What do you think?
Rate this book
Akmeņainais ceļš
Central characters of the novel is the fisherman's son Robert and his sister Alice. Robert wants to study and become an architect, but his goal in life is served by only his own work, perseverance and probity.
325 pages, Hardcover
First published January 1, 1964
9 people want to read
About the author
Vilis Lācis
32 books7 followersVilis Lācis was a Latvian writer and Communist politician.
Lācis was born into a working-class family in Mangaļi, near Riga. He was a manual labourer, mostly working in the port of Riga and writing in his free time. In 1933, he published his hugely successful novel Zvejnieka dēls (Fisherman's Son), making him one of the most popular and commercially successful Latvian writers of the 1930s. His novels have been characterized as popular fiction, not always liked by high-brow critics, but widely read by ordinary readers.
Throughout this period, Lācis maintained underground ties to the officially banned Communist Party of Latvia. Lācis was under periodic surveillance by the Latvian secret services due to his political activities. Eventually Lācis became a favorite of Latvian dictator Karlis Ulmanis, who personally ordered the destruction of the surveillance files on Lācis. Lācis wrote newspaper editorials highly favorable of the Ulmanis regime, while still secretly remaining a Communist supporter, and Ulmanis's government generously funded Lācis's writing and a film adaptation of Fisherman's Son.
Lācis's Communist links became public after Latvia was occupied by the Soviet Union, when he was appointed as Minister of the Interior in the puppet government of Augusts Kirhenšteins. After Latvia was illegally incorporated in the USSR in August 1940, Lācis became Chairman of the Council of Ministers of the Latvian SSR (nominally, Prime Minister)and served in this position from 1940 to 1959. He was regarded mostly as a figurehead, as most of the actual decisions were made by the Central Committee of the Communist Party. As first Minister of the Interior and then Chairman of the Supreme Soviet, he must take personal responsibility for the Stalinist deportations and other aspects of the police state, and signed orders for the arrest and deportation of over 40,000 people.
Lācis's books have been translated into more than 50 languages, with translations into Russian being the most numerous. He remains the most translated Latvian writer.
Lācis was born into a working-class family in Mangaļi, near Riga. He was a manual labourer, mostly working in the port of Riga and writing in his free time. In 1933, he published his hugely successful novel Zvejnieka dēls (Fisherman's Son), making him one of the most popular and commercially successful Latvian writers of the 1930s. His novels have been characterized as popular fiction, not always liked by high-brow critics, but widely read by ordinary readers.
Throughout this period, Lācis maintained underground ties to the officially banned Communist Party of Latvia. Lācis was under periodic surveillance by the Latvian secret services due to his political activities. Eventually Lācis became a favorite of Latvian dictator Karlis Ulmanis, who personally ordered the destruction of the surveillance files on Lācis. Lācis wrote newspaper editorials highly favorable of the Ulmanis regime, while still secretly remaining a Communist supporter, and Ulmanis's government generously funded Lācis's writing and a film adaptation of Fisherman's Son.
Lācis's Communist links became public after Latvia was occupied by the Soviet Union, when he was appointed as Minister of the Interior in the puppet government of Augusts Kirhenšteins. After Latvia was illegally incorporated in the USSR in August 1940, Lācis became Chairman of the Council of Ministers of the Latvian SSR (nominally, Prime Minister)and served in this position from 1940 to 1959. He was regarded mostly as a figurehead, as most of the actual decisions were made by the Central Committee of the Communist Party. As first Minister of the Interior and then Chairman of the Supreme Soviet, he must take personal responsibility for the Stalinist deportations and other aspects of the police state, and signed orders for the arrest and deportation of over 40,000 people.
Lācis's books have been translated into more than 50 languages, with translations into Russian being the most numerous. He remains the most translated Latvian writer.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 3 of 3 reviews
October 3, 2020
Gribēju izlasīt Viļa Lāča stāstu "Pūļa elks", un skrējējkolēģis Rasels aizdeva man visu Viļa Lāča "Rakstu" 5. sējumu, kurā bez šī stāsta ir vēl stāsts "Vainīgie" un romāns "Akmeņainais ceļš". Nolēmu tad izlasīt visu sējumu, un pirmais tajā ir šis romāns.
Lasot Viļa Lāča 1939. gadā sarakstīto, neviļus jāaizdomājas par to, kā gan kādam ārzemniekam, kurš mācās latviešu valodu, būtu to lasīt.. Pat man reizumis rodas problēmas, piemēram: "Vienu stundu tad rīb vēl vinčas un zaļu stenceļu šlengas šlūc augšā pa steķiem.".. Vai arī mudinājums: "Kas ir, uzšiverē dzīvāk!". Tas man patīk. Un lietotā valoda, valodas stils - tas ir fantastisks. Mūsdienās neviens tā vairs nerunā, bet tajos laikos, Kārļa Ulmaņa laika Latvijā, pieņemu, tādas bija ikdienas sarunas. Un pretējo dzimumu jaunieši viens otru uzrunāja uz Jūs.
