Pauls spēlē

by Laura Vinogradova

"Kur mana konsole?" - viņš pēkšņi attopas, kad abi jau pusceļā. "Neraudi. Es paņēmu", - mamma mierina. "Par spēlēm vispār nevajadzētu raudāt. Mammai viegli teikt. Pauls gribētu redzēt, kā viņa neraudātu, ja atstātu mājās savu instagramu. Pareizi, neraudātu, jo grieztu mašīnu otrādi un brauktu pakaļ, par to Pauls ir pārliecināts." Maigi pamācošs stāsts bez pamācībām. Par dzīvi un spēli. Par to, ka gribas abas (un kāpēc gan ne?), bet tomēr dzīves vajag nedaudz vairāk.

80 pages, Hardcover

Published January 1, 2024

Reviews

[Kristīne · Rating 5 out of 5]

Lieliski!
6gadīgais klausītājs dzīvoja aktīvi līdzi, daudz smējās, un kārtējo reizi redzēja varonī arī sevi. Viss sakrita - lego, ēdiena izvēle, garlaicība, teksti no viņa mutes - viss kā no dzīves.

Arī pats stāsts gana interesants, no nomācoši pamācošs - skat, īstā dzīve ir daudz interesantāka par konsolē esošo. Nē, bet mudina pameklēt jēgpilnāku ekrānlaiku.

Mani aizkustināja Mammas tēls. Saslēdzos ar vēlmi bērnam nodrošināt savas bērnības repliku, pat ja bērnība jau ir cita. Arī tur redzēju sevi - telts, vēlmju maiņa, lauku darbi. Laura Vinogrādova ļoti labi pazīst un izprot cilvēkus, lielus un mazus.

[Agris Fakingsons · Rating 4 out of 5]

..lielisks stāsts. un lai gan tas bija par spēli, ko Pauls aizrautīgi spēlē, es jo sevišķi izbaudīju to atmosfēru, kas it kā bija tikai fonā. lasot likās, ka Laura man to galvā lasa. katrs teikums viņas balsī. :) | 4,5*

[Aija Puriņa · Rating 5 out of 5]

Mana mīļā Vinogradova... Šo grāmatu uzdāvināju savam dēlam (savtīgos nolūkos🫢). Puika vēl nav finišējis, lai arī sākums paticis. Un nez kāpēc nav pabeidzis? Jo spēles un youtube 🫢, protams, ir interesantāk nekā lasīt (nez kāpēc mani interesēja šī grāmata, ne?🫢🫣) Līdz beigām izlasīju pirmā un man ļoti patika. Mans mīļākais tēls gan bija mamma. Ak, cik bieži viņā saskatīju sevi! Nekonsekvence, kafija, pašas arkarībiņas un tas, ko un kā saka Paulam. Es arī ik pa laikam ilgojos pēc visu ierīču detoksa un reālās dzīves! Un man žēl, ka realitāte iet mazumā. Grāmata ir par mammas un dēla attiecībām un viņu mijiedarbību ar "ekrānlaiku". Jā, ne visas spēles ir sliktas, bet vecākiem vajadzētu sekot līdzi, ko tieši bērni spēlē, nedrīkstētu akli paļauties, kā viņiem ir iedzimta izpratne par to, ko ieteicams spēlēt un, kas varētu nodarīt kaitējumu. Domāju, ka daudzas mammas saskatīs sevi šeit. Un grāmata ir sirsnīga un skaista. Gan jau "mans Pauls" arī pabeigs to lasīt 😉 Un patīk, ka atkal saskatīju vārdu "vārna" 👐

[elisa☆ · Rating 4 out of 5]

4.5!!

[Kristīne Butlere Peslaka · Rating 5 out of 5]

Stāsts par vecākiem un bērniem. Par ikdienas sadzīvi, piedzīvojumiem, strīdiem un kompromisiem ģimenēs. Kā aprakstā rakstīts: “Par dzīvi un spēli. Par to, ka gribas abas, bet dzīvi tomēr vajag vairāk.”
Man patika. 9gadniekam mazāk.

[Jana Pitčenko · Rating 5 out of 5]

Arī bērnu grāmatas Laura Vinogradova raksta izcili!

