What do you think?
Rate this book
Spītnieki. Sirsnīgs romāns par atgriešanos
Negaidītas notikumu sakritības dēļ divdesmitgadnieces Sofijas dzīve apmet salto mortale, un viņa patveras vienīgajā vietā, kur jebkad jutusies kā mājās – vectēva lauku sētā, no kuras nebeidzamajiem darbiem aizbēgusi vēl pirms pilngadības. Vai mainījusies māja, vectēvs, Sofija pati, vai arī sirdī viļņojošais siltums saistāms ar jauno kaimiņu?
384 pages, Hardcover
Published January 1, 2025
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 32 reviews
February 18, 2025
Dāmas un kungi, ārzemēs ir kovboju romāni un hokeja romāni, mafijas romāni un fantāzijas romāni, bet mums ir Zemgales romāni!
Sanita Strautniece un Andra Rušmane-Vēja noteikti ir pirmrindnieces, bet gan jau ir vēl kāda un kāds, kas raksta par Zemgales plašo līdzenumu strādīgajiem ļaudīm, viņu tikumiņiem, traktoriņiem un kā rāmās Lielupes līkloči savijušās dzīves.
Es vispār neko negaidīju no šīs grāmatas, un biju kolosāli pārsteigta. Pārsteigta, ka var nesamudžināt tekstu, nepārskaistināt, bet sakarīgi, kā NORMĀLĀ grāmatā izstāstīt stāstu, ar vienlīdz dziļu domu, interesantu darbību, aizrautību, vienkāršu sirsnību.
Tēmas mani vispār pārsteidza nesagatavotu un kārtīgi iespēra pa aknām. Lauku alkoholisms, ģimenes lietas, mantojums, sava ceļa meklējumi, uzdrīkstēšanās dzīvot citādāk, apkārtējo nosodījums. Un vēl pie tam tas viss izcelts bez banalitātēm, ļoti reāli.
Man ļoti patika! Patika autores stils, vēstījums, sirdi plosošais sižets, pavērsieni. Perfekta grāmata atslodzei.
Par ko tad tā zvaigzne nost? Nesarunāšās un pārpratumi kā pēdējā cēliena katalizators ir jau tik nodrillēts motīvs.
Sanita Strautniece un Andra Rušmane-Vēja noteikti ir pirmrindnieces, bet gan jau ir vēl kāda un kāds, kas raksta par Zemgales plašo līdzenumu strādīgajiem ļaudīm, viņu tikumiņiem, traktoriņiem un kā rāmās Lielupes līkloči savijušās dzīves.
Es vispār neko negaidīju no šīs grāmatas, un biju kolosāli pārsteigta. Pārsteigta, ka var nesamudžināt tekstu, nepārskaistināt, bet sakarīgi, kā NORMĀLĀ grāmatā izstāstīt stāstu, ar vienlīdz dziļu domu, interesantu darbību, aizrautību, vienkāršu sirsnību.
Tēmas mani vispār pārsteidza nesagatavotu un kārtīgi iespēra pa aknām. Lauku alkoholisms, ģimenes lietas, mantojums, sava ceļa meklējumi, uzdrīkstēšanās dzīvot citādāk, apkārtējo nosodījums. Un vēl pie tam tas viss izcelts bez banalitātēm, ļoti reāli.
Man ļoti patika! Patika autores stils, vēstījums, sirdi plosošais sižets, pavērsieni. Perfekta grāmata atslodzei.
Par ko tad tā zvaigzne nost? Nesarunāšās un pārpratumi kā pēdējā cēliena katalizators ir jau tik nodrillēts motīvs.
March 6, 2025
Jums ir bijis tā, ka, lasot grāmatu, rodas sajūta - tu ielūkojies kāda cilvēka īstā dzīvesstāstā? Man tā bija ar šo romānu 💜
"Spītnieki" tiešām ir sirsnīgs un brīžiem smeldzīgs stāsts par atgriešanos pie savām saknēm, sevis meklējumiem, bērnības traumu dziedināšanu caur pagātnes pieņemšanu un, protams, mīlestību. Tas ir par ceļa atrašanu – ne tikai pie sevis, bet arī vienam pie otra.
Lasot šo grāmatu, mani pārņēma nostaļģija. Kā cilvēks, kurš dzīvo ārzemēs, es īpaši sajutu ilgas pēc mājām – pēc lauku miera, atmiņām un omītes pagalma, kur vienmēr jūtos kā miera ostā. Gribējās atkal mesties iekšā vagu ravēšanā, no kā bērnībā tik ļoti centos izvairīties. Gribējās lasīt kolorādo vaboles un krāt santīmu pie santīma. Gribējās ieelpot tikko plaukušo ziedu smaržu puķudobēs. Gribējās vienkārši būt mājās – tur, kur saknes, atmiņas un miers. Šis romāns lika atcerēties tos mazos, bet nozīmīgos mirkļus, kas veido mūsu saknes un pie kuriem zemapziņā vienmēr vēlamies atgriezties.
Autorei izdevies radīt stāstu, kas ir ne tikai sirsnīgs un dzīvs, bet arī dziļš un aizkustinošs. Stāsts, kurš ne reizi vien lika acīm aizmigloties no aizkustinājuma. Ja rudenī lasītais "Lūznis" bija jauks romāns atslodzei, tad "Spītnieki" aizskāra daudz dziļāk – šī noteikti ir kļuvusi par vienu no manām mīļākajām latviešu grāmatām. Stāsts, kas paliks sirdī vēl ilgi pēc pēdējās lapas aizvēršanas. Esmu atradusi vēl vienu favorītautori latviešu literatūrā. Noteikti iepazīšos ar senākiem autores darbiem.
"Spītnieki" tiešām ir sirsnīgs un brīžiem smeldzīgs stāsts par atgriešanos pie savām saknēm, sevis meklējumiem, bērnības traumu dziedināšanu caur pagātnes pieņemšanu un, protams, mīlestību. Tas ir par ceļa atrašanu – ne tikai pie sevis, bet arī vienam pie otra.
Lasot šo grāmatu, mani pārņēma nostaļģija. Kā cilvēks, kurš dzīvo ārzemēs, es īpaši sajutu ilgas pēc mājām – pēc lauku miera, atmiņām un omītes pagalma, kur vienmēr jūtos kā miera ostā. Gribējās atkal mesties iekšā vagu ravēšanā, no kā bērnībā tik ļoti centos izvairīties. Gribējās lasīt kolorādo vaboles un krāt santīmu pie santīma. Gribējās ieelpot tikko plaukušo ziedu smaržu puķudobēs. Gribējās vienkārši būt mājās – tur, kur saknes, atmiņas un miers. Šis romāns lika atcerēties tos mazos, bet nozīmīgos mirkļus, kas veido mūsu saknes un pie kuriem zemapziņā vienmēr vēlamies atgriezties.
