Īsprozas krājumā apkopoti četri Daugavas kopā savīti stāsti - "Rudens dziesma", "Ēna", "Ledus iet" un "Vispirms jāiestāda koks". Krājumā ietvertie darbi sarakstīti no 1960.-1964. gadam.
Regīna Ezera (1930-2002) (dzimtajā vārdā Regīna Šamreto) dzimusi 1930. gada 20.decembrī Rīgā amatnieka un medmāsas ģimenē. Mācījusies Rīgas 28. vidusskolā un N. Draudziņas 7. vidusskolā, ko absolvējusi ar sudraba medaļu. 1955. gadā beigusi Latvijas Valsts universitātes Žurnālistikas nodaļu. Strādājusi laikrakstā „Pionieris” un izdevniecībā „Bērnība”. Rakstniece bija divreiz precējusies – ar bijušo leģionāru Jēkabu Lasenbergu un ar žurnālistu tulkotāju Česlavu Kindzuli, abas laulības tikušas šķirtas. Rakstniecei ir trīs meitas – Inese, Ilze, Aija. Audzinādama trīs meitas, R.Ezera atlicina laiku arī patstāvīgam personības veidošanas darbam - literatūras, kultūras vēstures un dabaszinātņu studijām, dzimtās valodas apgūšanai un pilnveidošanai.
Regīnai Ezerai bija vairāki apbalvojumi: LPSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces (1974) un LPSR Tautas rakstnieces nosaukums (1981), apbalvota ar Eduarda Veidenbauma prēmiju (1968), LPSR Valsts prēmiju (1972), ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995). Regīna Ezera mirusi 2002.gada 11.jūnijā Ķegumā. Kopš 2003.gada R.Ezeras mājās Ķeguma "Briežos" atklātas rakstnieces memoriālās istabas.
Lielisks atradums readcycle plauktā, kas man atgādināja par to, ka un kāpēc mīlu Regīnu Ezeru. Grāmatā apkopoti četri autonomi, Daugavas saistīti stāsti, kas īsti, neizpušķoti un intīmi parāda ne tikai upes, bet arī cilvēku dziļumus.
Vidusskolā spītējos un lasīju visu, tikai ne obligāto literatūru, tāpēc nekad tā īsti nevarēju iebraukt visos tajos kosmiskajos mākslinieciskajos izteiksmes līdzekļos. "Daugavas stāstos" pēkšņi sastapos un sapratu, šķiet, lielāko daļu no tiem. Un nevis tā smacīgi garlaicīgi, kā tas šķita tad, bet kaut kā dabiski skaisti.