[Liva · Rating 5 out of 5]

Šī nav grāmata tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Maigs padoms dot bērniem to īsto un interesanto dzīvi, nevis vienkārši cerēt, ka bērni to atradīs paši, tikai noliekot malā spēlītes un ekrānus. Ja iedosiet piedzīvojumu, tad bērni leks iekšā un baudīs!

Plašāk blogā: https://lalksne.blogspot.com/2025/07/...

[Vineta Puce · Rating 5 out of 5]

Grāmata, kuras stāstu ļoti labi varēju identificēt gan ar burbuļi sev apkārt, sevi pašu un arī pašas bērniem. Dzīvs stāsts. Ļoti cilvēcīgs.

Tikko pēc izlasīšanas ar meitu saruna par to, kāpēc viņa nespēj lasīt, cik tas ir garlaicīgi utml. Pastāstīju par "Pauls lasa", un viņa pat paņēma grāmatu, ka varbūt palasīšot.

[Andersone · Rating 4 out of 5]

Dēls no priekiem lēkāja, jo grāmatā pieminēts "Minecraft" un nosauca to par "tīras, baltas patiesības grāmatu". Ļoti daudz momentu, kuros saskatīju mūs abus. Lasot bija sajūta, ka autore patiesi saprot gan Paulu, gan mammu.

[Dace Frīdenberga - Samete · Rating 5 out of 5]

Laura ir lieliska stāstniece. Šis ir skaists Lauras stāsts bez pamācībām, tomēr ļoti pamācošs.
"Mammai viegli teikt. Pauls gribētu redzēt, kā viņa neraudātu, ja atstātu mājās savu instagramu. Pareizi, neraudātu, jo grieztu mašīnu otrādi un brauktu pakaļ, par to Pauls ir pārliecināts."
"Kas tur slikts, ka viņam patīk spēlēt? Kas tur slikts? Mamma taču arī bakstās pa telefonu. Skatās instģramu visu dienu. Tas nav slikti?"

Kā neaizliegt pavisam? Kā aizpildīt tukšo robu, ja nav telefona? Laiku var aizpildīt arī pavisam citādi. Radošumam nav ierobežojumu. Mammas un dēla brīnišķīgie kopā būšanas mirkļi.
Lauras valoda tik plūstoša, vijīga un aizraujoša, ka grāmatu izlasīju vienā elpas vilcienā.

[Viktorija Nesterova · Rating 5 out of 5]

“Pauls klusē. Viņš jau ir diezgan liels, lai saprastu, ka ir reizes, kad labāk paklusēt un nerunāt pretī. Īsti gan viņš to pretī runāšanu nesaprot, bet mamma bieži viņam saka, lai nerunā pretī.”
“Septiņi gadi un atņemts telefons nozīmē garlaicību. (..) Paulam šķiet, ka mamma viņa dzīvei ir nospiedusi pauzi.”
“Nopietni? Neviena normāla spēle nav latviešu valodā!”
“Un ko vispār nozīmē, ka temats ir slēgts? To var aizslēgt?”
“— Kā Minecraft! — Pauls saprot.
— Kāds mainkraft? — omīte brīnās.
— Tā ir tāda spēle! Tur viss ir kvadrātos, — Pauls viņai skaidro.
— Skaidrs. Lai būtu mainkraft, — omīte piekrīt, bet, projām ejot, Pauls dzird viņu purpinām:
— Mainkraft… Mainkraft… Kas tie par mainkraftiem manā pagalmā?”

Viegli lasāms stāsts par Paulu, kuram ir 7 gadi. Jaunā dzīvokļa skapī zēns atrod spēļu konsoli, viņa ir jocīga, jo spēle ir latviešu valodā un tajā neizmato ieročus, nekas nesprāgst, nav daudz slikto. Vasaras brīvlaika laikā Pauls apciemo omi, brauc ar mammu uz festivālu un nakšņo teltī pie jūras, paralēli tam spēlējot jaunus spēles līmeņus.
Grāmata ar, man šķiet, īpašu atgādinājumu par to, ka mūsdienu atrī attīstošajā pasaulē no savas dzīves mēs gribam sagaidīt “VAU” efektu, tomēr tā vienmēr nav. Ir labi arī bez briesmoņiem un nebeidzamām cīņām, patiesību sakot, realitātē pat negribās neko tādu. Vērtība ir jaunajos draugos, īpašajā laikā ar tuvajiem un jūras šalkoņā. Vēl viena doma - savā galvā mēs varam iedomāties briesmoņus pavisam citādākus, nekā tie ir realitātē. (Pauls gaidīja monstrus, bet tie bija gliemeži).
Grāmata ar labu un patīkamu valodu, un vēl patīkamākiem atgādinājumiem.