Autorei izdevies radīt stāstu, kas ir ne tikai sirsnīgs un dzīvs, bet arī dziļš un aizkustinošs. Stāsts, kurš ne reizi vien lika acīm aizmigloties no aizkustinājuma. Ja rudenī lasītais "Lūznis" bija jauks romāns atslodzei, tad "Spītnieki" aizskāra daudz dziļāk – šī noteikti ir kļuvusi par vienu no manām mīļākajām latviešu grāmatām. Stāsts, kas paliks sirdī vēl ilgi pēc pēdējās lapas aizvēršanas. Esmu atradusi vēl vienu favorītautori latviešu literatūrā. Noteikti iepazīšos ar senākiem autores darbiem.
June 23, 2025
Paldies visiem augstajiem Saulgriežu dieviem un dievietēm, kas nejauši pārliecināja mani šajās vasaras garajās dienās izlasīt tieši šo romānu!☺️🔥🌿
Zināju, ka šim latviešu autores darbam ir ļoti labs kopējais vērtējums un lieliskas atsauksmes, bet ne vienmēr, kas patīk vienam, der otram.😏 Bet man derēja 🌟 Es tiešām esmu tik ļoooti priecīga, ka mums ir tik laba grāmata.
Es nezinu, vai vēl kādam tā šķistu, bet man šī grāmata bija latviešu Emily Henry. Proti, aizraujoši un simpātiski galvenie tēli, romantika, vēdera kņudināšana, kaisle, pievilkšanās, bet arī asumiņš dialogos, SMS sarakstēs un vēstule (kas man vienmēr liekas tik labi izmantojami rīki šāda tipa stāstos!), bet pamatā ir arī kāda sāpe, problēma, ar ko varoņiem iekšēji jātiek galā. Man pat asaru izvilināja šī grāmata...🫣☺️
Ļoti patika vide(s), kur norisinās stāsts. Ja vēl lasi to nelielā šobrīd tikai vasarnieku apdzīvotā ciemā blakus upei ap Līgo svētkiem (kā bija man!), tad laikam piemērotākas vietas un laika šai grāmatai nav. 🙃
Grāmata ir par diviem jauniem cilvēkiem, kas reiz ir aizbēguši no savām dzimtajām vietām, lai spītīgi citiem un sev pierādītu, ka viņi var dzīvot labāk, bet pats no sevis jau tālu neaizbēgsi. Tā nu viņiem nākas risināt visas ir kā tālu pagātnē atstātās problēmas, lai pa īstam tiktu uz priekšu.
Pirmā daļa ir aizraujošāka un spraigāka (bet vai tad visu attiecību sākums tāds nav?!), bet otrajā daļā atbilstoši videi viss notiek lēnīgāk, bet ne mazāk spraigi. Vispār cepuri nost autores priekšā, jo nekur nav tukša muldēšana, visi tēli nostrādāti, dialogi dabiski, un gandrīz katra nodaļa ir ar sižeta pavērsieniem. Es tiešām sen nebiju tā samīlējusies tēlos un aizrautīgi (par spīti odiem 😅) nozudusi grāmatas stāstā. 🥰
Man nav, ko sliktu teikt. (Un to, ka likšu 5🌟 jau zināju ļoti ātri 😆🫢.) Kam patīk romantiska kaislība + nedaudz drūmumiņš + lauku dzīves šarms (kaut tikai idejas līmenī 😂), baudiet... ☀️
Zināju, ka šim latviešu autores darbam ir ļoti labs kopējais vērtējums un lieliskas atsauksmes, bet ne vienmēr, kas patīk vienam, der otram.😏 Bet man derēja 🌟 Es tiešām esmu tik ļoooti priecīga, ka mums ir tik laba grāmata.
Es nezinu, vai vēl kādam tā šķistu, bet man šī grāmata bija latviešu Emily Henry. Proti, aizraujoši un simpātiski galvenie tēli, romantika, vēdera kņudināšana, kaisle, pievilkšanās, bet arī asumiņš dialogos, SMS sarakstēs un vēstule (kas man vienmēr liekas tik labi izmantojami rīki šāda tipa stāstos!), bet pamatā ir arī kāda sāpe, problēma, ar ko varoņiem iekšēji jātiek galā. Man pat asaru izvilināja šī grāmata...🫣☺️
Ļoti patika vide(s), kur norisinās stāsts. Ja vēl lasi to nelielā šobrīd tikai vasarnieku apdzīvotā ciemā blakus upei ap Līgo svētkiem (kā bija man!), tad laikam piemērotākas vietas un laika šai grāmatai nav. 🙃
Grāmata ir par diviem jauniem cilvēkiem, kas reiz ir aizbēguši no savām dzimtajām vietām, lai spītīgi citiem un sev pierādītu, ka viņi var dzīvot labāk, bet pats no sevis jau tālu neaizbēgsi. Tā nu viņiem nākas risināt visas ir kā tālu pagātnē atstātās problēmas, lai pa īstam tiktu uz priekšu.
Pirmā daļa ir aizraujošāka un spraigāka (bet vai tad visu attiecību sākums tāds nav?!), bet otrajā daļā atbilstoši videi viss notiek lēnīgāk, bet ne mazāk spraigi. Vispār cepuri nost autores priekšā, jo nekur nav tukša muldēšana, visi tēli nostrādāti, dialogi dabiski, un gandrīz katra nodaļa ir ar sižeta pavērsieniem. Es tiešām sen nebiju tā samīlējusies tēlos un aizrautīgi (par spīti odiem 😅) nozudusi grāmatas stāstā. 🥰
Man nav, ko sliktu teikt. (Un to, ka likšu 5🌟 jau zināju ļoti ātri 😆🫢.) Kam patīk romantiska kaislība + nedaudz drūmumiņš + lauku dzīves šarms (kaut tikai idejas līmenī 😂), baudiet... ☀️
August 26, 2025
Šo grāmatu pirms kāda laika izlasīja mana draudzene. Viss, ko no viņas dzirdēju, bija: “Bāc, kā man patīk, reāli laba! Dodu 5 zvaigznes!”Protams, pēc šādiem sajūsmas saucieniem es arī padevos un paņēmu viņas grāmatu, lai pārbaudītu – par ko tad tik skaļi jākliedz. 😃
Un ziniet… arī es pie sevis klusi nodomāju: “Bāc, man arī patīk.”🤩
Es dodu šai grāmatai 5 zvaigznes, lai gan bija arī lietas, kas mani mazliet ne lìdz galam patika. (par to vēlāk).
Man ļoti patika sižets un tēli. Kā sāku lasīt, tā nevarēju nolikt malā – rakstīts tik aizraujoši, ka vienmēr gribas turpināt. Kad šķita, ka stāsts sāk kļūt nedaudz mierīgāks,garlaicīgāks, pēkšņi notika kas pārsteidzošs un atkal pacēla interesi līdz maksimumam.
Īpaši jāuzteic autores valoda – teksts bija dzīvīgs un aizraujošs. Bija pat vietas, kur uzrakstītie vārdi mani dziļi aizkustināja (divās lapās atzīmēju rindkopas, kas īpaši iesēdās sirdī). Mana draudzene gan bija vēl cītīgāka – lapiņas bija ielīmējusi gandrīz katrā nodaļā. 😅
Divās vietās biju pat ļoti tuvu asarām.
