Veštice

by Daina Tabūna, Ana Sedlačkova (Translator)

Debitantski roman Daine Tabune naizgled je tipično djelo milenijalske književnosti – glavna junakinja Alma nalazi se u kasnim dvadesetim godinama i ne bira način da preboli nedavni raskid s partnerom Robertom, kao i pobačaj koji je doživjela tokom veze. Tabuna probleme ženskosti, rodne neravnopravnosti i licemjerja socijalnih normi obrađuje s mnogo izvanrednog humora, u kojem možda leži i najveći kvalitet romana. Iako samoiscjeljenje isprva traži u zvaničnim religijama i ezoteriji, Alma će ga do kraja naći u umjetnosti – slikarstvu, i, prije svega, književnosti. Iako se zbog autoironije i duhovitosti s kojima se Alma izražava o svojim, često nimalo jednostavnim, ljubavnim, prijateljskim i porodičnim brigama, tekst približava žanru romantične komedije, "Veštice" su zapravo ozbiljan i univerzalan roman koji prirasta k srcu, čita više puta, ili barem dugo pamti.

274 pages, Paperback

Published January 1, 2024

Reviews

[Kurkulis (Lililasa) · Rating 4 out of 5]

Laikā, kad man bija ap 30, šī grāmata noteikti būtu ļoti patikusi (tāpat kā Jurgas Ivanauskaites "Ragana un lietus" vai Gundegas Repšes "Šolaiku bestiārijs"), es to apēstu neskatoties. Lai gan skatīties ir uz ko - gaumīgi vāki un Māras Folkmanes ilustrācijas, arī mīkstais sējums patīkami ieguļas rokā.
Un, ziniet, arī tagad 50+ grāmatai nebija ne vainas. Pat, ja kāda emociju gamma jau ir izdzīvota, vai šādas tādas tālaika eksistenciālās problēmas ir atrisinātas (vai dziļi nobāztas bēniņos kā nevajadzīgas grabažas), tu saproti, kas nomoka un kas dzen grāmatas varoni, gandrīz trīsdesmitgadīgo Almu. Man bija diezgan viegli identificēties ar Almu. Patika stāstos pārvērstie Almas sapņi. Dabiska valoda, bez ciku cakām.

"Vai varbūt interesanti ir tas, ka ragana ir, iespējams, spēcīgākais sievišķais arhetips - uzreiz pēc mātes, protams."

3,5 zvaigznes apaļoju uz augšu.
Ja reiz patika, kāpēc tik maz, ka jāapaļo?

Te jau kāda lasītāja par to bija rakstījusi - man vēstījuma plūdumu (pat par spīti tam, ka nevari izšķirties - tie ir stāsti vai viengabalains romāns) sabojāja IV nodaļa "Raksti" ar skaidrojumiem par Almas rakstīto - par daudz paskaidrots, par daudz teorijas. Radās iespaids, ka autorei (šoreiz, ne Almai) ir sakrājies tik daudz ko teikt par dažādām lietām un norisēm, ka kaut kur taču tas ir jāizliek. Lai arī es lielākoties piekrītoši māju ar galvu, tomēr tādā daudzumā tas te bija lieki. Un kāpēc vispār vajag apspriest sapņos sakņojušos stāstus. Tie bija ar savu noskaņu, un to vēstījums runāja pats par sevi (pie tam, kontekstā ar grāmatas nosaukumu), lasītājs taču nav muļķis. Tiesa gan, pēc tam tapu atalgota ar vēl vienu sekojošu stāstu "Apakšzemē".

Lai arī man ļoti gāja pie sirds Dainas Tabūnas valoda, tomēr stilistiski es neliktu "māsīcas" un "draudzenes" kā, hmm, sinonīmus. Tas nekas, ka Almas māsīcas Una un Regīna ir arī viņas draudzenes, bet ja (lai izvairītos no vienveidīgu vārdu lietošanas) vienā teikumā ir 'māsīca', un pēc tam otrā seko 'draudzene', tad man gribas knosīties. Un tas man jau pašā sākumā nokāva raito lasīšanu.

