What do you think?
Rate this book
Zvērs
Romāns ir atmiņu ceļojums deviņpadsmit/divdesmit gadu vecās Laumas dzīvē. Pēc iepazīšanās ar puisi vārdā Zvērs meitene nolemj pārdzīvoto fiksēt rakstiskā veidā, izrakstot no sevis atmiņu mudžekli, kas veidojas kā apziņas plūsma. Zvērs ir Laumas mūža lielā mīlestība, bet šī mīlestība ved uz pašiznīcināšanos. Meitene pakļauj sevi manipulatīvām attiecībām ar narcisu, iekrīt narkotiku atkarībā, veic dažādus apšaubāmus darījumus, pārkāpj likumu un pakļauj sevi gan seksuālai izmantošanai, gan morālai un fiziskai vardarbībai. Tā ir upura un varmākas spēle, kas aktualizē jautājumu, vai upuris nes atbildību par sevi? Vai aiz katra varmākas reiz bijis upuris, bet aiz katra upura potenciālais varmāka? Bet galvenokārt Lauma liek uzdot jautājumu – vai pēc piedzīvotas vardarbības vēl ir iespējama dzīve? Un kāpēc cilvēks pieļauj vardarbību?
Kā pati Lauma saka, reizēm šķiet, ka mazas un nevainīgas izvēles iesāk nepareizo izvēļu kopumu, kuru pārtraukšana ir pielīdzināma izskriešanai priekšā braucošam vilcienam.
Kā pati Lauma saka, reizēm šķiet, ka mazas un nevainīgas izvēles iesāk nepareizo izvēļu kopumu, kuru pārtraukšana ir pielīdzināma izskriešanai priekšā braucošam vilcienam.
240 pages, Paperback
Published March 3, 2025
1 person is currently reading
111 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 37 reviews
March 10, 2025
Pasakot, ka šī bija vnk crazy 🫣😱😬 es nepateiktu neko. Grāmata, kas izraisa visu iespējamo negatīvo emociju jūkli - te bija dusmas, riebums, neticība, šoks, bailes un pāri visam skumjas. Nu tādas lielas skumjas. Ļoti spēcīga pēcgarša. Ļoti. Atsevišķas epizodes burtiski tiek iededzinātas smadzenēs 😬 Grāmata, kas neatstās vienaldzīgu, tas ir neiespējami. Tajā pat laikā - lasi, ja esi gatava, ka būs traki un smagi 🫣 Ka gribēsies teju kliegt no tā, ka izdarīt nevari neko.
Zvērs ir narciss. Nenormāli pievilcīgs. Vīrietis, ko mīl sievietes. Kurš mīl, ka viņu mīl. Kuram patīk manipulēt. Spēlēties. Pa savam. Patīk savaldzināt, aizraut, likt iemīlēties. Tad pakļaut, pazemot. Mocīt. Visos veidos - emocionāli, fiziski, seksuāli. Nelaist vaļā. Viņš grib, lai viņas jūk prātā. Viņš kaifo no tā.
Lauma satiek Zvēru. Lauma ir pārāk jauna, gaiša un tīra. Viņa iemīlas no sirds un pa īstam. Viņa atdod sevi visu, stieg purvā no kura izkļūt ir arvien grūtāk. Lasot, sākotnēji, man bija dusmas uz šo naivo meiteni. Šķita - nu kas, viņa tiešām neredz??? Bet tur jau tā sāls - neredz. Negrib redzēt, negrib ticēt. Idealizē un mīl. No sirds. Tās ir attiecības, kas viņai nedod neko, bet paņem visu un posta. Iznīcina. Gan fiziski, gan emocionāli. Stāstā liela loma ir arī atkarībām - alkoholam, narkotikām. Un arī ģimenei un bērnībai… jo viss jau sākas no tās.
Beigas… es neko neteikšu. Lasi 👌 Man pašai šis būs vēl pāris dienas jāsagremo, jāpārdomā un jāatiet 🙄
P.S. Stāsts nav vienas konkrētas sievietes piedzīvotais, tas ir salikts no dažādām pieredzēm. Ar mērķi aktualizēt tēmu, problēmu. Pamanīt, saskatīt, redzēt un palīdzēt 🙏 Jo ir jārunā arī par lietām, ko vieglāk būtu nosodīt, paiet garām un izlikties neredzam 😬
Zvērs ir narciss. Nenormāli pievilcīgs. Vīrietis, ko mīl sievietes. Kurš mīl, ka viņu mīl. Kuram patīk manipulēt. Spēlēties. Pa savam. Patīk savaldzināt, aizraut, likt iemīlēties. Tad pakļaut, pazemot. Mocīt. Visos veidos - emocionāli, fiziski, seksuāli. Nelaist vaļā. Viņš grib, lai viņas jūk prātā. Viņš kaifo no tā.
Lauma satiek Zvēru. Lauma ir pārāk jauna, gaiša un tīra. Viņa iemīlas no sirds un pa īstam. Viņa atdod sevi visu, stieg purvā no kura izkļūt ir arvien grūtāk. Lasot, sākotnēji, man bija dusmas uz šo naivo meiteni. Šķita - nu kas, viņa tiešām neredz??? Bet tur jau tā sāls - neredz. Negrib redzēt, negrib ticēt. Idealizē un mīl. No sirds. Tās ir attiecības, kas viņai nedod neko, bet paņem visu un posta. Iznīcina. Gan fiziski, gan emocionāli. Stāstā liela loma ir arī atkarībām - alkoholam, narkotikām. Un arī ģimenei un bērnībai… jo viss jau sākas no tās.
Beigas… es neko neteikšu. Lasi 👌 Man pašai šis būs vēl pāris dienas jāsagremo, jāpārdomā un jāatiet 🙄
P.S. Stāsts nav vienas konkrētas sievietes piedzīvotais, tas ir salikts no dažādām pieredzēm. Ar mērķi aktualizēt tēmu, problēmu. Pamanīt, saskatīt, redzēt un palīdzēt 🙏 Jo ir jārunā arī par lietām, ko vieglāk būtu nosodīt, paiet garām un izlikties neredzam 😬
April 26, 2025
Par šo grāmatu ir grūti teikt, ka man patika, bet esmu pateicīga, ka to izlasīju. Un arī Tev iesaku.
Stāsts ir nepatīkams, bet nepieciešams skatījums uz toksiskām attiecībām, atkarībām un vardarbības sekām, ļaujot lasītājam ielūkoties sarežģītās un sāpīgās cilvēku attiecībās.
Romāna centrā ir Lauma – sieviete, kura pakāpeniski iekuļas destruktīvā attiecību ciklā, no kura izkļūt ir gandrīz neiespējami. Lindas rakstības stils ir tik siholoģiski niansēts un nežēlīgi patiess. Viņa necenšas romantizēt vai attaisnot vardarbību, bet rāda to visā tās skarbajā realitātē.
"Zvērs" skar arī narkotiku atkarības tēmu – cik viegli destruktīvā vide un emocionālais tukšums var novest līdz vielu lietošanai, cik grūti ir izkļūt no šī apburtā loka un cik sāpīgi ir vērot, kā cilvēks sevi lēnām iznīcina.
Lasot šo grāmatu, ir gandrīz neiespējami saglabāt emocionālu distanci. Stāsts satricina un atstāj dziļu pēcgaršu, liekot domāt par upuru psiholoģisko stāvokli, manipulācijas mehānismiem un sistēmisko vardarbību, kas bieži paliek neredzama. Vēl vairāk – "Zvērs" lika man aizdomāties par to, cik nozīmīga ir vecāku mīlestība un kāds pamats bērnībā tiek ielikts turpmākajai dzīvei. Tā atgādina, ka bērnības traumas un emocionālās aprūpes trūkums var atbalsoties visā mūžā.
ATVER ACIS – šis romāns ir skaudrs atgādinājums par to, cik viegli var nokļūt atkarību un vardarbības gūstā un cik svarīgi ir neklusēt, redzēt un rīkoties.
Stāsts ir nepatīkams, bet nepieciešams skatījums uz toksiskām attiecībām, atkarībām un vardarbības sekām, ļaujot lasītājam ielūkoties sarežģītās un sāpīgās cilvēku attiecībās.