Tātad – kāpēc ne bez iebildēm? Otrajā grāmatas pusē man šķita, ka Sofija pārāk bieži kļuva greizsirdīga. Kur brauc, kur ej, kas zvana, ar ko biji… Nesaku, ka to vispār nevajadzēja, bet man tas likās par daudz, kā tas bieži gadās romantiskajos romānos.🫣
Tomēr kopumā – esmu priecīga, ka izlasīju. Stāsts mani aizrāva, radīja emocijas un lika domāt. Tāpēc arī pie manis šī grāmata nopelnījusi stabilas 5 zvaigznes. 🌟
Un ziniet… arī es pie sevis klusi nodomāju: “Bāc, man arī patīk.”🤩
Es dodu šai grāmatai 5 zvaigznes, lai gan bija arī lietas, kas mani mazliet ne lìdz galam patika. (par to vēlāk).
Man ļoti patika sižets un tēli. Kā sāku lasīt, tā nevarēju nolikt malā – rakstīts tik aizraujoši, ka vienmēr gribas turpināt. Kad šķita, ka stāsts sāk kļūt nedaudz mierīgāks,garlaicīgāks, pēkšņi notika kas pārsteidzošs un atkal pacēla interesi līdz maksimumam.
Īpaši jāuzteic autores valoda – teksts bija dzīvīgs un aizraujošs. Bija pat vietas, kur uzrakstītie vārdi mani dziļi aizkustināja (divās lapās atzīmēju rindkopas, kas īpaši iesēdās sirdī). Mana draudzene gan bija vēl cītīgāka – lapiņas bija ielīmējusi gandrīz katrā nodaļā. 😅
Divās vietās biju pat ļoti tuvu asarām.
Tātad – kāpēc ne bez iebildēm? Otrajā grāmatas pusē man šķita, ka Sofija pārāk bieži kļuva greizsirdīga. Kur brauc, kur ej, kas zvana, ar ko biji… Nesaku, ka to vispār nevajadzēja, bet man tas likās par daudz, kā tas bieži gadās romantiskajos romānos.🫣
Tomēr kopumā – esmu priecīga, ka izlasīju. Stāsts mani aizrāva, radīja emocijas un lika domāt. Tāpēc arī pie manis šī grāmata nopelnījusi stabilas 5 zvaigznes. 🌟
December 4, 2025
Nezināju, ka man bija vajadzīgs tieši šāds romantiskais romāns. Viss kā no dzīves, atpazīstami, saprotami, ticami un arī sirsnīgi un asprātīgi. Jā, stāstam piemīt mazliet pasakas elementi, bet dzīvē vajag arī gaišo un cerīgo, ne tikai drūmo un nelietīgo. Smējos, raudāju un atkal smējos. Ja satiktu autori, gribētos apskaut un pateikt paldies.
March 2, 2025
Man patika! Nu tāds riktigi foršs sadzīvisks romāns, kas lasot ļoti vizualizējās- gan tēli gan vide. Laba valoda, dažādas problēmas, bet visam pāri mīlestība!
August 3, 2025
Pārmaiņas pēc labi izlasīt grāmatu, kur viss sakārtojas, atrisinās, kur viņš un viņa dabonās.
Mazliet Lauku sētas, Limuzīna un citu latvisku jaukumu.
Visai prognozējami, bet arī ne ļoti banāli, ņemot vērā, ka autore vairāk kā ierasts ielūkojusies lauku darbu ainiņās.
Mazliet Lauku sētas, Limuzīna un citu latvisku jaukumu.
Visai prognozējami, bet arī ne ļoti banāli, ņemot vērā, ka autore vairāk kā ierasts ielūkojusies lauku darbu ainiņās.
May 7, 2026
Šīs bija skaisti! Aizgāja kā karsts pīrādziņš. Tik patiesi, brīžiem smieklīgi. Lika aizdomāties par to lauku burvību, par bērnību. Ļoti sirsnīgi, brīžiem skaudri, bet tik īsti. 🤍
February 7, 2026
Šis ir dziļi emocionāls un cilvēcīgi patiess romāns par attiecībām, saknēm un to, kā spītība var kļūt gan par mūsu bruņām, gan par lielāko šķērsli ceļā uz laimi.💛
Sofija un Jēkabs - divi cilvēki, kuri, noguruši no pilsētas dzīves un savām iekšējām cīņām, atgriežas dzimtajās lauku mājās. Ironiski, bet viņu ceļi krustojas gan pilsētā kopīgā darba vietā, gan vēlāk laukos, kur izrādās - viņu dzimtās mājas atrodas kaimiņos. Liktenis abus saved kopā brīdī, kad viņi visvairāk cenšas bēgt - gan no pagātnes, gan viens no otra. Katram no viņiem piemīt sava spītības deva - kā aizsardzības mehānisms, kas reiz palīdzējis izdzīvot, bet tagad traucē būt laimīgiem.🌾
Romāna gaitā soli pa solim atklājas abu varoņu iekšējās sāpes. Bērnības traumas, vecāku šķiršanās, alkoholisms ģimenē, kauns un vainas apziņa. Lasot bija sajūta, ka vēroju īstu cilvēku dzīvi - ar klusēšanām, nepateiktiem vārdiem un kļūdām, kuras nākas atzīt.📖
Šis romāns lasās raiti, bet emocionāli neatstāj vienaldzīgu. Vairākkārt nācās apstāties, lai noslaucītu asaras, jo stāsts šķita tik patiess.🥹
Īpaši spēcīgi mani uzrunāja lauku vides attēlojums. Autore ļoti trāpīgi notvērusi sajūtu, ka lauki nav tikai vieta - tā ir sajūta. Tur vienmēr kāds gaida. Tā ir vieta, kur atmiņas vienlaikus silda un smeldz. Arī man šis stāsts ļāva atgriezties bērnības vasarās, kurās lauku darbi mijās ar bezrūpību - pieredze, kuru ar gadiem iemācāmies novērtēt.☀️
“Spītnieki” ir stāsts par izaugsmi, piedošanu un spēju mainīties. Tas liek aizdomāties, cik bieži paši savā lepnumā uzceļam sienas, kuras vēlāk ar sāpēm cenšamies nojaukt.✨
Sofija un Jēkabs - divi cilvēki, kuri, noguruši no pilsētas dzīves un savām iekšējām cīņām, atgriežas dzimtajās lauku mājās. Ironiski, bet viņu ceļi krustojas gan pilsētā kopīgā darba vietā, gan vēlāk laukos, kur izrādās - viņu dzimtās mājas atrodas kaimiņos. Liktenis abus saved kopā brīdī, kad viņi visvairāk cenšas bēgt - gan no pagātnes, gan viens no otra. Katram no viņiem piemīt sava spītības deva - kā aizsardzības mehānisms, kas reiz palīdzējis izdzīvot, bet tagad traucē būt laimīgiem.🌾
Romāna gaitā soli pa solim atklājas abu varoņu iekšējās sāpes. Bērnības traumas, vecāku šķiršanās, alkoholisms ģimenē, kauns un vainas apziņa. Lasot bija sajūta, ka vēroju īstu cilvēku dzīvi - ar klusēšanām, nepateiktiem vārdiem un kļūdām, kuras nākas atzīt.📖
