Veiksmīgs arhitekts Andris Rēviņš ierodas kafejnīcā uz iknedēļas satikšanos ar savu bērnības draugu. Viņa uzmanību piesaista kāda gados jauna sieviete, kura ielas pretējā pusē nemitīgi karina veļu. Draugs pastāsta, ka sieviete esot jukusi, taču nekaitīga. Kādā no abu draugu tikšanās reizēm Andris nolemj aiznest svešajai sievietei ēdienu un kafiju. Vēlāk Andrim izdodas noskaidrot, ka dīvainā sieviete Alise būtībā ir bezpajumtniece un kopš kāda traģiska negadījuma vairs nerunā. Piedāvājot savu palīdzību, pašam nezinot un negribot, Andris tiek ierauts Alises pagātnes samezgloto notikumu virpulī.
Stāsts bija neparasts un grūti noticams. Lai arī detaļu pilns, kas šķietami parādīja, ka autore nav no zila gaisa ķērusi idejas, man šī grāmata likās kā pasaka. Bet arī pasakām šajā dzīvē ir vieta. Aizdomājos arī par ētisko pusi, ja šis būtu pa īstam.
Man ļoti, ļoti patika! Pirms ķēros pie grāmatas, spriedelēju cik nopietns tad romāns būs. Un tas bija ļoti nopietns, lika aizdomāties par savu dzīvi un nevienam nedzirdot par to pateikties.
Gaismā tiek iznestas tādas lietas kā psiholoģiskas problēmas pēc traumām, uzticēšanās vai tieši pretēji-neuzticēšanās, laulība mīlestības vai ērtību dēļ, manipulācija un vēl, un vēl..
Visu laiku jutu līdzi Alisei..sirds iesāpējās ik katrā viņas pārdzīvojumā, un sajutu prieku ik reizi, kad viņa bija priecīga vai virzijās uz priekšu savā arstēšanā. Tik pat lieliski, manuprāt, bija tas kā mainījās Andris no ledus auksta un vēsa vīrieša līdz sirsnīgam un gādīgām vīram.
Sirdi plosošs, sirsnīgs un nopietnām tēmām piepildīts romāns.. Iesaku no visas sirds!!!
Ļoti skaista un aizraujoša grāmata. Kaut arī Andris sākumā nepatika, ar laiku iemīlēju gan viņu, gan Alisi. Paldies autorei par lasāmvielu (un reizē pārdomu vielu)!