Lai nebeigtu uz kašķīgas nots, tad atļaušos salīdzinājumu.
Ja runā par sievietes esības meklējumiem un apjausmām, tad manā skatījumā Daina Tabūna ar savām "Raganām" ir izgriezusi pogas Ērika Emanuēla Šmita romānam "Trīs sievietes spogulī", kas man likās kaitinoši deklaratīvs un neradīja nekādu emocionālu pieķeršanos, un tā es to pametu puslasītu.

[Kristīne · Rating 3 out of 5]

Bija interesanti, ļoti daudzās vietās redzēju sevi un sievietes savā dzīvē. Vēsturiskie stāsti mazliet aizēnoja Almas pieredzi, tie arī labāk palikuši atmiņā.
Fināla atziņa varbūt bez uguņošanas, bet kā jaunu apvāršņu apgūšana, lasītpieredze bija patīkama.

[Vilis · Rating 4 out of 5]

Lai gan pilnībā nav sajūtas, ka visas daļas sarezonē (runājot grāmatas vārdiem) vēlamajā spēkā, atsevišķās ainas ir foršas, grāmata nostrādāta, tēma interesanta un labi attīstīta

[Raivis Spalvēns · Rating 5 out of 5]

Te ir tik daudz slāņu, ka visus vienā lasīšanas piegājienā nemaz i nevar apjēgt un aptvert. Kad romāns nosēdīsies, ar laiku arī citi slāņi kaut kad negaidīti uzpeldēs un mudinās pārdomāt reiz lasīto tekstu. Katrā ziņā ļoti skaisti, raiti un dziļi uzrakstīts darbs, ko lieku sieviešu literatūras plauktā, bet kas ģeld arī citiem dzimumiem.

Pēc tiesas un taisnības liktu 4 zvaigznes, tās vienas nodaļas dēļ, kas imho sašaurina romāna interpretācijas iespējas. Bet es šādas nodaļas mēdzu aizmirst, tāpēc lieku 5 zvaigznes, jo bija patīkami uzturēties šajā pasaulē, kas izrādījās pārsteidzošāka nekā to biju iedomājies.

[Liepa Rūce · Rating 5 out of 5]

Gaidīju šo, kopš "Pirmās reizes", un te mani atkal, gluži kā tad, piemeklē izjūta, ka Daina runā mums, viņas vienaudzēm, paredzētā kodā. Daina ir mūsu paaudzes sieviešu arhetipiskā māsīca, kuras darbos var paslēpties, atpūsties, noņemt bruņas un pieslēgties spēka stīgai, kuru no kādas dziļas pazemes viņa izrakusi pati savām rokām no melnas, mīkstas, trokšņainas zemes. Paldies, tas ir dzīvs, valodisks mīļums.

Kamēr vienos naktī rakstu šo, ap galvu tramīgs plivinās naktstauriņš, kurš īsu mirkli nosēžas uz grāmatas vāka, bet tūlīt arī aizlaižas. Paspēju nofotografēt.

[Zane Neimane · Rating 4 out of 5]

Ļoti labs romāns. Raganības un mūsdienu sievietes problēmas izrādās ļoti labi iet kopā. Man gan būtu gribējies, lai autore dod vairāk interpretācijas iespējas par raganu stāstiem, kā tie iet kopā ar Almas dzīvi. Jo tie tik labi parāda cilvēka spēju pārdabiski tikt galā, saskaroties ar šķērsli, kuram šķietami nav iespējams tikt pāri. Romānā šāds šķērslis Alma ir pati sev, bet viņa nepadodas. Ja nebūtu tās vienas skaidrojošās nodaļas, kaut kāds mazliet citādāks variants, būtu visas 5 zvaigznes.

[Aija · Rating 3 out of 5]

3,5*, bet es joprojām domāju par to, ko esmu izlasījusi.
Daudz kārtu kārtu.

[Inga Grencberga · Rating 3 out of 5]

[..] bet valodas robežas nosaka arī pasaules robežas.
Vitgenšteins... [..]