Šis romāns lasās raiti, bet emocionāli neatstāj vienaldzīgu. Vairākkārt nācās apstāties, lai noslaucītu asaras, jo stāsts šķita tik patiess.🥹
Īpaši spēcīgi mani uzrunāja lauku vides attēlojums. Autore ļoti trāpīgi notvērusi sajūtu, ka lauki nav tikai vieta - tā ir sajūta. Tur vienmēr kāds gaida. Tā ir vieta, kur atmiņas vienlaikus silda un smeldz. Arī man šis stāsts ļāva atgriezties bērnības vasarās, kurās lauku darbi mijās ar bezrūpību - pieredze, kuru ar gadiem iemācāmies novērtēt.☀️
“Spītnieki” ir stāsts par izaugsmi, piedošanu un spēju mainīties. Tas liek aizdomāties, cik bieži paši savā lepnumā uzceļam sienas, kuras vēlāk ar sāpēm cenšamies nojaukt.✨
March 9, 2025
No zināmas skepses sākumā līdz pat dažai aizkustinājuma 😢 beigās (jā, man pēdējā laikā tiešām šķiet, ka esmu piedzimusi ar acīm “slapjā vietā” 😅🤷♀️) 🙌 Grāmata, kas raisa pozitīvas emocijas, spēj radīt lielisku noskaņu un ir dikti labdabīga no A-Z 🤍 Jālasa, ja gribas ko vieglu, romantisku, drusku smeldzīgu un jauku. Nu tādu, kur, ja arī kādi šķēršļi pa vidu būs, viss tāpat beigsies labi un tu to jūti jau no sākuma 🤭🫶
Sofija ir jauna un apsviedīga sieviete, kas strādā konditorejā. Aizbēgusi no laukiem uz pilsētu, lai būtu pati par sevi, nevis rukātu vectēva zemeņu vagās 🙄 Sofijas priekšnieks, viņu dēvē par savu “zelta meiteni”. Ar kolektīva meitenēm attiecības labas un viss ir lieliski. Līdz dienai, kad priekšnieks savā vietā uz laiku ieceļ aizvietotāju. Sasodīti seksīgo, bet šķietami iedomīgo Jēkabu. Sieviešu kolektīvs burtiski uzsprāgst 🔥😅🫣
Notikumi nekontrolēti iet uz priekšu, viss saiet grīstē 😵💫 Sofijas dzīve apmet salto. Kas noved pie atgriešanās laukos…
Un tad sākas stāsta skaistākā daļa ar taaadu lauku noskaņu, Latvijas vasaras burvību 😍 karstām dienām un smaržīgām naktīm. Lasīju, kaifoju un domās dzīvoju līdzi. Gribu vasaru, gribu uz tādiem laukiem!!! 🤭
Bet, lai viss nešķistu pārāk saldi un rožaini, varu pačukstēt, ka stāstā būs arī alkoholisms, nelabvēlīgi apstākļi ģimenē, bērnības traumas un citas visnotaļ smagās tēmas 😬 Vairāk gan neteikšu neko 🤐 Lasi, domāju - nenožēlosi 🙌
Man šī bija pirmā Andras grāmata un es priecājos, ka esmu līdz tai tikusi 😉 Jauks atklājums, kas varētu rezultēties ar vēl ko izlasītu no šīs autores 😏
Sofija ir jauna un apsviedīga sieviete, kas strādā konditorejā. Aizbēgusi no laukiem uz pilsētu, lai būtu pati par sevi, nevis rukātu vectēva zemeņu vagās 🙄 Sofijas priekšnieks, viņu dēvē par savu “zelta meiteni”. Ar kolektīva meitenēm attiecības labas un viss ir lieliski. Līdz dienai, kad priekšnieks savā vietā uz laiku ieceļ aizvietotāju. Sasodīti seksīgo, bet šķietami iedomīgo Jēkabu. Sieviešu kolektīvs burtiski uzsprāgst 🔥😅🫣
Notikumi nekontrolēti iet uz priekšu, viss saiet grīstē 😵💫 Sofijas dzīve apmet salto. Kas noved pie atgriešanās laukos…
Un tad sākas stāsta skaistākā daļa ar taaadu lauku noskaņu, Latvijas vasaras burvību 😍 karstām dienām un smaržīgām naktīm. Lasīju, kaifoju un domās dzīvoju līdzi. Gribu vasaru, gribu uz tādiem laukiem!!! 🤭
Bet, lai viss nešķistu pārāk saldi un rožaini, varu pačukstēt, ka stāstā būs arī alkoholisms, nelabvēlīgi apstākļi ģimenē, bērnības traumas un citas visnotaļ smagās tēmas 😬 Vairāk gan neteikšu neko 🤐 Lasi, domāju - nenožēlosi 🙌
Man šī bija pirmā Andras grāmata un es priecājos, ka esmu līdz tai tikusi 😉 Jauks atklājums, kas varētu rezultēties ar vēl ko izlasītu no šīs autores 😏
July 31, 2025
Silta grāmata. Patīkama atslodze.
March 15, 2025
Patiesi skaists romāns, kas caurvijies ar mīlestību un sirsnību. Un nē, tas nebija tikai kārtējais "saldais" mīlas stāsts – tas bija kas vairāk. Tas lika ieskatīties īstā dzīvesstāstā, notraust smeldzīgu asaru, uz mirkli pakavēties arī savā bērnībā, kopā ar varoņiem atgriezties garajās biešu vagās un izjust lauku noskaņu, kas noglabāta dziļi atmiņu lādē.
Sofija jau kādu laiku ir aizbēgusi no laukiem un smagajiem darbiem, un tagad strādā pilsētas konditorejā. Viņai ir lielisks priekšnieks, jautrs dāmu kolektīvs ar savām “klačām” un dzīvoklītis turpat pie darba. Dzīve rit mierīgi un ierasti… līdz brīdim, kad konditorejā parādās Jēkabs – izskatīgs vīrietis, kurš uz laiku aizvietos priekšnieku un satricinās Sofijas līdzšinējo pasauli. Taču Jēkabs nav vienīgais, kurš mainīs jaunās sievietes ikdienu. Pēkšņi uzrodas arī sen pazudušais Sofijas tēvs, uzjundot neizrunātas sāpes, kas bijušas dziļi apslāpētas. Sofijas ikdiena apmet kūleni, un viņa nolemj atgriezties laukos – vietā, kur glabājas viņas bērnība, atmiņas, pirmā mīlestība, prieks un smeldze.
Jēkabs un Sofija katrs savā bērnībā ir piedzīvojuši smagus pārdzīvojumus – vienam tā bijusi vecāku pamešana, otram – ģimenes dzīvi izpostījusi alkoholisma problēma. Šīs rētas neizzūd, tās gruzd dziļi iekšā, taču tieši pārdzīvotais licis viņiem ātrāk pieaugt un meklēt savu ceļu dzīvē. Taču no savām saknēm neaizbēgsi – un, atgriežoties dzimtajā pusē, varoņiem nākas sastapties ar pagātni aci pret aci. Bet vai spītība būs pietiekami liela, lai stāvētu augstāk par to?
