Veiksmīgs arhitekts Andris Rēviņš ierodas kafejnīcā uz iknedēļas satikšanos ar savu bērnības draugu. Viņa uzmanību piesaista kāda gados jauna sieviete, kura ielas pretējā pusē nemitīgi karina veļu. Draugs pastāsta, ka sieviete esot jukusi, taču nekaitīga. Kādā no abu draugu tikšanās reizēm Andris nolemj aiznest svešajai sievietei ēdienu un kafiju. Vēlāk Andrim izdodas noskaidrot, ka dīvainā sieviete Alise būtībā ir bezpajumtniece un kopš kāda traģiska negadījuma vairs nerunā. Piedāvājot savu palīdzību, pašam nezinot un negribot, Andris tiek ierauts Alises pagātnes samezgloto notikumu virpulī.
Stāsts bija neparasts un grūti noticams. Lai arī detaļu pilns, kas šķietami parādīja, ka autore nav no zila gaisa ķērusi idejas, man šī grāmata likās kā pasaka. Bet arī pasakām šajā dzīvē ir vieta. Aizdomājos arī par ētisko pusi, ja šis būtu pa īstam.
Ļoti skaista un aizraujoša grāmata. Kaut arī Andris sākumā nepatika, ar laiku iemīlēju gan viņu, gan Alisi. Paldies autorei par lasāmvielu (un reizē pārdomu vielu)!
Meistarīgs gabals. Kas tik te nav: dikenisks reālisms ar visu pragmatisma buķeti, neo-noir detektīvisms ar visu femme fatale un apjukušo "izmeklētāju", šekspīriska ironija, romcom-īgs labākais čuoms ne-mīlestībā piņķīgam-puņķīgam vecim - noņemu cepuri un paklanos šim "comic relief", kurš iepūš tai besīgajā depresonā citu perspektīvu, nebūt ne optimistisku un viennozīmīgu. Pietrūka gotiskā tonējuma - stilistiski, gaumes lieta - ; bet visumā labs empātijas spārdītājs.
Ļoti raiti lasījās, laba valoda, dinamisks sižets, notikumi raiti risinās. Arhitekts Andris, psihiski traumētā Alise, kas pēc ugunsgrēka nelaimes, kurā aizgāja bojā viņas ģimene, bērni, tiek pakāpeniski atgriezta dzīvē. Andris atrod savu īsto mīlestību. Nu un Bumbu rums 😀