Romāna centrā ir Lauma – sieviete, kura pakāpeniski iekuļas destruktīvā attiecību ciklā, no kura izkļūt ir gandrīz neiespējami. Lindas rakstības stils ir tik siholoģiski niansēts un nežēlīgi patiess. Viņa necenšas romantizēt vai attaisnot vardarbību, bet rāda to visā tās skarbajā realitātē.
"Zvērs" skar arī narkotiku atkarības tēmu – cik viegli destruktīvā vide un emocionālais tukšums var novest līdz vielu lietošanai, cik grūti ir izkļūt no šī apburtā loka un cik sāpīgi ir vērot, kā cilvēks sevi lēnām iznīcina.
Lasot šo grāmatu, ir gandrīz neiespējami saglabāt emocionālu distanci. Stāsts satricina un atstāj dziļu pēcgaršu, liekot domāt par upuru psiholoģisko stāvokli, manipulācijas mehānismiem un sistēmisko vardarbību, kas bieži paliek neredzama. Vēl vairāk – "Zvērs" lika man aizdomāties par to, cik nozīmīga ir vecāku mīlestība un kāds pamats bērnībā tiek ielikts turpmākajai dzīvei. Tā atgādina, ka bērnības traumas un emocionālās aprūpes trūkums var atbalsoties visā mūžā.
ATVER ACIS – šis romāns ir skaudrs atgādinājums par to, cik viegli var nokļūt atkarību un vardarbības gūstā un cik svarīgi ir neklusēt, redzēt un rīkoties.
Read
March 4, 2025Atver acis! Katru reiz, kad Lauma aizver savas acis lai nejustu, lai ignorētu, lai paslēptos, lai
neredzētu - lasītājam ir iespēja ar katru reizi ar vien vairāk un plašāk atvērt savas acis un
šķietami no malas - redzēt.
Autore grāmatā runā par būtiskām tēmām - vardarbību attiecībās, par varmāku un upuri, par
atkarībām un līdzatkarībām. Grāmatas galvenā varone grimst tajās ar vien dziļāk kā aklā
purvā, nespēdama tikt no tā laukā, bet lasītājam ir dota iespēja redzēt. Saredzēt. Tā ir šīs
grāmatas lielākā vērtība - atvērt acis.
Atver acis!
neredzētu - lasītājam ir iespēja ar katru reizi ar vien vairāk un plašāk atvērt savas acis un
šķietami no malas - redzēt.
Autore grāmatā runā par būtiskām tēmām - vardarbību attiecībās, par varmāku un upuri, par
atkarībām un līdzatkarībām. Grāmatas galvenā varone grimst tajās ar vien dziļāk kā aklā
purvā, nespēdama tikt no tā laukā, bet lasītājam ir dota iespēja redzēt. Saredzēt. Tā ir šīs
grāmatas lielākā vērtība - atvērt acis.
Atver acis!
May 14, 2025
Prieks bija atrast kādu grāmatu, kuras galvenā varone ir Lauma. Un kurai arī patīk lasīt. Par pašu stāsta saturu - man bija grūti noticēt, ka visas sliktās lietas notiek ar vienu cilvēku. Viss, kas varēja noiet greizi, nogāja. Un tas naivums…
March 12, 2025
Uhh, šis bija skarbs gabals. 2 dienās izlasīts, bet pēc tam vēl diena vajadzīga, lai viss nosēstos un varētu kaut kā noformulēt viedokli.
Valoda - vienkārša, viegli lasāma.
Sižets - aizrauj un ievelk.
Žanrs - young adult, kas gan nav mans favorīts, jo, to lasot, visbiežāk manī atmostas veca ciniķe.
Droši vien, ja lasītu šo darbu savos 19-20, kas ir arī galvenās varones vecums, tas manī rezonētu citādāk. Tagad mani pārāk bieži pārņēma dusmas (jā, jā, zinu, ka nav pareizi dusmoties uz vardarbības upuriem), bet - mani kaitināja, cik ļoti var sevi nemīlēt un ļaut nopietni čakarēt sev dzīvi. Tāpat man kā cilvēkam, kuram draudzenes ir vieni no tuvākajiem cilvēkiem, bija skumji, ka Laumai nebija nevienas īstas draudzenes, kas palīdzētu un kaut aiz matiem pavilktu ārā no tā purva...
Kaut kur šis romāns atgādināja Ivetas Troalikas "Tūlīt paliks labāk". Ieteiktu to vairāk jauniešu auditorijai.
Kopumā - nebija līdz galam mans gabals, bet izlasīju ar interesi un patiku. Ja vērtētu 100% subjektīvi, iespējams, apstātos pie 3⭐..
Bet, objektīvi skatoties, gribas apbalvot autori ar 4⭐ par uzdrošināšanos savā debijas romānā bliezt par tik nopietnām tēmām kā psiholoģiskā, fiziskā un seksuālā vardarbība, manipulēšana, narkotiku atkarība.. Drosmīgi! Aktuāli! Un, manuprāt, kopumā arī visnotaļ veiksmīgi!
Valoda - vienkārša, viegli lasāma.
Sižets - aizrauj un ievelk.
Žanrs - young adult, kas gan nav mans favorīts, jo, to lasot, visbiežāk manī atmostas veca ciniķe.
Droši vien, ja lasītu šo darbu savos 19-20, kas ir arī galvenās varones vecums, tas manī rezonētu citādāk. Tagad mani pārāk bieži pārņēma dusmas (jā, jā, zinu, ka nav pareizi dusmoties uz vardarbības upuriem), bet - mani kaitināja, cik ļoti var sevi nemīlēt un ļaut nopietni čakarēt sev dzīvi. Tāpat man kā cilvēkam, kuram draudzenes ir vieni no tuvākajiem cilvēkiem, bija skumji, ka Laumai nebija nevienas īstas draudzenes, kas palīdzētu un kaut aiz matiem pavilktu ārā no tā purva...
Kaut kur šis romāns atgādināja Ivetas Troalikas "Tūlīt paliks labāk". Ieteiktu to vairāk jauniešu auditorijai.
Kopumā - nebija līdz galam mans gabals, bet izlasīju ar interesi un patiku. Ja vērtētu 100% subjektīvi, iespējams, apstātos pie 3⭐..
Bet, objektīvi skatoties, gribas apbalvot autori ar 4⭐ par uzdrošināšanos savā debijas romānā bliezt par tik nopietnām tēmām kā psiholoģiskā, fiziskā un seksuālā vardarbība, manipulēšana, narkotiku atkarība.. Drosmīgi! Aktuāli! Un, manuprāt, kopumā arī visnotaļ veiksmīgi!
April 2, 2025
Ļoti skaudrs un sirdi plosošs romāns par Laumas dzīvi, atkarību no viņas mīļotā, aklu uzticēšanos, manipulāciju, atkarībām, narkotiskajām vielām, pakļaušanos un nemitīgām ciešanām. Tas liek aizdomāties par to, vai pēc vardarbības atstātajām sekām ir iespējams atrast sevi un turpināt dzīvot, kā arī par to kāpēc vispār cilvēks atļauj pret sevi tā izturēties. Lauma no neatkarīgas un stipras sievietes kļuva trausla un salauzta (kā šie zilie sniegpulkstenīši attēlā).
Tas ir tik skumji, jo es apzinos, ka neviena vien sieviete noteikti ir cietusi no šāda veida vai tamlīdzīgas vardarbības un klusējusi, jo domājusi, ka neviens viņai nevar palīdzēt. Ir tik grūti nepiedot cilvēkam, kad viņš ar tevi ir manipulējis..
Raudāju-pat daudz, īpaši beigās. Daudz domāju par savu pagātni, man fiziskā un emocionālā vardarbība ir ļoti tuva tēma, pateicos par to, ka uz sevis izjutu tikai nelielu daļu, taču vēroju ko līdzīgu ilgi, un priecājos, ka tāda cilvēka vairs nav mūsu ģimenes dzīvē.. bet ko par mani? Šī grāmata ir izcila!
Valoda ir mūsdienīga, tēma ir ļoti aktuāla un grāmata viennozīmīgi jaizlasa katram!
August 4, 2025
Grāmata kura drošības nolūkos tomēr būtu jāizlasa katrai sievietei.