[Kristīne Želve · Rating 4 out of 5]

Lai arī pēc vadošajām tēmām (attiecību lietas, sevis meklēšana) laikam neesmu mērķauditorija, lasīšanu izbaudīju paša teksta dēļ, īpaši patika, kā uzrakstīti tie starpstāsti.

[Ieva Bite · Rating 4 out of 5]

Paralēlie stāsti – ļoti eleganti uzrakstīti, un tie man grāmatā patika visvairāk. Līdz “ļoti patika” pietrūka tādas pašas elegances Almas stāstā un it īpaši priekšpēdējā nodaļā par rakstīšanu, kas šķita kā taisnošanās. Bet nav jau visam jābūt taisnam! Glīts izdevums, ātri izlasījās, bija daudz spožu vietu, laiks labi pavadīts. Iesaku, jo latviešu literatūra ir jālasa!

[Arvis Austrums · Rating 3 out of 5]

Visvienkāršākais šajā romāna ir sākums, pieteikums, Almas izejas pozīcija, lai meklētu sevi situācijā attiecīgajos gados un Robertam aizejot pie citas sievietes. Tālākais iegūst tāda stāsta apmērus, kurš tiešām ir jāpieraksta, un, lai pavisam viss labi sagultu, arī jāpapēta dziļāk. Autores raitā un gludenā valoda ir jau pazīstama no stāstu krājuma "Pirmā reize", tas kļūst arī par labu ceļa spieķi, uz kura atstutēties, lai dotos romāna piedāvātajos ceļos. Ir vēl visādas sīkas saiknes, kas vieno stāstu krājumu un romānu. Ja arī sākotnēji lasītājs tāpat kā es var samulst par pēkšņu atkritienu vairākos gadsimtos atpakaļ, tad pāris desmitgades atpakaļ, minot, kas aiz tā visa slēpjas (sapnis, nojausma, maģisks pieskāriens, kas liek rakstīt stāstu, kur pie autores atnāk), tad jau romāna otrā pusē viņa pati visu izstāsta kas un kā tas bijis, un, visticamāk, ja vien kaut kas būs lasīts latviešu literārajā laukā iepriekš, varēsiet uzsist sev uz pleca - atpazinu! Kas man vispār ļoti patīk - tā ir ironija un Daina Tabūna to izmanto gaumīgi, protams, norādot uz savu kritisko skatījumu tādā ļoti lielā tēmā kā sievietes balss vispār. Vērtējiet paši, ko domājat par vīrieša lomu šajā romānā.

[Elvīra · Rating 5 out of 5]

Ar Dainas Tabūnas daiļradi pirmo reizi saskāros lasot stāstu "Liesa, mans mīļākais orgāns", kurā apbrīnojami precīzi tika uztverts noteikts mentālais stāvoklis. Tas man diezgan spilgti palicis atmiņā. (Stāstu var lasīt 2005 - 2006 gada prozas lasījumu kopkrājumā.) "Raganas" ir vajadzīga grāmata, kas (apzināti vai nē) seko Ilonas Leimanes un Regīnas Ezeras feminisma tēmas risinošo romānu tradīcijai un tādēļ kļūst vēljovairāk mīļa. Mani visvairāk uzrunāja tieši vēsturiskie iespraudumi, kas šķita pat īstāki un dziļāki par mūsdienu realitātes aprakstiem, kuri dažbrīd likās mazliet sadomāti. Dīvaini, jo pirmajā brīdī šķiet, ka vajadzētu būt otrādi. Patika arī spēles ar valodu un valodas slāņiem.

[santa linda · Rating 5 out of 5]

Patika, cik veiksmīgi (vai drīzāk meistarīgi) sakārtotas grāmatas daļas. Tik ļoti rezonēja dzīšanas process, pēdējās divas rindkopas - 🤌.

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 4 out of 5]

Grāmata, kas mani intriģēja, bet pret to tai pat laikā biju piesardzīga, jo nebija skaidrs, ko no tās sagaidīt. ✨

Grāmatā galvenā līnija ir samērā klasisks stāsts “sevis meklējumi” pēc izirušām attiecībām, taču tas, kas šo darbu padara interesantu un man ļoti aizraujošu bija caur sevis meklējumiem pie galvenās varones – Almas “atnākušie” stāsti par sievietēm, kas cauri gadu simtiem bijušas sabiedrības izstumtas, nesaprastas, vīriešu pasaulē neērtas un neiederīgas – ķeceres, raganas, zāļu sievas, burves.