Un kā man patika humora deva – gaumīgi un asprātīgi! Vārdi burtiski dzirksteļoja starp Sofiju un Jēkabu. Dzīvīgie dialogi un ironija kolosāli paspilgtināja atspoguļotos ikdienas konfliktus un cilvēku attiecības.
Sirdssilts, patiess un smeldzīgs stāsts, kas ne tikai ļaus pakavēties siltajās vasarās, bet arī ievedīs pārdomās par dzīvi un ģimenes vērtībām. Viss šķita tik patiesi un īsti – gan varoņi, gan uzburtā atmosfēra. No sirds iesaku!
“Neviens nevar zināt otra stāstu, jo redzēt no malas kā vērotājam nav tas pats, kas personīgi iziet tam cauri.” /76.lpp./
Šī bija patiesi burvīga mana pirmā iepazīšanās ar autores daiļradi.
Sofija jau kādu laiku ir aizbēgusi no laukiem un smagajiem darbiem, un tagad strādā pilsētas konditorejā. Viņai ir lielisks priekšnieks, jautrs dāmu kolektīvs ar savām “klačām” un dzīvoklītis turpat pie darba. Dzīve rit mierīgi un ierasti… līdz brīdim, kad konditorejā parādās Jēkabs – izskatīgs vīrietis, kurš uz laiku aizvietos priekšnieku un satricinās Sofijas līdzšinējo pasauli. Taču Jēkabs nav vienīgais, kurš mainīs jaunās sievietes ikdienu. Pēkšņi uzrodas arī sen pazudušais Sofijas tēvs, uzjundot neizrunātas sāpes, kas bijušas dziļi apslāpētas. Sofijas ikdiena apmet kūleni, un viņa nolemj atgriezties laukos – vietā, kur glabājas viņas bērnība, atmiņas, pirmā mīlestība, prieks un smeldze.
Jēkabs un Sofija katrs savā bērnībā ir piedzīvojuši smagus pārdzīvojumus – vienam tā bijusi vecāku pamešana, otram – ģimenes dzīvi izpostījusi alkoholisma problēma. Šīs rētas neizzūd, tās gruzd dziļi iekšā, taču tieši pārdzīvotais licis viņiem ātrāk pieaugt un meklēt savu ceļu dzīvē. Taču no savām saknēm neaizbēgsi – un, atgriežoties dzimtajā pusē, varoņiem nākas sastapties ar pagātni aci pret aci. Bet vai spītība būs pietiekami liela, lai stāvētu augstāk par to?
Un kā man patika humora deva – gaumīgi un asprātīgi! Vārdi burtiski dzirksteļoja starp Sofiju un Jēkabu. Dzīvīgie dialogi un ironija kolosāli paspilgtināja atspoguļotos ikdienas konfliktus un cilvēku attiecības.
Sirdssilts, patiess un smeldzīgs stāsts, kas ne tikai ļaus pakavēties siltajās vasarās, bet arī ievedīs pārdomās par dzīvi un ģimenes vērtībām. Viss šķita tik patiesi un īsti – gan varoņi, gan uzburtā atmosfēra. No sirds iesaku!
“Neviens nevar zināt otra stāstu, jo redzēt no malas kā vērotājam nav tas pats, kas personīgi iziet tam cauri.” /76.lpp./
Šī bija patiesi burvīga mana pirmā iepazīšanās ar autores daiļradi.
March 13, 2025
Man šis romāns patika, nu ļoti, ļoti.🥰 Jauns puisis sieviešu kolektīvā - bez intrigām nu nekādi. Lauku mājas - rosība un darbu pilnas rokas garantētas. Jā, romāna tēma nav no tām vieglākajām - smaga bērnība, dzīve nabadzībā, lauku darbi, vecāki un to zaudēšana(dažādos veidos), salauztas 💕, bet tas viss uzrakstīts ar tādu viegluma pieskaņu, humoru, ka nevarēja atrauties no lappusēm. Bija gan prieka asaras, gan skumju asaras, bija arī "karstas" ainiņas.
Spītība ir ikvienā no mums, šķiet, vienmēr būs kāds cilvēks, kuram gribam pierādīt - redz es arī varu un arī es protu!!!
Spītība ir ikvienā no mums, šķiet, vienmēr būs kāds cilvēks, kuram gribam pierādīt - redz es arī varu un arī es protu!!!
March 23, 2026
Ļoti, ļoti patika. Varbūt trāpījās tieši tādā vajadzīgā brīdī. Tik ļoti silta gramata. Sasildīja.
‘Aizbraukt, pazust, dzīvot citādāk, dzīvot labāk. Dzīvot. Izdzīvot.’
‘Pat tad, kad šķiet, ka patiešām vairs nevari. Tu vienalga izturi un turpini dzīvot.’
‘Būs labi. Varbūt ne uzreiz, bet būs.’
‘Paradoksālā kārtā tieši atklātība deva brīvību, it kā tie mēsli zaudētu jēgu.’
‘Ne visam vienmēr kaut kur ir jānoved. Reizēm der vienkārši izbaudīt mirkli.’
‘Vienkāršāk ir dzīvot uz priekšu un lieki nesāpināt sevi.’
‘Aizbraukt, pazust, dzīvot citādāk, dzīvot labāk. Dzīvot. Izdzīvot.’
‘Pat tad, kad šķiet, ka patiešām vairs nevari. Tu vienalga izturi un turpini dzīvot.’
‘Būs labi. Varbūt ne uzreiz, bet būs.’
‘Paradoksālā kārtā tieši atklātība deva brīvību, it kā tie mēsli zaudētu jēgu.’
‘Ne visam vienmēr kaut kur ir jānoved. Reizēm der vienkārši izbaudīt mirkli.’
‘Vienkāršāk ir dzīvot uz priekšu un lieki nesāpināt sevi.’
August 23, 2025
SIRSNĪGS ROMĀNS PAR ATGRIEŠANOS!!! Jā! Jā! Jā! - tieši tik precīzi ir pateikts par šo romānu!
Stāsts par diviem jauniešiem - Jēkabu un Sofiju, kuri izgājuši dažādus dzīves posmus un pārdzīvojumus atrod ceļu pie savas būtības, pie saknēm un viens pie otra!
Ļoti viegli lasāms romāns, bet par tik saprotamām tēmām, kas aktuālas tik daudziem cilvēkiem šeit. Lasot varēju vilkt paralēles ar zināmām situācijām savā, draugu, paziņu lokā un vispār... - gan, par atgriešanos pie bērnības sapņiem, gan par aizvainojumu, gan vecākiem, kas labākas dzīves meklējumos, atstāj visu un dodas uz ārvalstīm, gan par "zaļo pūķi" un tā radītajām sekām, gan cīņa par mantojumu, gan vēl tik daudz citām lietām un sajūtām.
Stāsts par diviem jauniešiem - Jēkabu un Sofiju, kuri izgājuši dažādus dzīves posmus un pārdzīvojumus atrod ceļu pie savas būtības, pie saknēm un viens pie otra!