July 21, 2025
Grāmata ļoti nopietna, laba, par svarīgu tematu, ko būtu vērts izlasīt katram vecākam, audžuģimenei, jauniešiem un skolotājiem.
Bet atkal lielais mīnuss - gramatika. Nevaru pilnībā uztvert tekstu un domu, ja pie katra aplami ieliktā vai vajadzīgajā vietā neieliktā komata jālasa divas un trīs reizes, lai saprastu, kas domāts teikumā, jo komati nav tikai ķeksīši smukumam, bet tos lieto tāpēc, lai semantiski uztvertu tekstu. Tāpat nepareizi rakstīti vārdi vienkārši degradē tekstu. Es jau saprotu, ka tā ir mana profesionālā valodnieka un tekstu korektora piekasīšanās, bet mani sāpina grāmatu zemā kvalitāte, jo grāmatas ir ļoti dārgas, un par savu naudu cilvēki ir pelnījuši kvalitāti.
Bet atkal lielais mīnuss - gramatika. Nevaru pilnībā uztvert tekstu un domu, ja pie katra aplami ieliktā vai vajadzīgajā vietā neieliktā komata jālasa divas un trīs reizes, lai saprastu, kas domāts teikumā, jo komati nav tikai ķeksīši smukumam, bet tos lieto tāpēc, lai semantiski uztvertu tekstu. Tāpat nepareizi rakstīti vārdi vienkārši degradē tekstu. Es jau saprotu, ka tā ir mana profesionālā valodnieka un tekstu korektora piekasīšanās, bet mani sāpina grāmatu zemā kvalitāte, jo grāmatas ir ļoti dārgas, un par savu naudu cilvēki ir pelnījuši kvalitāti.
August 31, 2025
Tā bija emocionāli un fiziski izaicinoša lasāmviela, jo autore raksta tik brutāli un patiesi, ka man nācās pārtraukt lasīšanu, lai ieelpotu un atgūtos. Izdzīvot toksiskas attiecības tikai lasot, un, no malas iztēlojoties notikumus reālitātē man bija traumatiski. Es vēl ilgi neaizmirsīšu sajūtas pēc pēdējo lapaspušu zlasīšanas...
April 1, 2025
Šis bija skarbs, sāpīgs stāsts... es pat nezinu ko uzrakstīt..
Ja pielaidīsi šo grāmatu sev pārāk tuvu klāt, sāpēs..
Ja pielaidīsi šo grāmatu sev pārāk tuvu klāt, sāpēs..
September 27, 2025
Nav vārdos izsakāms, kā tad šo lai novērtē. Tik skaudri, tik naivi, bet īsti. Gribētos, lai tā būtu tikai un vienīgi fantāziju pasaule, nevis kāda reāla cilvēka dzīve..
May 14, 2025
Kamēr vairums cilvēku, skatoties vakara ziņas, malko tēju, "kaut kur"dzīvo/eksistē cilvēki neveselīgās, vardarbīgās attiecībās. Varbūt tā bijis vienmēr, bet sajūta, ka negācijas un agresija aizvien vairāk ielaužas jebkurā dzīves sfērā. Un mums tie kļūst vien fakti. Atklāts, atkailināts personīgs stāsts vienmēr spēj sapurināt emocijas. Arī "Zvērs" liek iesaistīties, līdzpārdzīvot un domāt.
Man tomēr īsti neizdevās sadraudzēties ar autores rakstības stilu. Daudz jau dzirdētu frāžu. Lai gan maz kas jauns uz šīs pasaules, un nav viegli radīt jaunas atziņas. Iespējams šis darbs ir vairāk 20 - 30gadniekiem, kuriem vieglāk identificēties ar grāmatas varoņiem.
Man tomēr īsti neizdevās sadraudzēties ar autores rakstības stilu. Daudz jau dzirdētu frāžu. Lai gan maz kas jauns uz šīs pasaules, un nav viegli radīt jaunas atziņas. Iespējams šis darbs ir vairāk 20 - 30gadniekiem, kuriem vieglāk identificēties ar grāmatas varoņiem.
May 21, 2025
Ar ko vispār sākt?!😶
Kolīdz šo izdeva, nolēmu izlasīt, bet... Neesmu trilleru un šausmeņu cilvēks, un man bieži ir bail lasīt par drausmīgām un skarbām lietām. Lasot citu atsauksmes, domāju, ka man varētu nepatikt.
Savā ziņā es nemaldījos. Pusi grāmatas lasīju ar zināmu piespiešanos un sevis laušanu, jo apzinājos (un biju neapzinātā gaidīšanas režīmā!😳), ka aiz nākamā pagrieziena atkal būs nežēlīga vardarbība un emocionāla pazemošana. Ik pa laikam jautāju sev, kāpēc lasu to, ko lasu, ko man dos, ja lasīšu par tādām riebeklībām? 😏
Otrajā grāmatas pusē lasīšana veicās raitāk, un noteikti nenožēloju, ka izlasīju Laumas manuskriptu.
Zinu, ka daudziem nepatīk autores valoda. Jā, nav tā poētiskākā, bet, manuprāt, atbilstoša 20 gadus vecai jaunietei, kas godīgi apraksta savu pieredzi. Man netraucēja, tā šķita dabiska. ✨
Stāsts man asociējās ar kādu personāžu no raidījuma "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm...". OK, Zvērs bija ekstra zvērīgs un pretīgi glumjš tipāžs, bet es ticu, ka tādi narcisi, nelieši un bezjūtīgi psihopāti uzaug arī mūsu vidū. Vēlos uzteikt autori par to, cik uzskatāmi viņa attēlojusi gan naivo Laimu, gan Zvēru. Dialogos burvīgi parādītas Zvēra psiholoģiskās manipulācijas ar meiteni un viņas realitātes sagrozīšana! Psihais stāsta otram, ka tas ir psihs - izcili!😑🌟
Traģisks stāsts. Kārtējais pierādījums, ka bērniem vajag vecāku mīlestību, atbalstu un klātbūtni! Gan Laumai, gan arī Zvēram šajā jomā trūka pamata. Principā Lauma savā būtībā bija ar ļoti zemu pašapziņu, mīlestības trūkumu un ar noslieci uz pašiznīcību.
Paldies autorei arī par Zvēra pēcvārdu, jo es tomēr gribēju šo stāstu noslēgt pilnībā, tā lai nepaliek jautājumu.
Meklējot atbildi, kāpēc tad lasīt tik smagu un atklātu grāmatu par vardarbību, es teiktu, ka šo vajadzētu lasīt jauniešiem. Lasot kaut kur domas aizveda arī uz savu pagātni, pirmajām kaislībām un jūtām. Cik svarīgi ir nepazaudēt sevi otrā, nenodot savu būtību, lai gūtu otra dzimuma atzinību.
Protams, bija arī vietas, kur šķita, nu cik tai Laumai vajag tos grābekļus un kur tāds naivums, un par ko viņi vispār runā, ja viņa pat nezina savas "mūža mīlestības" vārdu 🫣 (vēl kādā 160.lpp.!😵💫)?! Bet tas jau par tēlu.
Lasiet, ja nebaidaties no tieša un skarba stāsta 💫
Kolīdz šo izdeva, nolēmu izlasīt, bet... Neesmu trilleru un šausmeņu cilvēks, un man bieži ir bail lasīt par drausmīgām un skarbām lietām. Lasot citu atsauksmes, domāju, ka man varētu nepatikt.
Savā ziņā es nemaldījos. Pusi grāmatas lasīju ar zināmu piespiešanos un sevis laušanu, jo apzinājos (un biju neapzinātā gaidīšanas režīmā!😳), ka aiz nākamā pagrieziena atkal būs nežēlīga vardarbība un emocionāla pazemošana. Ik pa laikam jautāju sev, kāpēc lasu to, ko lasu, ko man dos, ja lasīšu par tādām riebeklībām? 😏
Otrajā grāmatas pusē lasīšana veicās raitāk, un noteikti nenožēloju, ka izlasīju Laumas manuskriptu.
