Skaista debija, skaista jaunās literātes dzeja. Autentiska balss, sevis meklējumi, tāda kā trausla dzīsliņa, kas pieskaras pašiem dziļumiem un “apvij sirds receklīti”. Daudzi dzejoļi rezonēja.
reizēm pasaule pienāk man nedaudz nedaudz par tuvu tas parasti ir ap dienvidu kad saule zenītā kad šķiet manas pēdas vairs neatceras uz kurieni es gribēju iet es tikai gribu lai mani neredz
Laikam visvairāk norezonēja dabas klātbūtne, tuvas un pazīstamas sajūtas, kā staigāt pa pasauli basām kājām. Papildu pārsteigums bija tas, ka grāmata tumsā sāka spīdēt :)
kā pa sapnim! vietām drudžainam, bet pamatā maigam un liegam, tādam no kura grūti atmosties.
grūti izteikties analītiski par saturu, tādēļ izteikšu to noķerto atmosfēru sajūtās: it kā man kāds būtu piebakstījis pie deguna ar rādītājpirkstu 3reiz, it kā saule būtu pēc lietus iespīdējusi peļķēs, it kā manās plaukstās būtu tauriņš ko atlaižu, it kā sunītis pie vaiga būtu pieglaudis miklu purnu.
Ar mani notika kaut kas patiesi labs - es izlasīju šo grāmatu.
es dažreiz to iztēlojos nemaz nemelojiet ka jums tā nav bijis ak viņa aizgājusi tik jauna viņi teiktu cik žēl viņai bija potenciāls un visi raudātu un nestu ziedus un liktu sveces
Es nemelošu. Ir, ir tā bijis! Tā. Un tā, kā daudzos citos dzejoļos.