Ļoti viegli lasāms romāns, bet par tik saprotamām tēmām, kas aktuālas tik daudziem cilvēkiem šeit. Lasot varēju vilkt paralēles ar zināmām situācijām savā, draugu, paziņu lokā un vispār... - gan, par atgriešanos pie bērnības sapņiem, gan par aizvainojumu, gan vecākiem, kas labākas dzīves meklējumos, atstāj visu un dodas uz ārvalstīm, gan par "zaļo pūķi" un tā radītajām sekām, gan cīņa par mantojumu, gan vēl tik daudz citām lietām un sajūtām.
April 26, 2026
Es nezini, kas bija pie vainas - MR, vētra…. Bet izlasiju grāmatu dažu stundu laikā. Sen tā nebija bijis. Apraudājos kādas 15x 😂. Ļoti veiksmīgs romantisks stāsts, daudz asprātīgu tekstu, tie tiešām nekrita uz nerviem, bet smīdināja. Ja sanāk lasīt Jāņu laikā, tad vispār ideāli. Mums ir lauku saimniecība, tagad uz to skatīšos pavisam citādi. Kaut kāds latvieša kods tajā stāstā ir noķerts.
April 10, 2025
Ja varētu ielikt vairāk ⭐️, liktu!!! Noteikti ierindojās labākajās grāmatàs, kuras jebkad lasíjusi esmu!
Gribētos lasīt vēl un vēl!!
Gribētos lasīt vēl un vēl!!
March 22, 2026
Nu tiešām spītējas abi viens otram pretī.
January 1, 2026
Sirsnīgs un patiesi dzīvs stāsts par jauniem, skaistiem, strādīgiem cilvēkiem ar salauztām sirdīm.
Man vienmēr ir gribējies saprast – kāpēc ģimene reizēm var būt vislielākais naidinieks?
Un tomēr… šajā stāstā atklājas, ka ne viss ir tā, kā mēs to redzam. Katram sava puse, sava sāpe, sava taisnība.
Šis ir stāsts par:
🏡 atgriešanos,
🌾 lauku dzīves burvību un smagumu,
❤️ mīlestību – to, kura ir lielākā dāvana,
💔 sāpju palaišanu un dziedēšanu,
🥰 sevis pieņemšanu.
“Dzīvojot laukos, neviens neapzinās to vērtību. Kad to māju vairs nav, saproti, cik nozīmīgas tās bija.”
“Nekādi strīdi vai lepnums nav tā vērti, lai pazaudētu cilvēku, kuru mīli.”
Un vēl – stāstā ļoti spēcīgi un godīgi ir aizskarta alkoholisma tēma.
Cik niecīga kļūst cilvēka eksistence, kad viņš slīkst alkohola varā.
Cik smagi ir izrauties no šādas vides – un kādu kaunu un spriedzi tas var radīt tiem, kas izkāpuši ārā.
❤️Mana grāmatas sirds:
Šī grāmata man uzplēsa senas sāpes.
Tā lika atcerēties piedzīvotās bērnības sāpes nenobriedušu pieaugušo dzīvē, par mājām laukos un to vērtību, kuru saprotam tikai tad, kad tās zaudējam.
Es izdzīvoju šo stāstu ar sirdi – un atkal atcerējos, kāpēc mīlestība ir visstiprākais spēks.
Man vienmēr ir gribējies saprast – kāpēc ģimene reizēm var būt vislielākais naidinieks?
Un tomēr… šajā stāstā atklājas, ka ne viss ir tā, kā mēs to redzam. Katram sava puse, sava sāpe, sava taisnība.
Šis ir stāsts par:
🏡 atgriešanos,
🌾 lauku dzīves burvību un smagumu,
❤️ mīlestību – to, kura ir lielākā dāvana,
💔 sāpju palaišanu un dziedēšanu,
🥰 sevis pieņemšanu.
“Dzīvojot laukos, neviens neapzinās to vērtību. Kad to māju vairs nav, saproti, cik nozīmīgas tās bija.”
“Nekādi strīdi vai lepnums nav tā vērti, lai pazaudētu cilvēku, kuru mīli.”
Un vēl – stāstā ļoti spēcīgi un godīgi ir aizskarta alkoholisma tēma.
Cik niecīga kļūst cilvēka eksistence, kad viņš slīkst alkohola varā.
Cik smagi ir izrauties no šādas vides – un kādu kaunu un spriedzi tas var radīt tiem, kas izkāpuši ārā.
❤️Mana grāmatas sirds:
Šī grāmata man uzplēsa senas sāpes.
Tā lika atcerēties piedzīvotās bērnības sāpes nenobriedušu pieaugušo dzīvē, par mājām laukos un to vērtību, kuru saprotam tikai tad, kad tās zaudējam.
Es izdzīvoju šo stāstu ar sirdi – un atkal atcerējos, kāpēc mīlestība ir visstiprākais spēks.
January 15, 2026
Skaļi stāvot aplaudēju par to, cik šī grāmata bija izcila! Nevaru neapgalvot to, ka šī ir nu jau mana mīļākā grāmata ⭐️📚.
Un šis bija mans pirmais izlasītais romāns mana dzīvē, lieki piebilst, ka netika pāršauts pār strīpu.
Patiesībā, man ir tik daudz ko teikt, bet vārdos nevaru aprakstīt sajūtas, kuras manī virmo šobrīd un vīrmoja lasot. ✨️
Lauki.. Tēma, kurai pieskārās tik dziļi un tuvu. Esmu pati no laukiem, dzīvoju šeit visus savus 20 gadus. Pazīstu ikvienu darbu, kas tika aprakstīts grāmatā, pietrūka tikai lielie lopiņi- govis, cūciņas. Sēt, priecāties par to kā viss skaisti aug, žēloties , ka viss ir sauss vai tieši otrādi ir pārāk slapji, beigās novākt ilgi gaidīto ražu- tās man ir tik tuvas atmiņas... 🥺
Ne tikai lauki , bet arī tuvā tēma Tētis. Arī man nācās zaudēt viņu, un lasot pēdējās lapaspuses dzirdēt tā balsi . Kaut situācija ir bijusi daudz savādāka, mana gadījumā. 🤍
Un galu galā MĪLESTĪBA. Skaisti. Es kusu līdz ar Sofiju, kad tika pieminēts Jēkaba vārds. Gaidīju nodaļas, kurās būs viņa skatapunkts. Sirds gandrīz lēca par muti, kad autore nodaļu nobeidza atstājot mani ar vaļā muti un , domājot- nevar būt, ka Jēkabs ir tāds.. Arī es bieži vien smaidīju un vēlāk sapratu, ka smaidu itkā pati būtu Sofija 🙊.
Grāmata lasījās tik viegli . Autore spēja tik skaisti un nepārspīlēti aprakstīt notiekošo. Nekas netika sasteigts, skaistas pārējās starp notikumiem. Ļoti patika iekšējās varoņa pārdomas, iepriekšējie teikumi, kuri atbalsojās prātā, sarakstes- lieliska iespēja izjust varoņus padziļināti. 💥
"Spītnieki" grāmata ne tikai par atgriešanos pie dzimtajām saknēm, bet arī par dvēseles siltumu, ko sniedz savas īstās mājās un cilvēki, kas atrodas blakus ✨️🤍 Un nosaukumam ir liela nozīme, tas nav tāpat vienkārši!
