Otrā pasaules kara laikā Jelgava bija vissmagāk cietusī pilsēta Latvijā. Gan krievu, gan vācu armijas ieņemtās teritorijas tur mainījās ne vien pa dienām, bet pa stundām. Lai gan grāmatā aprakstītais attēlo skarbos kara un pēckara periodus, visam romānam cauri vijas stāsts par draudzību, cilvēciskām attiecībām un, protams, mīlestību.
" – Man ir sajūta, ka tavā tuvumā jūtos divdesmit gadus jaunāks, – pēc klusuma brīža turpināja Fēliks. – Tu iedvesmo mani ticēt tam, ka Latvija reiz būs brīva un laimīga un man atgriezīsies sen zudušais dzīvesprieks. Šis ir apstiprinošs zīmogs tavam šarmam, – aizejot Fēliks uzspieda skūpstu uz Hildas pieres. Viņš nebija aizmirsis sarunu ar mazo meiteni pirms došanās uz fronti."
Man ļoti patika! Pirmkārt - tas, ka lasīšanas gaitā mēs redzam dažādus mīlestības veidus un izpausmes! Otrkārt, izbaudīju to, ka te bija daudz dažādu varoņu, kas savā veidā katrs ietekmēja katru, kas saskan ar reālo dzīvi. Kā arī vēsturiskais fons, kurš padarīja stāstu dzīvāku! Tomēr ir viens BET - nav nodaļas!!! Kāpēc?!😢 Es saprotu, ka šis romāns ir dzīves stāsts, bet bez nodaļām bija ļoti grūti visu tekstu pinīgi “iesūkt”. Kopumā iesaku! Daļēji atgādināja man Remarka “Mīli savu tuvāko”, jo abas grāmatas ir par Otro pasaules karu, bēgļu gaitas, dažādu cilvēku liksteņi.
Pats sakums un stasts par Lianu patika,par to es ieliku 3 zvaigznes. Rupji sakot,Hilda stipri mani nobesija uz beigam riebas lasit,nezinu varbut tas ir sava veida talants pasniegt tada veida tipazu.
Šis ir tāds romāns - paplašināts raksts "Ievas stāstos", lasīt jau var, pat brīžiem interesanti, bet diez vai degošā Jelgava paliks atmiņā uz ilgāku laiku.