Krāšņi ilustrētajā, attapīgiem mūsdienu bērniem paredzētajā grāmatā vēstīts par nepārspējamu, pasaulē vienīgo Izgudrotāju ciemu, kas no citiem ciemiem atšķiras ar to, ka tajā aumaļām, uz katra soļa tiek izgudrots tas, kas šķietami normālam cilvēkam nerādītos pat sapņos. Nu, piemēram, burkānu pārstādīšanas ierīce, no virtuves piederumiem sameistarots radioaparāts... Pasaulē ir daudz šķietami neiespējamu, brīnišķīgu ideju, un dažām no tām līdzās stāvējusi pusauga skuķe Lote. Par viņas piedzīvojumiem un par to, ka dzīve būs interesanta, ja vien pats būsi interesants, ir šī grāmata. Animācijas kinofilma, kas izrādīta arī Latvijas TV, palikusi prātā gan lieliem, gan maziem.
Andrus Kivirähk is an Estonian journalist, playwright and novelist. His writing style can be called self-mocking and sarcastic with dark humour. His best known work "Rehepapp ehk November", a.k.a. "Rehepapp", has been translated to Finnish and Norwegian. "Mees, kes teadis ussisõnu", a bestseller in Estonia, so popular that a board-game was based on it, has been translated to English as "The Man Who Spoke Snakish". These books, as well as his other historical-themed works such as "Ivan Orava mälestused" and "Kalevipoeg" resonated strongly with contemporary Estonian society.
Kivirähk is also the author of the children's book "Leiutajateküla Lotte" and its sequels, and wrote the screenplay for the cartoon based on it.
Andrus Kivirähk works as a journalist, and is married with 3 children.
Nice book for children - wonderful illustrations and engaging even for 3-4 year olds. Text and story is interesting enough for parent to be somewhat entertained while reading.
A professional cretinism was triggered with technically incorrect drawings and descriptions of electrical and mechanical concepts.
Ah, seda oli nii naljakas ja nostalgiline lugeda!❤️
Lemmikud tsitaadid: „Ma loodan et sul tuleb igatigi vinks-vonks päev” „Kes suvel trenni ei tee, see ei jaksa talvel sentimeetritki sõita” „Oh sa lutikate lumepall!”
Ajatu. Kümme aastat tagasi lugesin pisikesele tütrele, nüüd oma väikestele poistele. Ja need pildid! Kui palju on nende kohta küsimusi võimalik esitada teavad ilmselt ainult kõige kannatlikumad emad 😉
Reiz pienāk tāda diena, kad bērniem priekšā lasītās grāmatas kļūst tik apjomīgas, ka nopietni jāapdomā, vai tik nelikt iekšā savā Goodreads sarakstā. Apdomāju, un sapratu, ka tiešām jāliek.
Jau kādu laiku skatījos uz Lotes sēriju un domāju, ka derētu nopirkt, taču tā arī nebiju sataisījusies. Toties Ziemassvētku vecītis gan bija sataisījies un atnesis. Šķiet, ka līdz šim neviena grāmata manam bez piecām minūtēm sešgadniekam vēl nebija tik labi aizgājusi. Lasījām gan pa dienu, gan vakarā pirms gulētiešanas, un nepagāja i nedēļa, kad visas 30 nodaļas bija pieveiktas. Varbūt pie vainas arī krāšņās un bagātīgās ilustrācijas, kas tika pētītas arī tad, kad grāmatu nelasījām, varbūt arī tas, ka divus no grāmatas varoņiem sauc mūsu ģimenes locekļu vārdos :) Katrā ziņā grāmata ļoti patika gan bērnam, gan man.
No savas pieaugušā perspektīvas - ļoti novērtēju, ka bērnu grāmatas ir tādas, ko arī man kā pieaugušajam priekšā lasītājam ir interesanti lasīt, ka rakstnieks ir padomājis part visiem lasītājiem. Grāmatā ir situācijas un varoņi, kas tuvi un saprotami gan bērniem, gan pieaugušajiem (man īpaši tuva kļuva sivēnmāte Helmi, kas ar džudo palīdzību atrisināja visas savas sasāpējušās daudzbērnu mātes problēmas), ir arī morāle, bet pasniegta patīkamā un rotaļīgā veidā, ka to nav grūti pieņemt. Vienīgā iebilde - lai arī ilustrācijas ir tiešām skaistas un krāšņas, reizēm tās saliktas tā, ka pastāsta to, kas notiks nākošajā lappusē vai nodaļā, kas vēl nav lasīta, tādā veidā nedaudz atņemot pārsteiguma momentu.
Prieks, ka šī nav vienīgā grāmata, noteikti lasīsim vēl par Lotes piedzīvojumiem.
Pole varem lasteraamatuid lugedes täheldanud nii mitmeid ärritavaid karaktereid (Lotte ise, Bruno ema, Adalbert). Klassikaline rõõmus lõpp. Nunnu. Ilusad pildid.
Tore, et multika sisu oli üks ühele raamatuga ja illustratsioonid pärinesid samuti sealt. Aitas lastel kuidagi paremini kogu teemat mõista ja aru saada. Üks täiendas teist.
No üldiselt on ju tegu ikka supperhea raamatuga. Lugu on kaasahaarav, palju toredaid kõrvaldetaile. Noh ja kõige lõpetuseks on see veel vägivalla vaba ja tegelased on üldiselt kõik positiivsed, lihtsalt väikeste vigadega. Minu laps igatahes soovitab soojalt.