Pašas Almas stāsts mani no visas grāmatas aizrāva vismazāk, taču es gaidīju katru nākamo stāstu no pagātnes, kas secīgi kārtojās – viena nodaļa par Almu, viena iz pagātnes un tā tālāk. Tomēr tagad - liekot savas domas uz papīra, man jādomā, kas īsti bija Alma, kas spēja ieraudzīt šīs dažādās sievietes pagātnē? Vai tiešām viņai ir laba fantāzija un savas dzīves sāpes un pārdzīvojumus viņa sapņos izspoguļoja citos tēlos? Vai varbūt Almai pašai piemīt kāds maģisks spēks un tas, ka viņa spēja ieraudzīt sievietes ar neviennozīmīgu slavu pagātnē, ir apliecinājums viņas spējām? Vai varbūt tomēr šie sapņi “nāca” pie Almas kā pierādījums un virzījums uz to, ka visas mūsdienu laimes priesterienes, Taro kārtis, Dievs un viss cits maģiskais un mistiskais ir māņi, kam viņa pati tā īsti nav nekad ticējusi?

Ļoti interesants darbs. Vēlos izcelt autores spēju radīt stāstus – pavisam īstus, bet tik ievelkošus un nostrādātus, ka pēc 15 lappusēm, es jau esmu pilnībā apburta ar to galvenajiem varoņiem, bet tajā pašā laikā stāsts pavēsta tieši tik daudz, ka man nav sajūtas, ka es gribētu agonijā vārtīties pa zemi, domājot, ka mani spīdzina neizstāstot to, kas notika tālāk. Lieliska, krāsaina valoda un tik atšķirīga no stāsta uz stāstu. Man patika.

[Evija Krakope · Rating 4 out of 5]

Grāmatas galvenā varone ir nepilnus 30 gadus vecā Alma, kurai nesen pārtrūkušas septiņus gadus ilgas attiecības. Lai tiktu pāri emocijām un ļaunajiem murgiem, kas viņu vajā pēdējā laikā, jaunā sieviete pievēršas ezotērikai. Mēģinot sevi iepazīt un izzināt, Alma veic dažādus rituālus un darbības, kurus pati brīžiem apšauba un tiem nenotic. Viena no lietām, kam galvenā varone pievēršas, ir rakstīšana. Kā vēlāk grāmatas lasītājs uzzina, katrs otrais stāsts šajā romānā ir Almas pierakstīts.
Līdz pat nodaļai "Raksti" man grāmatai pietrūka kāda vienota elementa, es pat sāku apšaubīt, kāpēc šo dēvē par romānu, varbūt stāstu krājums te piestāvētu vairāk. Un tad šī nodaļa visu salika pa plauktiņiem, visas iepriekšējas nodaļas iegūst jēgu un kontekstu. Es gan nedaudz ātrāk par 163. no 232. lappusēm būtu vēlējusies iegūt skaidrojumu. Manuprāt, šis Almas un Roberta dialogs tikpat labi varēja būt arī grāmatas sākumā. No vienas puses šī nodaļa man patika, jo autore lasītāju izglīto par pagānismu, reliģiju, raganu kultu utml. Tomēr dažviet radās sajūta, ka abu varoņu dialogā autore iestarpinājusi informāciju, kura pašai šķitusi interesanta, bet romānam tas īsti neko nedod.
Kopumā mani nepameta doma, ka tad, ja šī grāmata sastāvētu no pieciem atsevišķiem stāstiem ar vienotu tēmu "sieviete - ragana", es grāmatai piešķirtu augstāku vērtējumu, diviem no tiem pat dotu 5⭐️. Man ļoti patīk Dainas Tabūnas rakstības stils un es noteikti vēlētos iepazīties ar viņas stāstiem, jo radās sajūta, ka tas ir viņas žanrs.

