Grāmatā autore ir mēģinājusi noskaidrot, kādi esam bijuši, kas mums bijis svarīgs un kuras no vērtībām, kas rodamas folklorā, literatūrā, plašāk – iepriekšējo gadsimtu kultūrā – esam saglabājuši un kāpēc. Nosaucot savu grāmatu kamolkoka vārdā, autore vēlējusies izcelt vairākas lietas. 1. Kamols latviešiem ir apzīmējis zināšanu uzkrāšanu un dalīšanos ar iegūto. 2. Koks ir viens no senākajiem pasaules attēlojuma veidiem. Gan reāli dzijas kamoli un koki, gan to simboliskie līdzinieki ir ar mums dažādās dzīves situācijās joprojām. Tā arī šajā gadījumā – domājot par grāmatas nosaukumu, saliktenis kamolkoks radies pats no sevis.
Šis bija izzinošs ceļojums pa mūsu valsts vērtībām. No grāmatas biezuma un izdevniecības nosaukuma patiesībā nav vērts baidīties, jo tas akadēmiskais te ir viegls un garāmslīdošs. Te ir nodaļas, kurās paslēpta tautasdziemsu analīze, stāsti par hernhūtiešiem un atsevišķu autoru (piemēram, Virzas un Straumēnu) izķidājumi. Dažas nodaļas lasīju ar lielu aizrautību, citas mani interesēja mazāk. Daži simboli varbūt man palika tikpat neizprotami kā dzejas ritmu apraksti, bet tomēr tagad es zinu cik daudz dažādu valodas un ritumu analīžu veidi var slēpties vienā stāstā, kuru it kā lasu izklaidei.