ko mainītu, labotu, darītu citādi? 🙄
Grāmata “atmetīs” atpakaļ saldajos 80tajos, skarbajos 90tajos, liks atminēties globālās izmaiņas pasaules politikā, daudz no tā ir jau tik ļoti aizmirsies 🫣 Un vēl tas tehnoloģiskais lēciens, kas ir noticis pēdējos gadu desmitos 😵💫 Man šķita riktīgi interesanti un pēc grāmatas ir sajūta, ka esmu “čomos” ar vairākiem ASV prezidentiem 😅 un esmu “redzējusi” Putinu tā “karjeras” sākumos 🤭
Bet beigas… mani nolika uz pauzes. Es tiešām gaidīju tās citādas. Es teikšu - skumji un skaisti vienlaikus 💔 Mīliet un novērtējiet to, kas jums dots, KATRU dienu 🙏
Pirms neilga laika atklāju, ka distopijas man patīk. Un, kad man ieteica, ka šī grāmata drusku atgādinot Stīvena Kinga 22.11.1963., sapratu - jālasa. 2023. gadā, kad Krievijas-Ukrainas karš rit pilnā sparā un pasaulei draud kodolkatastrofa, politologs Daniels ceļo laikā uz 1990. gadu, lai mēģinātu pārrakstīt vēsturi, Krievijas un ASV attiecības un izglābt pasauli no tā ārprāta, kurā esam nonākuši.. Man ļoti patika Daniela atgriešanās tīņa vecumā 90tajos - Latvijas neatkarības atjaunošana, dončiki, Klintona vizīte Rīgā, Pingvīna saldējumi, u.c. laikmeta liecības. Varbūt drusku par daudz bija tieši Amerikas, bet kopumā ļoti aizrāva stāsts par to, kā katrs mazākais lēmums un izvēle var pagriezt pasaules attīstību citā virzienā. Žēl, protams, ka putinu tā arī neviens nenovāca pirms nākšanas pie varas, bet kopumā labas pārdomas par tauriņa efektu, cilvēces ieprogrammēto destrukciju un fatālismu - ja kaut kam jānotiek, tad visums jebkurā gadījumā kādā no realitātēm atradīs veidu kā tam notikt. Drusciņ mindfucks, bet ļoti interesants mindfucks.
Ceļojums laikā, kurā varēju atcerēties piemirsušo vai tolaik neizprasto. Autors veicis pamatīgu darbu, lai uzrakstītu šo romānu, un tas bija tā vērts. Pateicos arī par emocijām un pārdomām, ko raisa grāmatas izlasīšana!
Lasīt šo darbu laikā, kad pasaules politikā notiek pārmaiņas (Trampa ierosinātas), nebija labākā izvēle. Noķēru pamatīgu paniku par šodienu un nākotni… Bet kopumā romāns man patika, autors demonstrē plašas zināšanas ekonomikā, politikā, norisēs pasaulē. Labi samiksēta pastāvošā realitāte un aktualitātes ar ezotēriku, mistiku un fantāziju. Aprakstītie laika posmi rezonē ar manu pieredzi, tamdēļ ļoti labi varēju iejusties norisēs. Lai gan uz beigām radās sajūta, ka autoram pašam paliek mazliet garlaicīgi un tāpēc beigās bez kodolsprādziena neiztik.
Lieliska grāmata, kurā ir viss - mīlestība, cilvēku likteņi un raksturi, vēsture, politika,interesants sižets, humors, ironija.mūžiba un vel, un vēl....Tā domāju ne tikai es , ļoti pozitīvas atsauksmes arī Facebook vietnē "Izcilas grāmatas" , tāpat laikrakstā "Sestdiena", Valmieras novada laikrakstā u.t.t
Pats šādu lasāmvielu nebūtu izvēlējies, bet man par pārsteigumu, lasīt bija diezgan interesanti. Jāteic, esmu sevi iedomājies galvenā varoņa vietā, bet nevis glābjot pasauli, bet mēģinot atgriezties dzīves brīžos, kad vajadzēja rīkoties savādāk. To mēs neuzzināsim, kā būtu, ja būtu...?