[Inga Ievina · Rating 5 out of 5]

“Raganas” ir par tik daudz ko, ka es ik vakaru pašķīru kādas lappuses atpakaļ, lai uzreiz jau atrastu iepriekš garām palaisto. Un nupat es aizvēru pēdējo lappusi ar sajūtu, ka varētu sākt lasīt no sākuma.

Par ko tad īsti ir romāns? Par sievietēm, jā. Tiktāl laikam visi lasītāji būs vienisprātis, bet tālāk jau tas “par ko” sazarojas kā tāda pudeļtīrāmā birste, un katram, iespējams, birstē kaut ko savu.

Jā, kaut kādā mērā runa ir par kaut kādu sevis atrašanu un pasaules izprašanu, bet no ezotērētas pļāpāšanas vai #gribidzīvotbali manifestācijas, vai pat #esvienīgāmākudzīvi moralizēšanas tur nav ne zilbes. Varbūt vienu puslapi ar viedokli es tomēr būtu ārā izravējusi, tomēr tā ir tikai epizode, kas nesamaitā kopumu.

Diezgan dīvaini rakstnieku slavēt par labu valodu, bet laikā, kad grāmatu pēc pāris klikšķiem bankas kontā var izdot jebkurš, nebūs lieki piebilst, ka Daina Tabūna raksta skaisti, viegli un meistarīgi. Un runa nav tikai par vārdu krājumu un komatiem, bet par (tam noteikti ir kaut kāds gudrs nosaukums, kuru es nezinu) … saukšu to par stāstījuma melodiju. Baudījums lasīt.

[Marta · Rating 4 out of 5]

"Viņai nav jāiekrīt no vienas attiecību atkarības nākamajā, nav jāseko, jāpielūdz, jāpiesaista neviens un nekas. Kā puķīte pļavā, kā kaķis, kas lielāko tiesu dienas snauž uz dīvāna, viņa ir pietiekama."

[Lauma · Rating 5 out of 5]

4,5 zvaigznes. Dainas Tabūnas rakstīto ir ļoti viegli un patīkami lasīt. Kaut kur stāsts šķita pārāk garumā pavilkts un varoņi - pārāk shematiski. Galvenais, ka galu galā uzvar patiesa sieviešu draudzība un dziedējoša piedošana sev un citiem. Ar ezotērisku pesteļu palīdzību vai bez.

[Ieva · Rating 5 out of 5]

Ļoti izjusta, neticami tieša grāmata par sievietes pieredzi pasaulē. Lai gan laika sprīži sievietes šķir, pamats paliek tas pats.
Lasot grāmatu, visu laiku to vēlējos ieteikt kādam vēl.

[Madara Stade]

Izlasīju ar lielu interesi. Fragments Satori jau ļāva noprast, ka valodas un tematikas ziņā šis būs mans, bet tas, ko pilnīgi negaidīju, bija romāna piemērotība dažādiem lasījumiem un teorijām. Daļai no tiem, kas interesējas par psihoanalīzi, semiotiku, naratoloģiju, jauno vēsturiskumu, kā arī feminismu vai ekokrtiku (bet ne tikai), šis noteikti būs saldais ēdiens. Autore, piemēram, rūpīgi strādājusi ar Junga arhetipiem un kolektīvās bezapziņas idejām, ievijot tās arī vairākās nodaļās (spiritisma epizode uz mani atstāja īpaši spilgtu iespaidu). Uzrunāja arī pārdomas par sievietes balsi dažādos laikmetos.
Arī pati darba uzbūve ir ļoti loģiska, ar dziļāku domu par laiku un dzīves ciklu. Un, protams, daudz aktuālu tēmu un problēmu, ar kurām jāsaskaras ne tikai mūsdienu sievietēm, bet sabiedrībai kopumā – ticības krīze, saikne ar sevi un dabu, pēctecība, attiecības utt., utt.
Vienlaikus saprotu, kur lasītājiem varētu rasties pārblīvētības sajūta, saturs tiešām diezgan piesātināts. Vietām pavīd arī tieši paskaidrojumi – iespējams, rūpējoties, lai lasītājs uztvertu vēlamo domu.
Visbeidzot, lai neliktos, ka vāki mani uztrauc vairāk par to, kas starp tiem, es gribēju uzteikt grāmatas vizuālo noformējumu un ilustrācijas (Estere Betija Grāvere un Marta Folkmane), kas ļoti jaukā veidā izrotāja manu lasīšanas pieredzi.