Zinu, ka daudziem nepatīk autores valoda. Jā, nav tā poētiskākā, bet, manuprāt, atbilstoša 20 gadus vecai jaunietei, kas godīgi apraksta savu pieredzi. Man netraucēja, tā šķita dabiska. ✨
Stāsts man asociējās ar kādu personāžu no raidījuma "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm...". OK, Zvērs bija ekstra zvērīgs un pretīgi glumjš tipāžs, bet es ticu, ka tādi narcisi, nelieši un bezjūtīgi psihopāti uzaug arī mūsu vidū. Vēlos uzteikt autori par to, cik uzskatāmi viņa attēlojusi gan naivo Laimu, gan Zvēru. Dialogos burvīgi parādītas Zvēra psiholoģiskās manipulācijas ar meiteni un viņas realitātes sagrozīšana! Psihais stāsta otram, ka tas ir psihs - izcili!😑🌟
Traģisks stāsts. Kārtējais pierādījums, ka bērniem vajag vecāku mīlestību, atbalstu un klātbūtni! Gan Laumai, gan arī Zvēram šajā jomā trūka pamata. Principā Lauma savā būtībā bija ar ļoti zemu pašapziņu, mīlestības trūkumu un ar noslieci uz pašiznīcību.
Paldies autorei arī par Zvēra pēcvārdu, jo es tomēr gribēju šo stāstu noslēgt pilnībā, tā lai nepaliek jautājumu.
Meklējot atbildi, kāpēc tad lasīt tik smagu un atklātu grāmatu par vardarbību, es teiktu, ka šo vajadzētu lasīt jauniešiem. Lasot kaut kur domas aizveda arī uz savu pagātni, pirmajām kaislībām un jūtām. Cik svarīgi ir nepazaudēt sevi otrā, nenodot savu būtību, lai gūtu otra dzimuma atzinību.
Protams, bija arī vietas, kur šķita, nu cik tai Laumai vajag tos grābekļus un kur tāds naivums, un par ko viņi vispār runā, ja viņa pat nezina savas "mūža mīlestības" vārdu 🫣 (vēl kādā 160.lpp.!😵💫)?! Bet tas jau par tēlu.
Lasiet, ja nebaidaties no tieša un skarba stāsta 💫
July 20, 2025
Šī grāmata ir par destruktīvām jauniešu attiecībām. Savā ziņā arī par jaunības maksimālismu un egoismu domājot tikai par sevi. Laiks, kad nav vēl citu nopietnu atbildību, svarīgas ir tikai ballītes, alkohols, pretējā dzimuma simpātijas, kaut kādā brīdī pavīd kaut kas par ģimeni un mācībām vai darbu, lai tiktu pie valūtas ar kuras palīdzību atkal izklaidēties, bet tas ir otršķirīgi.
Pamatā ir jaunas meitenes Laumas atmiņas par iepazīšanos ar savu lielo mīlestību, kuram iesauka ir Zvērs. Laumai ir 19, salauztas attiecības ar vecākiem, kuri ir šķīrušies un dusmas uz brāli, kurs aizbrauc uz citu valsti veidot savu dzīvi. Lauma iemīlas Zvērā tik ļoti un tik pašiznīcinoši, ka puiša dēļ ir gatava būtībā uz visu - viņa sāk lietot narkotikas, atļauj, ka viņu pazemo gan emocionāli, gan fiziski. Un pēc tam atkal atgriežas. Līdz degradējas un pati sevi vairs neciena, jo apzinās, ka viss ir aizgājis šķērsām.
Stāsta sākums šķiet naivs un bērnišķīgs, bet tas dinamiski attīstās un lasītājs var izsekot galvenās varones pārmaiņām un sava veida pieaugšanai.
Sižets ierauj un beidzas ļoti skaudri.
Tēma ir aktuāla un būtiska īpaši jaunām meitenēm, lai neuzkāptu uz tāda paša grābekļa.
Pamatā ir jaunas meitenes Laumas atmiņas par iepazīšanos ar savu lielo mīlestību, kuram iesauka ir Zvērs. Laumai ir 19, salauztas attiecības ar vecākiem, kuri ir šķīrušies un dusmas uz brāli, kurs aizbrauc uz citu valsti veidot savu dzīvi. Lauma iemīlas Zvērā tik ļoti un tik pašiznīcinoši, ka puiša dēļ ir gatava būtībā uz visu - viņa sāk lietot narkotikas, atļauj, ka viņu pazemo gan emocionāli, gan fiziski. Un pēc tam atkal atgriežas. Līdz degradējas un pati sevi vairs neciena, jo apzinās, ka viss ir aizgājis šķērsām.
Stāsta sākums šķiet naivs un bērnišķīgs, bet tas dinamiski attīstās un lasītājs var izsekot galvenās varones pārmaiņām un sava veida pieaugšanai.
Sižets ierauj un beidzas ļoti skaudri.
Tēma ir aktuāla un būtiska īpaši jaunām meitenēm, lai neuzkāptu uz tāda paša grābekļa.
March 16, 2025
Ir grāmatas, kas aizrauj, un ir grāmatas, kas atstāj pēdas. “Zvērs” ir viena no tām, kuras ne tikai grūti lasīt, bet arī grūti aizmirst. Lasot, es jutu smagumu, kas nepārgāja arī pēc grāmatas izlasīšanas. Bija brīži, kad likās, ka tālāk vairs nevaru lasīt, bet vienlaikus zināju, ka apstāties nozīmētu aizvērt acis uz realitāti, kuru autore attēlo pilnīgi neizskaistinātu.
Vai es šo grāmatu kādreiz lasīšu atkārtoti? Diez vai. Tā noteikti nav mierinoša lasāmviela, bet tā ir viena no tām, kas paliek prātā un sirdī uz ilgu laiku, un tāpēc tā ir tik nozīmīga.
Tagad, ejot pa Barona ielu Rīgā, katru reizi iedomājos par Laumu… par viņas bailēm un sāpēm,par viņas vilšanos. Šī iela, kas reiz šķita vienkārši pazīstama pilsētas daļa, nu ir kļuvusi par atgādinājumu stāstam, kas turpina dzīvot arī ārpus grāmatas lappusēm.
Vai es šo grāmatu kādreiz lasīšu atkārtoti? Diez vai. Tā noteikti nav mierinoša lasāmviela, bet tā ir viena no tām, kas paliek prātā un sirdī uz ilgu laiku, un tāpēc tā ir tik nozīmīga.
Tagad, ejot pa Barona ielu Rīgā, katru reizi iedomājos par Laumu… par viņas bailēm un sāpēm,par viņas vilšanos. Šī iela, kas reiz šķita vienkārši pazīstama pilsētas daļa, nu ir kļuvusi par atgādinājumu stāstam, kas turpina dzīvot arī ārpus grāmatas lappusēm.
May 3, 2025
Sižets ticams. Vardarbība pastāv, te pat mums līdzās gan šādā, gan vēl šausmīgākā formā.
Valoda gan lika vilties un šaubīties. Atmiņu ceļojums, kuru fiksējusi 20gadīga jauniete, literarūras studente?! Traucējoši lec ārā šaurs vārdu krājums, kas tekstu dara neveiklu.
Iespējams, šis ir par to, ka Pirmie kucēni jāslīcina.
Valoda gan lika vilties un šaubīties. Atmiņu ceļojums, kuru fiksējusi 20gadīga jauniete, literarūras studente?! Traucējoši lec ārā šaurs vārdu krājums, kas tekstu dara neveiklu.
Iespējams, šis ir par to, ka Pirmie kucēni jāslīcina.
January 20, 2026
5/5⭐
"Vai ir vēl kāda briesmīgāka atkarība par atkarību no kāda cilvēka?"
Ļoti emocionāla un smaga grāmata. Šim brīdim arī ļoti aktuāla tēma par vardarbību. Fizisku un emocionālu. Kur ir tā robeža starp mīlestību un līdzatkarību? Katru reizi gribēju bļaut, lai Lauma attaisa acis!
"Vai ir vēl kāda briesmīgāka atkarība par atkarību no kāda cilvēka?"
Ļoti emocionāla un smaga grāmata. Šim brīdim arī ļoti aktuāla tēma par vardarbību. Fizisku un emocionālu. Kur ir tā robeža starp mīlestību un līdzatkarību? Katru reizi gribēju bļaut, lai Lauma attaisa acis!
March 31, 2025
1.Valoda un rakstības stils.