[Evija Krakope · Rating 5 out of 5]

🤍Esmu lasījusi visas Lauras Vinogradovas pieaugušajiem paredzētās grāmatas un viņa ir kļuvusi par vienu no manām mīļākajām rakstniecēm. Viņas darbiem raksturīgs minimālisms, dabas klātbūtne un īpaša uzmanība tiek pievērsta detaļām. Tas, kā viņa novēro pasauli un cilvēkus, sasaucas arī ar manām dzīves vērtībām. Laura raksta sirsnīgi un emocionāli, viņa saglabā izsmalcinātu vienkāršību un prot lietot vārdus, lai savu vēstījumu sniegtu kodolīgi, nenovirzoties no būtiskā.
🎮“Pauls spēlē” ir pirmā bērnu grāmata, ko lasu no Lauras Vinogradovas, un, lai arī tā ir adresēta jaunākajai auditorijai, tajā joprojām jūtams tas pats smalkums un emocionālais spēks, kas raksturīgs viņas “pieaugušo” darbiem. Septiņgadīgais Pauls kopā ar mammu pārceļas uz jaunu dzīvesvietu, kur nejauši atklāj labi paslēptu, līdz šim neredzētu spēļu konsoli. Tā ir sena un noslēpumaina, un Paulam pašam jāizdibina, kā tā darbojas.
🕹️Grāmatā Pauls mēģina saprast, kā atrast līdzsvaru starp virtuālo un ikdienas dzīvi. Pauls ir pavisam normāls bērns un viņam ir pavisam normāla mamma. Šī "normālība" un vienkāršība ir tas, kas man īpaši patīk Lauras darbos. Viņas grāmatu varoņi nav ideāli – viņi ir kā mēs, vienkārši cilvēki ar savām nepilnībām, bet ar vēlmi būt labiem cilvēkiem, apzinoties, ka nespējam būt perfekti.
👶Es ik pa laikam iedomājos, kāds mans pusotrgadnieks būs vēlākā vecumā. Mazliet aizsapņojos, ka man patiktu, ja viņš būtu līdzīgs Paulam. Grāmatā attēlotās puiša un mātes attiecības liek aizdomāties par to, kā es audzinu savu dēlu, kādām vērtībām vairāk vajadzētu pievērsties, ko pamainīt. Jūtu, ka šī grāmata man ir vērtīga pieredze. Īpaši pasmaidīju par Paula attiecībām ar ēdienu, kas gan jau katram vecākam liks ieraudzīt ko pazīstamu.
❤️Ilustrācijas nav gluži manā gaumē, taču tās lieliski papildina stāstu un piestāv videospēļu tematikai. Manuprāt, šī grāmata bērniem sniegs labu izklaidi, bet pieaugušajiem – vērtīgu iespēju ielūkoties bērnu pasaulē un pārdomāt audzināšanas nianses no malas. Visvērtīgāk grāmatu lasīt kopā ar bērnu – tā var kļūt par lielisku sākumpunktu sarunām par to, kā atrast līdzsvaru starp ekrāniem un reālo dzīvi, starp tehnoloģiju vilinājumu un dabas klātbūtni. Laura Vinogradova vēlreiz pierāda, ka viņa spēj radīt stāstus, kas ne tikai izklaidē, bet arī liek lasītājiem domāt un just.