[Ieva Ozolniece · Rating 4 out of 5]

Patiesību sakot "raganu" stāsti man patika pat drusku labāk, bet nu bez pamatstātsa no Almas perspektīvas arī nebūtu tas - tā ka kompozīcija man patika.
Man kaut kā grūti gāja noticēt galvenajai varonei kā īstam cilvēkam - uz beigām gan jau sāka likties, ka ir ok, tāda nu viņa varētu būt un ir iespējas, ka mēs varētu būt draudzenes.
Bet nu nez, šoreiz grūti laikam pateikt, kas konkrēti trūka līdz tām 5 zvaigznēm. Kaut kā tomēr bija tāda sajūta, ka šis nav īsts - kaut kā tajā stāstā tā līdz galam iegrimt nevarēju, lai gan it kā uz papīra viss kārtībā.
Kopumā man patika - domāju, ka autorei varētu nākamās grāmatas būt vēl labākas. Patika arī tas, ka it kā ir tur mistikas tēma, bet patiesībā, nekādas mistikas īsti nav. Ceru, ka mani komentāri bija saprotami.

[Inita · Rating 4 out of 5]

Stāsts, caur kuru galvenā varone atkal atrod sevi, vai rada sevi no jauna. Šī bija interesanta varones transformācija. Kas gan ir raganas? Vēsturiski visbiežāk tās ir bijušas patstāvīgas sievietes, kuras ir sava ceļa gājējas un neseko sabiedrības vispārpieņemtajām normām. Patika šīs grāmatas noskaņa un noslēgums šķita ļoti loģisks.

[Marta Martinsone · Rating 5 out of 5]

Daina raksta brīnišķīgi un dziedējoši.

[Baiba · Rating 4 out of 5]

Je suis Alma!
Lai gan ar lielu daļu no Almas pieredzēm un izvēlēm es neidentificējos, tikpat lielā mērā es sevi arī Almā redzēju. Vai Almu manī - un arī līdzcilvēkos. Turklāt ne tikai Almā, bet arī citos tēlos un viņu savstarpējās attiecībās. Tieši tāpēc man šī šķita ļoti, ļoti latviska grāmata. Bet ne tādā uzspēlēti patosētā veidā, bet skaistā vienkāršībā, kur ir gan mūsu labais, gan sliktais - gan idilliskas bērnības laukos, gan nedaudz toksiskas, bet tāpat mīlestības pilnas attiecības ar tuviniekiem, egoisms, bet vienlaikus vēlme būt kopienā, vēstures slogs un vienlaikus tās dotais spēks un tradīcijas, pagānisms un sevis meklējumi dabā, ezotērikā un viss, viss pārējais, kas aprakstīts grāmatā. Es patiesi tur redzēju sevi un mūs kā sabiedrību, bet bez nevajadzīgas idealizēšanas vai nosodījuma, bet tā maigi un vērojoši. Un par to autorei tiešām paldies!

Bija arī dažas klišejiskas lietas, bet tās visas arī es pati esmu izmantojusi sarunās un dzirdējusi izmantojam savus draugus. Tāpat man nedaudz šķita, ka lai gan it kā iepazīstam Almas iekšējo pasauli, vienlaikus par viņu tomēr zinām ļoti maz. Tas gan nav trūkums, jo, manuprāt, tieši šis aspekts ļauj viņā saskatīt sevi. T.i. es kā lasītāja Almu, iespējams, uztvēru vairāk kā simbolu, kurā ieraudzīju pazīstamo, nevis kā klasisku lirisko varoni, lai gan pēc visiem formālajiem kritērijiem viņa tāda, protams, ir. Šeit gan jāatzīst, ka, iespējams, tā jūtos, jo Raganas tika ļoti ievilka sevī, ka izlasīju vienā naktī. Un, ja būtu Almu iepazinusi lēnāk un fragmentārāk, varbūt domātu citādi. Bet kopumā man patiešām patika, un domāju, ka ne tikai tāpēc, ka esmu tā pati demogrāfiskā grupa, kas galvenās varones.