Stāsts brīžiem velk uz skumjo pusi, kā jau vairums līdzīgu, bet brīžiem ir aizkustinošs. Nevar gan arī neiedomāties, ka praktiski visas galvenās problēmas tiktu atrisinātas, ja vien cilvēkiem būtu pieejami telefoni.. Taču tajā laikā cilvēkiem tādas domas galvā, protams, nenāca, tāpēc viņiem laikam nelikās, ka tie visi ir nieki un varētu viegli tikt atrisināti, gluži tāpat kā mēs mūsdienās neapjēdzam, ka it visas mūsu problēmas cilvēkiem pēc dažiem gadu desmitiem šķitīs taisni smieklīgas!
Lielisks stāsts, kurā no tā galvenā varoņa Roberta Līviņa varam daudz mācīties. Viens no labākajiem, kas pēdējā laikā lasīts. Un neba nu par viņu vienīgo ir runāts romāna pašā pēdīgajā teikumā, to lielākā daļa no mums var attiecināt arī paši uz sevi - "Priekšā stāv skarbā dzīve: akmeņainais ceļš vēl nav noiets līdz galam."
Lasot Viļa Lāča 1939. gadā sarakstīto, neviļus jāaizdomājas par to, kā gan kādam ārzemniekam, kurš mācās latviešu valodu, būtu to lasīt.. Pat man reizumis rodas problēmas, piemēram: "Vienu stundu tad rīb vēl vinčas un zaļu stenceļu šlengas šlūc augšā pa steķiem.".. Vai arī mudinājums: "Kas ir, uzšiverē dzīvāk!". Tas man patīk. Un lietotā valoda, valodas stils - tas ir fantastisks. Mūsdienās neviens tā vairs nerunā, bet tajos laikos, Kārļa Ulmaņa laika Latvijā, pieņemu, tādas bija ikdienas sarunas. Un pretējo dzimumu jaunieši viens otru uzrunāja uz Jūs.
Stāsts brīžiem velk uz skumjo pusi, kā jau vairums līdzīgu, bet brīžiem ir aizkustinošs. Nevar gan arī neiedomāties, ka praktiski visas galvenās problēmas tiktu atrisinātas, ja vien cilvēkiem būtu pieejami telefoni.. Taču tajā laikā cilvēkiem tādas domas galvā, protams, nenāca, tāpēc viņiem laikam nelikās, ka tie visi ir nieki un varētu viegli tikt atrisināti, gluži tāpat kā mēs mūsdienās neapjēdzam, ka it visas mūsu problēmas cilvēkiem pēc dažiem gadu desmitiem šķitīs taisni smieklīgas!
Lielisks stāsts, kurā no tā galvenā varoņa Roberta Līviņa varam daudz mācīties. Viens no labākajiem, kas pēdējā laikā lasīts. Un neba nu par viņu vienīgo ir runāts romāna pašā pēdīgajā teikumā, to lielākā daļa no mums var attiecināt arī paši uz sevi - "Priekšā stāv skarbā dzīve: akmeņainais ceļš vēl nav noiets līdz galam."
March 24, 2021
Visnotaļ aizraujoši jaunu cilvēku dzīvesstāsti, kuros likteņa skarbums, apstākļu sakritības un pārpratumi spēlē lielu lomu. Vairāk skumjš stāsts nekā pozitīvs.
Dažbrīd šķiet, ka toreiz, starp karu periodā, Rīgā viņi dzīvoja līdzīgi kā mēs, tikai bez datoriem un telefoniem. Tomēr pamanīju latviešu “kastu” hierarhiju, kas ietekmē jauniešu darba iespējas, gan sociālo pasauli. Tas liek novērtēt mūsdienu neierobežotās iespējas.
Prieks, ka galvenais varonis Roberts ir stingrs un morāli nelokāms un atgādina, ka pacietība un ieguldītas darba stundas nes augļus.
Nelieku maksimālās 5 zvaigznes tāpēc, ka beigās man pietrūka “un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi”, jo tā nevienam no varoņiem nebija romāna laikā un autors neuzbūra pārliecību, ka tā būs arī pēc pēdējās lapaspuses. Toties bija neiespējami grāmatu aizvērt un aizmirst uz nedēļu vai divām. Bija jālasa, kamēr izlasīts.
Dažbrīd šķiet, ka toreiz, starp karu periodā, Rīgā viņi dzīvoja līdzīgi kā mēs, tikai bez datoriem un telefoniem. Tomēr pamanīju latviešu “kastu” hierarhiju, kas ietekmē jauniešu darba iespējas, gan sociālo pasauli. Tas liek novērtēt mūsdienu neierobežotās iespējas.
Prieks, ka galvenais varonis Roberts ir stingrs un morāli nelokāms un atgādina, ka pacietība un ieguldītas darba stundas nes augļus.
Nelieku maksimālās 5 zvaigznes tāpēc, ka beigās man pietrūka “un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi”, jo tā nevienam no varoņiem nebija romāna laikā un autors neuzbūra pārliecību, ka tā būs arī pēc pēdējās lapaspuses. Toties bija neiespējami grāmatu aizvērt un aizmirst uz nedēļu vai divām. Bija jālasa, kamēr izlasīts.
February 13, 2021
Когда-то эта книга меня травмировала.
DNF
DNF
Displaying 1 - 3 of 3 reviews