‼️Iesaku no visas sirds!
Vāks ir šausmīgi skaists. 🎀💜
Un šis bija mans pirmais izlasītais romāns mana dzīvē, lieki piebilst, ka netika pāršauts pār strīpu.
Patiesībā, man ir tik daudz ko teikt, bet vārdos nevaru aprakstīt sajūtas, kuras manī virmo šobrīd un vīrmoja lasot. ✨️
Lauki.. Tēma, kurai pieskārās tik dziļi un tuvu. Esmu pati no laukiem, dzīvoju šeit visus savus 20 gadus. Pazīstu ikvienu darbu, kas tika aprakstīts grāmatā, pietrūka tikai lielie lopiņi- govis, cūciņas. Sēt, priecāties par to kā viss skaisti aug, žēloties , ka viss ir sauss vai tieši otrādi ir pārāk slapji, beigās novākt ilgi gaidīto ražu- tās man ir tik tuvas atmiņas... 🥺
Ne tikai lauki , bet arī tuvā tēma Tētis. Arī man nācās zaudēt viņu, un lasot pēdējās lapaspuses dzirdēt tā balsi . Kaut situācija ir bijusi daudz savādāka, mana gadījumā. 🤍
Un galu galā MĪLESTĪBA. Skaisti. Es kusu līdz ar Sofiju, kad tika pieminēts Jēkaba vārds. Gaidīju nodaļas, kurās būs viņa skatapunkts. Sirds gandrīz lēca par muti, kad autore nodaļu nobeidza atstājot mani ar vaļā muti un , domājot- nevar būt, ka Jēkabs ir tāds.. Arī es bieži vien smaidīju un vēlāk sapratu, ka smaidu itkā pati būtu Sofija 🙊.
Grāmata lasījās tik viegli . Autore spēja tik skaisti un nepārspīlēti aprakstīt notiekošo. Nekas netika sasteigts, skaistas pārējās starp notikumiem. Ļoti patika iekšējās varoņa pārdomas, iepriekšējie teikumi, kuri atbalsojās prātā, sarakstes- lieliska iespēja izjust varoņus padziļināti. 💥
"Spītnieki" grāmata ne tikai par atgriešanos pie dzimtajām saknēm, bet arī par dvēseles siltumu, ko sniedz savas īstās mājās un cilvēki, kas atrodas blakus ✨️🤍 Un nosaukumam ir liela nozīme, tas nav tāpat vienkārši!
‼️Iesaku no visas sirds!
Vāks ir šausmīgi skaists. 🎀💜
December 30, 2025
"Spītnieki" ir patiešām sirsnīgs un ļoti emocionāls romāns, kur galvenie varoņi - Sofija un Jēkabs - bēgot no dzīves pilsētā, meklē patvērumu savās dzimtajās lauku mājās, no kurām arī reiz jau bija aizbēguši labākas dzīves meklējumos. Abu ceļi krustojās pilsētā, kopīgā darba vietā. Liktenis neko neatstāj puspabeigtu - lai arī abi bēg ne tikai no pilsētas, bet arī viens no otra, izrādās, ka abu dzimtās lauku mājas ir kaimiņos. Tā nu liktenis abus saved kopā, maziem solīšiem iemācot vienam otram uzticēties, piedot sev un saviem mīļajiem, kas ir blakus, un arī tiem, kas jau devušies prom uz neatgriešanos.
Romānam ir precīzi trāpīgs nosaukums, jo pilnīgi visi stāsta varoņi ir spītīgi.
Šis ir ļoti aizkustinošs stāsts, dziļi sirsnīgs, raiti un viegli lasāms. Tas pārāk bieži mani saraudināja, ar iesprūdušu kamolu kaklā. Un tas tikai tāpēc, ka romāna sižets ir tik īsts un reāls, tik ļoti ievelkošs.
Domāju, ka ikkatrs lasītājs šajā stāstā atradīs sevi jeb savu spītīgo pusi.
Lai arī ikviens no mums jaunībā bēg no savām dzimtajām mājām, taču gadiem ejot, mēs tik un tā atgriežamies, jo mēs nevaram aizbēgt no vietas, kurai esam piederīgi.
Es noticēju šim stāstam un noticēju mīlestībai, kas vijas cauri stāsta lapaspusēm.
Ir tik ļoti svarīgi apzināties, ka, lai kurp tu dotos, tev vienmēr būs kur atgriezties.
Romānam ir precīzi trāpīgs nosaukums, jo pilnīgi visi stāsta varoņi ir spītīgi.
Šis ir ļoti aizkustinošs stāsts, dziļi sirsnīgs, raiti un viegli lasāms. Tas pārāk bieži mani saraudināja, ar iesprūdušu kamolu kaklā. Un tas tikai tāpēc, ka romāna sižets ir tik īsts un reāls, tik ļoti ievelkošs.
Domāju, ka ikkatrs lasītājs šajā stāstā atradīs sevi jeb savu spītīgo pusi.
Lai arī ikviens no mums jaunībā bēg no savām dzimtajām mājām, taču gadiem ejot, mēs tik un tā atgriežamies, jo mēs nevaram aizbēgt no vietas, kurai esam piederīgi.
Es noticēju šim stāstam un noticēju mīlestībai, kas vijas cauri stāsta lapaspusēm.
Ir tik ļoti svarīgi apzināties, ka, lai kurp tu dotos, tev vienmēr būs kur atgriezties.
September 8, 2025
Kas notiek, kad paņem grāmatu pilnīgi neko no tās negaidot? Vienkārši gribēju palasīt kādu pašmāju autoru ar kura daiļradi vēl neesmu pazīstama. Notika brīnums, jo grāmata mani pārsteidza ar savu viegli lasāmo valodu, ar it kā iepriekš nosakāmo sižeta līniju, bet tai pat laikā ar mīļumu un provinciālo vidi. Man patiesi patika un bija interesanti visas grāmatas garumā. Netraucēja pat tas, ka galvenā varone kaitināja, jo tādas tās latvietes ir ar savām nebeidzamajām greizajām fantāzijām. Grāmata patiesi lasījās ļoti viegli un mani pamatīgi spēja aizkustināt. Nešaubos, ka laika gaitā vēl meklēšu autores darbus.
December 4, 2025
Paldies par šo iespēju lasot atcerēties vecvecākus un dzīvi laukos, mazliet pagremdēties sentimentā.
Viss pārējais grāmatā tik perfekti sabalansēts, bez poētiskām vārdu mežģīnēm pasniegts īsts, ticams stāsts, latvietim tik saprotams. Tā arī vajag mācēt, un mums, lasītājiem, dažbrīd tik vajadzīga ir šī vienkāršība un sirsnība.