Es teiktu, ka valoda kā īstam mūsdienu jauniešu romānam - viegla, skaidra un vietām nedaudz rupja. Lai gan tai pat laikā gadījās arī pa kādam sulīgam salīdzinājumam,metaforai un hiperbolai, kas piešķīra odziņu.👌🏻
2. Sižets un tēmas aktualitāte.
Tēma nenoliedzami aktuāla, jau pēc grāmatas nosaukuma varam saprast par ko ir stāsts. Lai arī viena no galvenajām sižeta līnijām ir vardarbība attiecībās, tomēr, manuprāt, te pat vairāk izcēlās un krita acīs, ja tā var teikt narkotiku lietošanas tēma. Šajā apvienojumā narkotikas un vardarbība rodas jautājums - kāpēc galvenā varone apzināti izvēlas būt tik akla? Mana atbilde laikam ir viņas brieduma pakāpē, bet neapstrīdu, ka šajā vecumā (19,20) gados nav īpaši liela spriestspēja pieņemot lēmumus (vismaz man nebija🤣), jo emocijas pārņem virsroku. Principā Laumas emocionālie lēmumi arī ir tie, kas virza sižetu uz priekšu, kas atkal liek uzdot jautājumu - vai viņa tiešām ir upuris šajās attiecībās vai, tomēr viņa izvēlas būt par upuri? Lai arī, ja skatamies pēc definīcijas - Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai; dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā. tad atbilstoši. Bet tātad neņemot vērā Laumas veiktos lēmumus, kuri ne jau visi tika veikti tiešā varmākas iespaidā.Viela pārdomām...🤔
3.Tēlu atveidojums.
Manuprāt, atbilstoši vecumam, dzīves stilam un uzskatiem izveidoti tēli. Kā arī pietiekami reālistiski.
4.Emocionālais pārdzīvojums.
Laikam man nospēlēja tas, ka Lauma nespēja un nespēja saņemties un viss, ko man gribējās bija kārtīgi iepļaukāt un pateikt "attopies", lai arī zinu, ka arī reālajā dzīvē tas nebūtu līdzējis, te uzpeld viena ļoti svarīga lieta - cilvēkam ir pašam jāgrib saņemties...Gan tam posmam izgāju cauri, kad negribēju un nesaņēmos, gan ar savu glābējas sindromu mēģinot salāpīt citus to iemācījos kā saka "hard way".
5.Citāti/Atziņas
Galvenā atziņa - katrs pats atbildīgs par saviem lēmumiem, bet diemžēl ar jaunām meitenēm vai arī nenobriedušām personībām ir īpaši viegli manipulēt...
"Pašiznīcināšanās bija mana galvenā nodarbošanās, pēc tās sekoja dzīvošana. Un attiecīgi pēc dzīvošanas sekoja izdzīvošana. Tātad pati dzīvošana bija kaut kur otrajā plānā un balansā ar manu destruktīvo rīcību un uzvedības modeli...Sarežģījums ir manas dzīves jēga."
Es teiktu, ka valoda kā īstam mūsdienu jauniešu romānam - viegla, skaidra un vietām nedaudz rupja. Lai gan tai pat laikā gadījās arī pa kādam sulīgam salīdzinājumam,metaforai un hiperbolai, kas piešķīra odziņu.👌🏻
2. Sižets un tēmas aktualitāte.
Tēma nenoliedzami aktuāla, jau pēc grāmatas nosaukuma varam saprast par ko ir stāsts. Lai arī viena no galvenajām sižeta līnijām ir vardarbība attiecībās, tomēr, manuprāt, te pat vairāk izcēlās un krita acīs, ja tā var teikt narkotiku lietošanas tēma. Šajā apvienojumā narkotikas un vardarbība rodas jautājums - kāpēc galvenā varone apzināti izvēlas būt tik akla? Mana atbilde laikam ir viņas brieduma pakāpē, bet neapstrīdu, ka šajā vecumā (19,20) gados nav īpaši liela spriestspēja pieņemot lēmumus (vismaz man nebija🤣), jo emocijas pārņem virsroku. Principā Laumas emocionālie lēmumi arī ir tie, kas virza sižetu uz priekšu, kas atkal liek uzdot jautājumu - vai viņa tiešām ir upuris šajās attiecībās vai, tomēr viņa izvēlas būt par upuri? Lai arī, ja skatamies pēc definīcijas - Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai; dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā. tad atbilstoši. Bet tātad neņemot vērā Laumas veiktos lēmumus, kuri ne jau visi tika veikti tiešā varmākas iespaidā.Viela pārdomām...🤔
3.Tēlu atveidojums.
Manuprāt, atbilstoši vecumam, dzīves stilam un uzskatiem izveidoti tēli. Kā arī pietiekami reālistiski.
4.Emocionālais pārdzīvojums.
Laikam man nospēlēja tas, ka Lauma nespēja un nespēja saņemties un viss, ko man gribējās bija kārtīgi iepļaukāt un pateikt "attopies", lai arī zinu, ka arī reālajā dzīvē tas nebūtu līdzējis, te uzpeld viena ļoti svarīga lieta - cilvēkam ir pašam jāgrib saņemties...Gan tam posmam izgāju cauri, kad negribēju un nesaņēmos, gan ar savu glābējas sindromu mēģinot salāpīt citus to iemācījos kā saka "hard way".
5.Citāti/Atziņas
Galvenā atziņa - katrs pats atbildīgs par saviem lēmumiem, bet diemžēl ar jaunām meitenēm vai arī nenobriedušām personībām ir īpaši viegli manipulēt...
"Pašiznīcināšanās bija mana galvenā nodarbošanās, pēc tās sekoja dzīvošana. Un attiecīgi pēc dzīvošanas sekoja izdzīvošana. Tātad pati dzīvošana bija kaut kur otrajā plānā un balansā ar manu destruktīvo rīcību un uzvedības modeli...Sarežģījums ir manas dzīves jēga."
March 15, 2025
Autores debijas romāns “Zvērs” ir emocionāli smags stāsts, kas pēta toksisku attiecību, atkarību un vardarbības tēmas. Atklāti un dziļi graujoši tas lika līdzpārdzīvot, dusmoties, nesaprast un skumt.
🔹️ Lauma jau bērnībā piedzīvojusi emocionālu triecienu – viņu pametuši abi vecāki, un abi ar brāli bija spiesti augt omes uzraudzībā. Visu dzīvi viņa ir mēģinājusi izpatik tēvam, lai viņa acīs kļūtu novērtēta. Dzīve ir piespiedusi viņus ar brāli kļūt par vienīgo ģimeni viens otram. Bet nu arī šis vienīgais cilvēks, ir nolēmis atstāt Laumu. Parāk daudzi viņu jau ir pametuši…tas sāp un ļoti pietrūkst…
🔹️ Viņa alkst piederības sajūtas un mīlestības, kas noved pie tikšanās ar vīrieti Zvēru – izskatīgu, narcistisku manipulatoru. Viņam patīk vara un pakļaušana, un viņš viegli iekaro Laumu, solot drošību un mīlestību. Tomēr pamazām viņš ieved meiteni arvien dziļāk vardarbības, manipulāciju un narkotiku purvā. Lauma iekrīt šajā Zvēra izmestajā tīklā un kļūst par viņa upuri. Manipulācija un vardarbība tiek pārklāta ar mīlestības ilūziju un Laumai beidzot ir sajūta, ka viņa pieder kādam, pat ja tas kāds ir viņas posts.
🔹️ Grāmata izgaismo atkarīgas mīlestības tumšās puses, vardarbību un to, cik viegli cilvēks var nokļūt destruktīvu attiecību un vielu atkarības gūstā.
🔹️ Lasot, radās dusmas ne tikai uz Zvēru, bet arī uz Laumu. Viņas aklā pieķeršanās un nespēja izrauties šķita tik nesaprotama. Gribējās viņu satricināt un pateikt: Atver beidzot acis! Bet mēs esam tikai šī stāsta lasītāji un vai mēs patiešām zinātu, kā rīkotos, ja būtu Laumas vietā? Vai arī mēs tikai gribētu ticēt, ka būtu stiprāki?