Papildus arī tas, ka grāmata bija vizuāli skaisti noformēta un man vienmēr patīk lasīt par Rīgas vietām, kas ir manās ikdienas gaitās. Turklāt, rituālu bēniņu vieta man lika domāt par reiz Lāčplēša ielā īrēto jumta dzīvokli, kam kaimiņos bija tādā pašā jumta dzīvoklī esošs memory water birojs, kur pilnīgi noteikti gan jau arī mēdza notikt kādi pašiedvesmas semināri.

[Ilze Veigura · Rating 5 out of 5]

Romāns atklāj vairākus slāņus – garīgos meklējumus mūsdienu ezotērikas praksēs, kas sabalsojas ar raganību un raganu fenomenu vēsturiskā griezumā. Lūkošanos pagātnē - idilliskos bērnības atmiņu fragmentus, dzimtas sieviešu stāstu izzināšanu un centienus meklēt savu balsi. Šķiršanos un tās radīto sāpju pārvarēšanu, kā arī attiecību veidošanu ar draudzenēm un māti, kam nereti traucē neizrunāts aizvainojums, aizkaitinājums un ikdienas rutīna.

Visus slāņus vieno sievietes pieredze, kas no tīri personīga līmeņa caur Almas un citu grāmatas sieviešu centieniem saprast sevi un tikt galā ar dažādām dzīves situācijām aizved līdz vispārīgiem priekštatiem par sievietes lomu un gaidām. Simpatizēja ironija un vieglums, kas tajā pašā laikā mijās ar nozīmīgiem jautājumiem. Kā arī tas, ka autore "nekrata pirkstu" ezotērikas virzienā vai neidealizē galvenās varones izvēles, bet sniedz iespēju izdzīvot un izprast.

Almas radītie stāsti liek domāt par to saknēm, kur avotu un lieteratūras pētniecībai blakus nostājas citi impulsi, kas iespējams dzimst no kolektīvās atmiņas, sapņiem, kas atsedz zemapziņu, arhetipiem, kas pārstāv kādu ideju un tajā pašā laikā stāsti ir tik dzīvi, elpojoši un pilnasinīgi. Daži no tiem atklāj interesantu skatupunktu, kurā ar okultismu aizraujas tieši vīrieši.

[Anita Gāga · Rating 3 out of 5]

Jaunas sievietes sevis meklējumi ar mitoloģijas/ezotērikas pieskaņu. Atzinīgi vērtēju vēsturiskos faktus par rituāliem, cīņu pret raganām un tādām vienkāršām atziņām, kas laulība bijusi vēsturiski (lietišķs darījums) un kad tā ieguvusi romantizētu pieskaņu. Vēsturiskajos iestarpinājumos tā laika atmosfēra bija teicami jūtama, pie sevis pat minēju gadsimtus, par kuriem autore raksta (un, kā izrādās, precīzi esmu noteikusi :)

[Kristīne Melne · Rating 5 out of 5]

Asprātīgi, aizraujoši un maģiski. Esmu ļoti atturīga pret latviešu sieviešu prozu, pamazām laužu savus aizspriedumus, un ar šo grāmatu tas bija vienkārši. Tik ļoti cilvēciski, saprotami. Valoda - izbaudīju katru lapaspusi.

[paula · Rating 3 out of 5]

Neteikšu, ka slikta grāmata, bet kaut kā līdz galam galvenā varone neaizrāva..
Man patika lasīt Almas stāstiņus, tas gan.

[Oskars Kaulēns · Rating 4 out of 5]

mēs visi esam kādas cilts piederīgie. un varbūt labi, ka mēs nepazīstam visus savus ciltsbrāļus un ciltsmāsas, un mums ir iespēja tos sastapt un piejaucēt pamazām.

[Rūta · Rating 3 out of 5]

Tie sapņi starp nodaļām bija mistiski. Numurētās nodaļas bija interesantas. Grāmata skaista.