Laiks ir jau ievilcies

by Edvīns Raups

Edvīns Raups (1962) ir viens no spilgtākajiem un nozīmīgākajiem mūsdienu latviešu dzejniekiem, arī tulkotājs un atdzejotājs no spāņu un portugāļu valodas. Pirmais dzejoļu krājums “Vēja nav” iznāca 1991. gadā un saņēma Klāva Elsberga prēmiju. Pēc tam sekoja “Dzīvo damies” (1995), “33 mīklaini dzīves gadi un dzejoļi” (1997) un “Uzvāri man kaut ko pārejošu” (2002). Pēdējie trīs viņa dzejas krājumi - “Putn’” (2008), “Mirklis šis” (2013) un “Ugunsnedrošs pulss” (2016) - iznākuši izdevniecībā “Jānis Roze”. Saņēmis Dzejas dienu balvu (2003), Literatūras gada balvu (2008), Ojāra Vācieša literāro prēmiju (2009), “Dienas” gada balvu kultūrā (2013) u.c. Savā astotajā dzejoļu krājumā Edvīns Raups turpina mēģinājumus notvert domu tās rašanās brīdī, lai, pierakstīdams dažus tās raksturlielumus, pasniegtu kā emocionāla saviļņojuma zibsni, kas uzšķiļ jau nākamo domu – un tā šis process ritmiski viļņojas katrā dzejolī, kuram ir tikpat noteikts/nenoteikts sākums un beigas kā cilvēka dzīvei. Šķiet, šajā krājumā dzejnieks kļuvis vēl lakoniskāks, viņa vertikāle un horizontāle – vēl caurspīdīgāka un tādēļ precīzāka.

Genres: Poetry

48 pages, Paperback

Published January 1, 2024

Reviews

[Mairita (Marii grāmatplaukts) · Rating 3 out of 5]

Man ir sajūta, ka gandrīz izdevās pieskarties kam skaistam, bet šīs ārkārtīgi īsās dzejas rindas ir pārāk ēteriskas un neizdevās saskatīt vai aizķerties aiz domas un sajūtām. Varu vien nojaust, ka aiz dzejas rindām slēpās jūtas. Toties krājuma dizains ir taustāmi skaists. Gandrīz caurspīdīgie vāki, izplūdušie nodaļu nosaukumi (pieļauju, ka tās bija nodaļas), burtu iedomātais trauslums. Tas viss rada iespaidu, ka turi rokās ko īpašu.

[Agris Fakingsons · Rating 2 out of 5]

..vietām izjusti, bet diezgan jucekliski. | 2,5*

[Dainis Deigelis · Rating 4 out of 5]

Absolūti juteklisks krājums, man varbūt par mzliet juteklisku,bet fascinē tas ,ka krājumu var lasīt kā vienu veselu domas lidojumu, gan katru lapaspusi var lasīt atsevišķi.

[Linda Vituma · Rating 4 out of 5]

un acis
skatās kā smadzenes
saprot

[Iveta Ozola - Cirule · Rating 5 out of 5]

Emocionāli ķermenisks jeb ķermeniski emocionāls dzejas krājums. Trausls kā tējas maisiņš, netverams kā laiks un mirklīgs kā pati dzīve.

Vizuālais noformējums varētu teikt ir papildinošs vārdiem, bet tikpat labi atklāj arī pats savu stāstu - aizmiglojot vārdus, trauslajām lapām viegli iegulstot pirkstos.

Tējas maisiņa simbolismu katrs var interpretēt pēc savām izjūtām. Man tas asociējas ar paspēšanu īstajā laikā – izvilksi par ātru, tējas garša būs pliekana, taču, ja tas būs ievilcies par ilgu, rūgtums savērps mēli čokurā. Dzejnieks saka, ka laiks ir ievilcies. Cerams, tieši laikā. Lai izsmalcināta dzejas tēja!

[Patricija J · Rating 1 out of 5]

Neizjutu dziļumu, personīgi šķita pārāk abstrakts darbs, taču patiešām skaists grāmatas noformējums.

[Ruslans Abgunovs · Rating 4 out of 5]

..Hm...?

[Induss · Rating 3 out of 5]

3.5/5

“kāds atnāk un noplēš mani..”

[Ulrika Māliņa · Rating 5 out of 5]

vizuāli un saturiski estētiski, jutekliski

"un pie noteiktas
domu summas es
dealfabetizējos.."

[kamols Ābols · Rating 3 out of 5]

Krūtīs nočīkst bremzes