🔹️ Stāsts ir skarbs un nav viegli lasāms, bet tas ir svarīgs. Kā izskanēja grāmatas atvēršanas svētkos: Vardarbība mīl klusumu. Diemžēl, bet fakts. 💔
Mīlam sevi! 💙
“Es atradu sevi tevī un tur arī pazaudēju sevi. Tu biji mans viss un mans nekas.” /9.lpp./
“Krūtīs kaut kas spieda. Patiesībā spieda jau sen, bet tā arī nekad netika ne izbļauts, ne izsāpēts.” /14.lpp./
“No tava apbrīnas objekta tas kļūst par plēsoņu, kurš vienā acumirklī tevi saplosa gabalos, bet tu esi tikai antilope, kura nespēj šim spēkam pretoties, tu ļauj, lai tevi plosa.” /40.lpp./
“Es aizvēru acis un noslaucīju asaras.” /117.lpp./
🔹️ Lauma jau bērnībā piedzīvojusi emocionālu triecienu – viņu pametuši abi vecāki, un abi ar brāli bija spiesti augt omes uzraudzībā. Visu dzīvi viņa ir mēģinājusi izpatik tēvam, lai viņa acīs kļūtu novērtēta. Dzīve ir piespiedusi viņus ar brāli kļūt par vienīgo ģimeni viens otram. Bet nu arī šis vienīgais cilvēks, ir nolēmis atstāt Laumu. Parāk daudzi viņu jau ir pametuši…tas sāp un ļoti pietrūkst…
🔹️ Viņa alkst piederības sajūtas un mīlestības, kas noved pie tikšanās ar vīrieti Zvēru – izskatīgu, narcistisku manipulatoru. Viņam patīk vara un pakļaušana, un viņš viegli iekaro Laumu, solot drošību un mīlestību. Tomēr pamazām viņš ieved meiteni arvien dziļāk vardarbības, manipulāciju un narkotiku purvā. Lauma iekrīt šajā Zvēra izmestajā tīklā un kļūst par viņa upuri. Manipulācija un vardarbība tiek pārklāta ar mīlestības ilūziju un Laumai beidzot ir sajūta, ka viņa pieder kādam, pat ja tas kāds ir viņas posts.
🔹️ Grāmata izgaismo atkarīgas mīlestības tumšās puses, vardarbību un to, cik viegli cilvēks var nokļūt destruktīvu attiecību un vielu atkarības gūstā.
🔹️ Lasot, radās dusmas ne tikai uz Zvēru, bet arī uz Laumu. Viņas aklā pieķeršanās un nespēja izrauties šķita tik nesaprotama. Gribējās viņu satricināt un pateikt: Atver beidzot acis! Bet mēs esam tikai šī stāsta lasītāji un vai mēs patiešām zinātu, kā rīkotos, ja būtu Laumas vietā? Vai arī mēs tikai gribētu ticēt, ka būtu stiprāki?
🔹️ Stāsts ir skarbs un nav viegli lasāms, bet tas ir svarīgs. Kā izskanēja grāmatas atvēršanas svētkos: Vardarbība mīl klusumu. Diemžēl, bet fakts. 💔
Mīlam sevi! 💙
“Es atradu sevi tevī un tur arī pazaudēju sevi. Tu biji mans viss un mans nekas.” /9.lpp./
“Krūtīs kaut kas spieda. Patiesībā spieda jau sen, bet tā arī nekad netika ne izbļauts, ne izsāpēts.” /14.lpp./
“No tava apbrīnas objekta tas kļūst par plēsoņu, kurš vienā acumirklī tevi saplosa gabalos, bet tu esi tikai antilope, kura nespēj šim spēkam pretoties, tu ļauj, lai tevi plosa.” /40.lpp./
“Es aizvēru acis un noslaucīju asaras.” /117.lpp./
March 27, 2025
💔 Izlasot šo grāmatu, es izgāju ārā pastaigāties. Man bija nepieciešams izvējoties. Vēlējos, lai manī radušais emociju mutulis pazūd no manis - tas bija par smagu. Bet nekā! Apkārt esošo daudzdzīvokļu māju logos likās, ka redzu "Laumas", kuru stāstus nekad, nekad neuzzināsim, aizveroties pašiem biezākajiem aizkariem "Zvēru" velnišķīgā smaida pavadībā.
📚Un tu apmulsis jautāsi - kas ir Lauma un Zvērs? Tie ir galvenie varoņi autores Lindas Arājas debijas romānā "Zvērs". Grāmatā paslēpies divdesmigadīgās Laumas atmiņu ceļojums, kas nevainīgi sācies, labprātīgi sniedzot savas rokas pretī Zvēra mīlestības roku dzelžiem, kas sākotnēji iekvēlina ikvienu Laumas ķermeņa daļu, bet ar katru mirkli tie sakļaujas arvien ciešāk, ciešāk... Sāp. Tas viss sasodīti sāp.
💡Lai gan stāsts ir izdomāts, tas izgaismo tēmu ar ko reālajā dzīvē saskarās ļoti daudz sieviešu. Caur Laumas rīcībām, viņas pārdomu mirkļiem, stāsts izgaismo plašu tēmu spektru - Kas ir tas sajūtu kopums, kas mūsos atver durvis vardarbībai un liedz pie pirmās iespējas mukt prom? Cik daudzu mūsu rīcību cēlonis ir meklējams mūsu pagātnē? Vai par varmāku piedzimst vai par tādu kļūst? Kā atpazīt upura un varmākas attiecības? Kā sabiedrība reaģē uz vardarbību? Kur upurī rodas pārliecība, ka par notikušo runāt nevar un ir kauns par to runāt?
🫂Grāmata man patika. Lasot, izjutu plašu emociju buķeti - dusmas, žēlums, netaisnība, skumjas, riebums, neticība, naivums. Es jutos kā cilvēks, kurš nostādīts šī stāsta ēnā, kurš visu vēro un tik izmisīgi grib palīdzēt, bet nespēj - kliedz cik gribi, neviens no stāsta varoņiem tevi nedzirdēs. Un aizdomājos vai šādi gan nejūtas reizēm tie līdzcilvēki, kuri, lai kā censtos, nespēj upurim palīdzēt. Šis stāsts noteikti arī daudz ko pasaka par mums pašiem, par to kā izjūtam šo stāstu un kādēļ to izjūtam tieši šādi un nesavādāk.
❌Vienīgais, kas mani neuzrunāja stāstā un pat traucēja, bija īsie, nepaplašinātie teikumi stāsta sākumā, kas veiksmīgi izgaisa, lasot tālāk. Kā arī es vēlējos dažu sižeta nianšu un arī varoņu sīkāku raksturojumu, jo stāsts manī raisīja vairākus jautājumus, kuru atbildes, diemžēl, visa tā garumā nesaņēmu.
📚Un tu apmulsis jautāsi - kas ir Lauma un Zvērs? Tie ir galvenie varoņi autores Lindas Arājas debijas romānā "Zvērs". Grāmatā paslēpies divdesmigadīgās Laumas atmiņu ceļojums, kas nevainīgi sācies, labprātīgi sniedzot savas rokas pretī Zvēra mīlestības roku dzelžiem, kas sākotnēji iekvēlina ikvienu Laumas ķermeņa daļu, bet ar katru mirkli tie sakļaujas arvien ciešāk, ciešāk... Sāp. Tas viss sasodīti sāp.
💡Lai gan stāsts ir izdomāts, tas izgaismo tēmu ar ko reālajā dzīvē saskarās ļoti daudz sieviešu. Caur Laumas rīcībām, viņas pārdomu mirkļiem, stāsts izgaismo plašu tēmu spektru - Kas ir tas sajūtu kopums, kas mūsos atver durvis vardarbībai un liedz pie pirmās iespējas mukt prom? Cik daudzu mūsu rīcību cēlonis ir meklējams mūsu pagātnē? Vai par varmāku piedzimst vai par tādu kļūst? Kā atpazīt upura un varmākas attiecības? Kā sabiedrība reaģē uz vardarbību? Kur upurī rodas pārliecība, ka par notikušo runāt nevar un ir kauns par to runāt?