Viss pārējais grāmatā tik perfekti sabalansēts, bez poētiskām vārdu mežģīnēm pasniegts īsts, ticams stāsts, latvietim tik saprotams. Tā arī vajag mācēt, un mums, lasītājiem, dažbrīd tik vajadzīga ir šī vienkāršība un sirsnība.
November 14, 2025
Labs romāns, man patika. Tas, ka autore ir vietējā uzreiz iekšēji uzliek sajust kopumu kritiskāk (nezinu gan kāpēc).
Labs stāsts par atgriešanos, par satikšanos un protams par mīlestību! Ir vērts izlasīt!
Labs stāsts par atgriešanos, par satikšanos un protams par mīlestību! Ir vērts izlasīt!
November 13, 2025
Skaisti, patiesi un smeldzīgi.
Es noteikti gribu lasīt grāmatas turpinājumu.
“Cik bieži gan mēs būtu varējuši rīkoties citādi nekā rīkojāmies, ja būtu zinājuši… Ja būtu paredzējuši vai nojautuši…”
Es noteikti gribu lasīt grāmatas turpinājumu.
“Cik bieži gan mēs būtu varējuši rīkoties citādi nekā rīkojāmies, ja būtu zinājuši… Ja būtu paredzējuši vai nojautuši…”
July 11, 2025
3.5. Wasn't really for me. However, it made me think about my childhood and grandparents.
Well written book and easy to read.
Well written book and easy to read.
July 27, 2025
Patika ļoti! Patiesi sirsnīgi, neko nedarežģijot, nu tās beigas varbūt, bet kopumā grāmata bija patīkams pārsteigums.
August 27, 2025
Patika noskaņa, valoda, dzīvie tēli ar dažādiem raksturiem. Lai arī nebija mīlestība no pirmajām lappusēm, beigās jau simpatizēja. :)
January 12, 2026
"Iemīlēšanās ir tāds īslaicīgs sviests, kas nones jumtu un ātri pāriet."
Un laikam uz brīdi arī es iemīlējos šajā romānā.
Un laikam uz brīdi arī es iemīlējos šajā romānā.
February 6, 2025
Vispirms – man patika. Es zinu, ka tas neizsaka neko daudz, taču man patika. Patika sākot ar vāku līdz pēdējai nodaļai.
Lasot gan domāju par to, cik pilni smaguma ir mūsu, latviešu romāni, taču es to nesaku slikti. Mums, acīmredzami, nepieciešams sevi dziedēt caur vārdu un domāju, ticu, sajūtu, ka romāns “Spītnieki” ir ceļš uz to.
Īsā laika sprīdī vairākas tēmas, kuras skar alkoholismu. Tādu nevis nelielu niekošanos, bet smagu dzeršanu. Vai man lasot bija kultūršoks? Gluži jau nē. Kaut kur lasot radās nepareizas domas, ka laukos šķiet tā tomēr ir lielāka problēma, bet es patiesībā nevaru to apgalvot. Vārdu sakot, bija pagrūti lasīt dažas no ainām, jo ārkārtīgi skumji. Taču, vajadzīgi.
Autores stāstam ir patīkams dziļums un lasītājam ir sajūta, ka viss, vai vismaz daļa no stāsta ir bijusi būtiska stāsta radītājai. Tas iedeva krietnu pamatu. Nekad nav patīkami lasīt par kādu smagu tēmu, ja pats autors dzīvē absolūti nav ar to saskāries, jo tad paliek izjūta, ka tēma iztirzāta tikai “lielākai jautrībai.” Bet ne mentālas slimības, ne ciešanas, tajā skaitā alkoholisms nav jautrība, ar kuru “atdzīvināt” kādu varoni vai stāstu, tādēļ esmu pateicīga, ka arī šeit šīs tēmas izmantotas prātīgi, ar sirdi, iejūtīgi.
Šeit bija īstums. Īstumu jutu katrā varonī un tā izaugsmē, un tas bija zelts. Varoņi mainījās caur notikumiem un, lai arī tas var šķist pašsaprotami, tas nav. Viņi mainījās ticami, sasniedzot briedumu, ļoti organiski, dabiski, pārdomāti.
Patika notikumu virzība uz priekšu, “tapešu” maiņa, jeb lokācijas. Bija pat žēl atvadīties no konditorejas dzīves. :)
Lai arī šis solās būt sirsnīgs romāns, es teiktu, nedaudz saldsērīgs, tomēr vērtīgs mīlas stāsts par diviem cilvēkiem, kuri mācās uzticēties un pieaugt.
Lasiet latviešu autorus, jo neraugoties uz smagumu, kurš parādās stāstos, mēs dziedinām sevi un savu paaudzi caur tiem. Es ticu, ka tā notiek.
Lasot gan domāju par to, cik pilni smaguma ir mūsu, latviešu romāni, taču es to nesaku slikti. Mums, acīmredzami, nepieciešams sevi dziedēt caur vārdu un domāju, ticu, sajūtu, ka romāns “Spītnieki” ir ceļš uz to.
Īsā laika sprīdī vairākas tēmas, kuras skar alkoholismu. Tādu nevis nelielu niekošanos, bet smagu dzeršanu. Vai man lasot bija kultūršoks? Gluži jau nē. Kaut kur lasot radās nepareizas domas, ka laukos šķiet tā tomēr ir lielāka problēma, bet es patiesībā nevaru to apgalvot. Vārdu sakot, bija pagrūti lasīt dažas no ainām, jo ārkārtīgi skumji. Taču, vajadzīgi.
Autores stāstam ir patīkams dziļums un lasītājam ir sajūta, ka viss, vai vismaz daļa no stāsta ir bijusi būtiska stāsta radītājai. Tas iedeva krietnu pamatu. Nekad nav patīkami lasīt par kādu smagu tēmu, ja pats autors dzīvē absolūti nav ar to saskāries, jo tad paliek izjūta, ka tēma iztirzāta tikai “lielākai jautrībai.” Bet ne mentālas slimības, ne ciešanas, tajā skaitā alkoholisms nav jautrība, ar kuru “atdzīvināt” kādu varoni vai stāstu, tādēļ esmu pateicīga, ka arī šeit šīs tēmas izmantotas prātīgi, ar sirdi, iejūtīgi.
Šeit bija īstums. Īstumu jutu katrā varonī un tā izaugsmē, un tas bija zelts. Varoņi mainījās caur notikumiem un, lai arī tas var šķist pašsaprotami, tas nav. Viņi mainījās ticami, sasniedzot briedumu, ļoti organiski, dabiski, pārdomāti.
Patika notikumu virzība uz priekšu, “tapešu” maiņa, jeb lokācijas. Bija pat žēl atvadīties no konditorejas dzīves. :)
Lai arī šis solās būt sirsnīgs romāns, es teiktu, nedaudz saldsērīgs, tomēr vērtīgs mīlas stāsts par diviem cilvēkiem, kuri mācās uzticēties un pieaugt.
Lasiet latviešu autorus, jo neraugoties uz smagumu, kurš parādās stāstos, mēs dziedinām sevi un savu paaudzi caur tiem. Es ticu, ka tā notiek.
Displaying 1 - 30 of 32 reviews