[Laura · Rating 4 out of 5]

Laurai Vinogradovai izdodas izstāstīt stāstu. Stāstu, kurš nav ne par garu, ne par īsu. Teikumos jānoķer zemteksts, kas man vienmēr grāmatās paticis. Jaunākie lasītāji viegli varēs identificēties ar galveno varoni, bet pieaugušie lasītāji labi uztvers sev domātos akcentus. Aktuāla tēma, kas atklāta godīgi un bez moralizēšanas. Jā, zinām jau, kas labs un kas ne tik labs, kā pareizāk, bet Laura izstāstījusi stāstu ļoti cilvēcīgi. Es saprotu Paulu, jo viņam tak ir taisnība, bet es dzīvoju līdzi arī mammai, jo pārāk labi pazīstu vēlmi pēc kafijas, jūras un savā reizē pēc kāda seriāla. (Pirmā grāmata "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2025" kategorijā 9+)

[Luīze · Rating 3 out of 5]

3,5⭐️

Joprojām neesmu šo ilustrāciju fans, bet ne par to stāsts.

Stāst par Paulu un to kā telefona detox patiesībā sniedz vairāk iespējas, jā varbūt jaunā spēļu konsole līdz galam nesniedz pilnīgu detox, bet visu jau nevar uzreiz.

Būtu forši pa īstam uzspēlēt stāstā pieminēto spēli, lai gan beigās jau šķita, ka tāda spēle nemaz nav un viss ir tikai Paula galvā🤭

Stāsta otrā puse nedaudz sasaucas ar citu grāmatu, kurā vecāki saka “jā”, šķiet, ka šogad tas ir topā💪🏼

Kopumā ļoti forši, zinu, ka bērniem arī patīk. Veiksmīga grāmata, ko lasīt kopā ar savu mazo cilvēciņu, lai saprastu, ka, vairums gadījumu, Pasaule ārpus ekrāniem ir daudz plašāka un interesantāka.

[Monta | IG montareads · Rating 4 out of 5]

⭐⭐⭐⭐(4/5)
Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2025 – vecuma grupa 9+

“Pauls spēlē” ir stāsts par fantāziju, rotaļām, draudzību un bērna spēju redzēt pasauli citādāk — dzīvelīgāk, krāsaināk un brīnumiem pilnu.

Sižets ir vienkāršs, bet tieši tādēļ piemērots 9 gadus vecam lasītājam — ar notikumiem, kas ir viņu vecumam saprotami un saistoši.

Kopumā — sirsnīgs, bērnam draudzīgs un viegli uztverams stāsts, kas labi iekļaujas žūrijas sarakstā un noteikti patiks savas mērķauditorijas lasītājiem.

[Anna M · Rating 2 out of 5]

Reālistisks stāsts, kurā daļa lasītāju atpazīs kaut ko no savas ikdienas, bet diezgan garlaicīgs, un vienīgās emocijas, ko grāmata atstāja, bija prieks, ka izdevies nomuļļāt līdz beigām. BJVŽ 2025.g. kolekcijā 9+ grupā šogad 3 no 5 grāmatām ir čuru, kaku un strutainu suņu tēma.. Bērniem jāļauj iepazīt pasauli un pašiem atklāt, kas viņiem nepatīk. Bērniem nav jāiemāca riebums pret čurām, kakām, strutām, turklāt slimam dzīvniekam ir jāpalīdz, nevis no tā jānovēršas, jāizsmej.

[Signe · Rating 4 out of 5]

Grāmata ir par tēmu, kur ļooti viegli būtu iebraukt garlaicīgā moralizēšanā un nosodīšanā, bet Laura no tā ir veiksmīgi izvairījusies. Ir radīts īsts, ticams un jauks stāsts par dzīvi spēlēs un ārpus tām.

[Elina Sprude-Nesenberga · Rating 5 out of 5]

Pirka dēlam, bet izlēmu, ka novembra #lasilatviešus ietvaros jāizlasa. Un bija ļoti laba. Nesaprotu, kāpēc nav populārāka. Patika, ka šī nav uķi-puķi rozā grāmata, bet reālistiska. Iesaku sākumskolas vecuma puikām, meitenēm un viņu vecākiem.

[Ilva Malniece · Rating 3 out of 5]

3.5⭐️

[Gunta Riske · Rating 4 out of 5]

Man laikam vislabāk šajā grāmatā patika tas, kā uzlabojās attiecības starp mammu un Paulu. Ka mamma var būt arī spontāna un vairāk teikt: "Jā!". Gribas vairāk pēkšņu telšu piedzīvojumu mūsu ģimenē.