Manas vakardienas šodienās

by Ēriks Hānbergs

“Kad iesoļoju astoņdesmitgadē, beidzās mans aktīvais žurnālista laiks, algas darbs, bet turpinājās mans prieks — rakstīšana. Tagad — pēc deviņdesmitgades — esmu saveidojis īsinātos kopotos rakstus, kuros uz padarīto raugos cikliski: Ēriks žurnālistos, Ēriks rakstniekos, Ēriks lauku sētā, Ēriks Latvijas bērzos, Ēriks omulībās un pārsteigumos… Uzskatu, ka vienmēr ir jācenšas turēties optimismā, izlikties varošākam un jaunākam un priecāties par kaimiņu prieku. Šķiet, ka izdodas.” Ēriks Hānbergs Rakstnieks un publicists Ēriks Hānbergs (1933) ir vadījis vienu klubu (Omulības, to pašu uz pusēm ar Jāni Ķuzuli), apbalvots ar diviem ordeņiem, beidzis trīs mācību iestādes, strādājis četros laikrakstos, darbojies vismaz piecās žūrijās, bijis ievēlēts sešās valdēs un padomēs, saņēmis prēmijas, goda nosaukumus, piemiņas zīmes un medaļas. Ielūkojies simtu simtos Latvijas ciemos un pilsētās, bet nozīmīgākās dzīvesvietas bijušas Birzgalē, Liepājā un Rīgā. Sarakstījis pats vai kopā ar līdzautoriem vairāk nekā 60 grāmatas, bukletus un prospektus, kuru kopējā tirāža tuvojas miljonam.

416 pages, Hardcover

Published January 1, 2024

Reviews

[Kurkulis (Lililasa) · Rating 4 out of 5]

Es esmu kaut kur pa vidu starp divām paaudzēm: tiem, kas ir Ērika Hānberga vienaudži, un tiem, kam viņa vārds, iespējams, vispār neko neizsaka. Kad es piedzimu, viņš jau rakstīja, tāpēc varētu teikt, ka Ērika Hānberga vārdu esmu zinājusi visu savu apzinīgo mūžu. Bet. Neko ārpus periodikas, šķiet, nebiju lasījusi.

Grāmatas atvēršanas svētkos, iedvesmota no Ērika Hānberga šarma un dzīvesspara, beidzot izdarīju TO. Apzināti izlasīju vienu Hānberga grāmatu. Ar vienu grāmatu nošāvu N zaķus.
"Manas vakardienas šodienās" ir autora visas radošās dzīves, radošā gara radošu apkopojumu kopotajos rakstos  vienā sējumā.
Ekstrakts no pirmajiem sacerējumiem, arī padzejumiem, publikācijām un pastāstiem, pārejot pie nopietniem žurnālista rakstiem, īpašu vietu veltot bērziem un Latvijas finierim, un ne mazāku – lauku sētu lūkojumiem, tas viss bagātināts ar autobiogrāfiskiem iestarpinājumiem. Ne velti grāmatas apakšvirsraksts ir “Nopietni un omulīgi atskati deviņdesmit gadu ritumā”.

Ziniet, man patika!
Patika tieši Hānbergam raksturīgā valoda ar vārdu jaunradi, patika vēstījumā iegūlušais lauku latviskuma kods, vērtības, autobiogrāfiskās skices. Man radās vēlme nosaukt Ēriku Hānbergu par Latvijas lauku Imantu Ziedoni.

Vairāk par patikšanu: https://lililasa.wordpress.com/2025/0...

P.s. man šķiet, ka katram latvietim vajadzētu izlasīt vismaz vienu Hānberga grāmatu.