🫂Grāmata man patika. Lasot, izjutu plašu emociju buķeti - dusmas, žēlums, netaisnība, skumjas, riebums, neticība, naivums. Es jutos kā cilvēks, kurš nostādīts šī stāsta ēnā, kurš visu vēro un tik izmisīgi grib palīdzēt, bet nespēj - kliedz cik gribi, neviens no stāsta varoņiem tevi nedzirdēs. Un aizdomājos vai šādi gan nejūtas reizēm tie līdzcilvēki, kuri, lai kā censtos, nespēj upurim palīdzēt. Šis stāsts noteikti arī daudz ko pasaka par mums pašiem, par to kā izjūtam šo stāstu un kādēļ to izjūtam tieši šādi un nesavādāk.
❌Vienīgais, kas mani neuzrunāja stāstā un pat traucēja, bija īsie, nepaplašinātie teikumi stāsta sākumā, kas veiksmīgi izgaisa, lasot tālāk. Kā arī es vēlējos dažu sižeta nianšu un arī varoņu sīkāku raksturojumu, jo stāsts manī raisīja vairākus jautājumus, kuru atbildes, diemžēl, visa tā garumā nesaņēmu.
March 8, 2025
📚 ZVĒRS
Nīst, riebt, kliegt – padoties, pakļauties, klusēt, ciest – tik pretrunīgu emociju gamma.
🔸 “Es kārtoju savus iekšējos zemūdens akmeņus; neticu, ka beigās sanāks koraļļu rifs, bet tam ir jābūt kaut kam labākam. (..) Neviens neizskaidro “trako” definīciju, bet es teiktu, ka trakajiem pieder depresija.” (7.)
Viena rindkopa – sākas tik cerīgi, noslēdzas ne pārāk cerīgi – šīs ir pretrunas, kas tikai iesāk romānu.
🔸 2022. gada Oficiālās statistikas portāla preses relīzē ir apkopoti dati, kas liecina, ka katra trešā sieviete attiecībās ir pieredzējusi psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību vai vairāku vardarbības formu kombināciju.
Lauma ir šo kombināciju upure, izdzīvojot neskaitāmas vardarbības epizodes, katru par sevi trakāku.
🔸Jāņem vērā, ka šādai vardarbībai ir dziļas saknes, ne jau tā pat vien viņas rodas.
Laumai ir dziļas bērnības sāpes, nepārliecība par sevi, kas vienlaikus mijās ar tikko apritējušiem divdesmit gadiem, kad vēlies kāpt pieauguša cilvēka kurpēs.
Zvērs ir Zvērs – gribētu teikt, ka tiešā un pārnestā nozīmē, vienlaikus sevī nesot bērnības sāpes, jaunības aizvainojumus un pārspēku pār Laumu.
Zvērs precīzi attēlo to vīriešu lomu – varmāku un manipulatoru.
🔸 Romāna galvenais vēstījums ir patiesi smags, bet sabiedrībā tik ļoti noklusēts. Vardarbības sāpes visbiežāk tiek noklusētas, paslēptas aiz bieziem džemperiem un atkarībām, labākajā gadījumā tās pavīd psihoterapeitu kabinetos, Laumas gadījumā – 237 lappušu garā romānā.
🔸 Romāna atklāšanas pasākumā tika teikti ļoti precīzi vārdi, citēju: Mīlestība, prieks un laime ir skaļi. Vardarbība ir klusa, tā nerunā.
“Vienīgi pārdabiskais klusums liecina par to, ka pirms brīža bija vētra.” (163.)
Personīgi, man romāns sāpēja – vēlējos Laumu izraut no notiekošā, samīļot, pateikt viņai labus vārdus, bet no savas pieredzes varu teikt, ka tikai pats cilvēks ir savas dzīves rakstītājs.
Nīst, riebt, kliegt – padoties, pakļauties, klusēt, ciest – tik pretrunīgu emociju gamma.
🔸 “Es kārtoju savus iekšējos zemūdens akmeņus; neticu, ka beigās sanāks koraļļu rifs, bet tam ir jābūt kaut kam labākam. (..) Neviens neizskaidro “trako” definīciju, bet es teiktu, ka trakajiem pieder depresija.” (7.)
Viena rindkopa – sākas tik cerīgi, noslēdzas ne pārāk cerīgi – šīs ir pretrunas, kas tikai iesāk romānu.
🔸 2022. gada Oficiālās statistikas portāla preses relīzē ir apkopoti dati, kas liecina, ka katra trešā sieviete attiecībās ir pieredzējusi psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību vai vairāku vardarbības formu kombināciju.
Lauma ir šo kombināciju upure, izdzīvojot neskaitāmas vardarbības epizodes, katru par sevi trakāku.
🔸Jāņem vērā, ka šādai vardarbībai ir dziļas saknes, ne jau tā pat vien viņas rodas.
Laumai ir dziļas bērnības sāpes, nepārliecība par sevi, kas vienlaikus mijās ar tikko apritējušiem divdesmit gadiem, kad vēlies kāpt pieauguša cilvēka kurpēs.
Zvērs ir Zvērs – gribētu teikt, ka tiešā un pārnestā nozīmē, vienlaikus sevī nesot bērnības sāpes, jaunības aizvainojumus un pārspēku pār Laumu.
Zvērs precīzi attēlo to vīriešu lomu – varmāku un manipulatoru.
🔸 Romāna galvenais vēstījums ir patiesi smags, bet sabiedrībā tik ļoti noklusēts. Vardarbības sāpes visbiežāk tiek noklusētas, paslēptas aiz bieziem džemperiem un atkarībām, labākajā gadījumā tās pavīd psihoterapeitu kabinetos, Laumas gadījumā – 237 lappušu garā romānā.
🔸 Romāna atklāšanas pasākumā tika teikti ļoti precīzi vārdi, citēju: Mīlestība, prieks un laime ir skaļi. Vardarbība ir klusa, tā nerunā.
“Vienīgi pārdabiskais klusums liecina par to, ka pirms brīža bija vētra.” (163.)
Personīgi, man romāns sāpēja – vēlējos Laumu izraut no notiekošā, samīļot, pateikt viņai labus vārdus, bet no savas pieredzes varu teikt, ka tikai pats cilvēks ir savas dzīves rakstītājs.
July 10, 2025
Lauma ir jauna, naiva meitene, kas ilgojas pēc mīlestības un ir gatava sevi tai veltīt bez nosacījumiem. Viņa iemīlas Zvērā, kura vārds sākumā liekas vienkārši simbolisks, bet ar katru lappusi kļūst arvien biedējošāk precīzs. 😬
Zvērs ir narciss. Viņš dzīvo ar pārliecību, ka viss pieder viņam: cilvēki, emocijas, pasaule. Viņš manipulē, kontrolē, izmanto un spēlējas. Viņa vardarbība - gan fiziskā, gan psiholoģiskā, tā kļūst par ikdienu, kuru Lauma nespēj vai nevēlas atpazīt kā ļaunprātību.💔
Grāmatu lasot, brīžiem gribējās kliegt uz Laumu - Atver acis!
Bet tieši tur slēpjas vissāpīgākā patiesība - cik viegli ir neredzēt, kad mīli. Kad negribas ticēt, ka mīļotais cilvēks nodara pāri tīšām. Tāpat arī Lauma - viņa vaino sevi, attaisno viņu, cer, ka viņš to negribēja. Ka tā jau bija viņa, kas viņu izprovocēja.😔
Un beigas… Lai gan tās bija gaidāmas, tās tik un tā šokēja.✨
Autore šajā darbā uzdrošinās runāt par smagām, bet būtiskām tēmām: par vardarbību attiecībās, par atkarībām un līdzatkarību, par narkotikām un to, kā cilvēks var sevi pazaudēt, akli mīlot.💥
Dažbrīd bija pat grūti lasīt, nevis tāpēc, ka slikti uzrakstīts, bet tāpēc, ka pārāk patiesi. Grāmata izraisa spēcīgas un ne vienmēr saprotamas emocijas - dusmas, žēlumu, šoku. Vēl ilgi pēc izlasīšanas tā paliek prātā. 📖
Zvērs ir narciss. Viņš dzīvo ar pārliecību, ka viss pieder viņam: cilvēki, emocijas, pasaule. Viņš manipulē, kontrolē, izmanto un spēlējas. Viņa vardarbība - gan fiziskā, gan psiholoģiskā, tā kļūst par ikdienu, kuru Lauma nespēj vai nevēlas atpazīt kā ļaunprātību.💔
Grāmatu lasot, brīžiem gribējās kliegt uz Laumu - Atver acis!
Bet tieši tur slēpjas vissāpīgākā patiesība - cik viegli ir neredzēt, kad mīli. Kad negribas ticēt, ka mīļotais cilvēks nodara pāri tīšām. Tāpat arī Lauma - viņa vaino sevi, attaisno viņu, cer, ka viņš to negribēja. Ka tā jau bija viņa, kas viņu izprovocēja.😔
Un beigas… Lai gan tās bija gaidāmas, tās tik un tā šokēja.✨
Autore šajā darbā uzdrošinās runāt par smagām, bet būtiskām tēmām: par vardarbību attiecībās, par atkarībām un līdzatkarību, par narkotikām un to, kā cilvēks var sevi pazaudēt, akli mīlot.💥
Dažbrīd bija pat grūti lasīt, nevis tāpēc, ka slikti uzrakstīts, bet tāpēc, ka pārāk patiesi. Grāmata izraisa spēcīgas un ne vienmēr saprotamas emocijas - dusmas, žēlumu, šoku. Vēl ilgi pēc izlasīšanas tā paliek prātā. 📖
July 6, 2025
3,5*** kopumā, par pieskaršanos tēmai vērtējumu noapaļoju uz augšu.
Autore viennozīmīgi akcentē ārkārtīgi būtisku tēmu par atkarību - no vielām un cilvēkiem. Lasi un pamazām stiedz purvā, līdz saproti, ka, nemanot, esi iestidzis tik dziļi, ka atpakaļceļa nav.
Un vienīgais jautājums paliek - KĀPĒC? Kāpēc nepārtraukti atgriezties? Kāpēc piedot? Mīlestība? Lai nu kas, bet mīlestība tā nav. Sevis sodīšana, jo domā, ka visu šo slikto esi pelnījusi?
Tas, ko es gan pilnīgi noteikti negribēju lasīt, bija Zvēra "paskaidrojums" beigās. Lai nu kurš, viņš nebija pelnījis balsi. Taču beigās laikam drusku sakaitināja arī pati Lauma - jo piedot, protams, var visu. Bet vai nebeidzami un pat tad, kad ir absolūti skaidrs, ka nekas no notikušā nav negadījums, bet apzināta, vardarbīga visatļautība, kurai viņa turpina ļaut notikt. Taču uzsveru vēlreiz - šī grāmata drosmīgi skar ārkārtīgi būtisku tēmu, to vērts lasīt kaut vai dēļ tā, lai ieraudzītu līdzatkarības visneglītāko seju un noteikti, lai nevis aizvērtu, bet atvērtu acis.
Autore viennozīmīgi akcentē ārkārtīgi būtisku tēmu par atkarību - no vielām un cilvēkiem. Lasi un pamazām stiedz purvā, līdz saproti, ka, nemanot, esi iestidzis tik dziļi, ka atpakaļceļa nav.
Un vienīgais jautājums paliek - KĀPĒC? Kāpēc nepārtraukti atgriezties? Kāpēc piedot? Mīlestība? Lai nu kas, bet mīlestība tā nav. Sevis sodīšana, jo domā, ka visu šo slikto esi pelnījusi?
Tas, ko es gan pilnīgi noteikti negribēju lasīt, bija Zvēra "paskaidrojums" beigās. Lai nu kurš, viņš nebija pelnījis balsi. Taču beigās laikam drusku sakaitināja arī pati Lauma - jo piedot, protams, var visu. Bet vai nebeidzami un pat tad, kad ir absolūti skaidrs, ka nekas no notikušā nav negadījums, bet apzināta, vardarbīga visatļautība, kurai viņa turpina ļaut notikt. Taču uzsveru vēlreiz - šī grāmata drosmīgi skar ārkārtīgi būtisku tēmu, to vērts lasīt kaut vai dēļ tā, lai ieraudzītu līdzatkarības visneglītāko seju un noteikti, lai nevis aizvērtu, bet atvērtu acis.
March 16, 2025
📌 Šis romāns ir emocionāli spēcīgs un skarbs stāsts par mīlestību, kas ved uz pašiznīcināšanos. Galvenā varone Lauma iekrīt toksiskās attiecībās, piedzīvo vardarbību, atkarības un morālus pārbaudījumus. Stāsts rakstīts kā apziņas plūsma, kas ļauj dziļi ieskatīties viņas domās un pārdzīvojumos. Sajust tos tik reāli, ka gribas skaļi kliegt, lai palīdzētu Laumai. Gribas dusmoties, kāpēc viņa uzreiz negāja prom, kāpēc palika? Ja gribas saprast vairāk, kā izskatās manipulācija, tad šajā grāmatā tas ir vienkārši pasniegts kā uz paplātes. Skaidri un gaiši.
📌 Tematiski grāmata skar svarīgus un sāpīgus jautājumus – emocionālo un fizisko vardarbību, narkotiku atkarību, morālo degradāciju un manipulāciju. Autore rosina lasītāju pārdomāt, cik lielā mērā upuris pats ir atbildīgs par savu likteni un cik daudz vainas jāuzņemas varmākai. Vai pēc smagiem pārdzīvojumiem ir iespējama jauna dzīve? Cik liela nozīme, ka mums tuvie palīdz mums atvērt acis? Vai vienmēr viņu brīdinājumos un padomos ieklausīsimies?
📌 Šķiet šī pagaidām ir mana 2025.gada labākā izlasītā grāmata. Tās emocijas, ko piedzīvoju, es pat nezinu… tās nevar vārdiem aprakstīt. Grāmatas beigas - šokēja. Šī ir grāmata, kas liek just un pārdomāt. Tā noteikti nav grāmata, ko var viegli aizmirst.
📌 Tematiski grāmata skar svarīgus un sāpīgus jautājumus – emocionālo un fizisko vardarbību, narkotiku atkarību, morālo degradāciju un manipulāciju. Autore rosina lasītāju pārdomāt, cik lielā mērā upuris pats ir atbildīgs par savu likteni un cik daudz vainas jāuzņemas varmākai. Vai pēc smagiem pārdzīvojumiem ir iespējama jauna dzīve? Cik liela nozīme, ka mums tuvie palīdz mums atvērt acis? Vai vienmēr viņu brīdinājumos un padomos ieklausīsimies?
📌 Šķiet šī pagaidām ir mana 2025.gada labākā izlasītā grāmata. Tās emocijas, ko piedzīvoju, es pat nezinu… tās nevar vārdiem aprakstīt. Grāmatas beigas - šokēja. Šī ir grāmata, kas liek just un pārdomāt. Tā noteikti nav grāmata, ko var viegli aizmirst.
April 11, 2025
Skarba. Bet vai šī grāmata mani šokēja? Laikam jau nē. Tomēr esmu pateicīga, ka nesaprotu tās sievietes, kuras nespēj aiziet no vardarbīgām attiecībām. Un te nav nekādas saistības ar mīlestību. Ļaut saplosīt sevi un savu dzīvi tikai tādēļ, lai gūtu apliecinājumu, piederību, vērtību?
Un šādu sieviešu ir tik daudz. Tās, kuras netiek laikus izglābtas... Bet vai viņas pašas vispār vēlas tikt glābtas?
“Reizēm šķiet, ka mazas un nevainīgas izvēles iesāk nepareizo izvēļu kopumu, kuru pārtraukšana ir pielīdzināma izskriešanai priekšā braucošam vilcienam.”
“Kur ir tā robeža? Kurā robežā mēs visu vēl kontrolējam un kurā vairs nē? Vai par robežu uzskatām to punktu, līdz kuram esam nonākuši? Kur ir mūsu izvēles brīvība, un kur tā ir beigusies?”
“Vai ir vēl kāda briesmīgāka atkarība par atkarību no kāda cilvēka?”
“Varbūt, ja mēs paturētu šo bērna naivumu, ticību un cerību kam labākam, ja mūs dzīves gados pamazām nesalauztu, arī pieaugušā dzīve būtu citādāka?”
Un šādu sieviešu ir tik daudz. Tās, kuras netiek laikus izglābtas... Bet vai viņas pašas vispār vēlas tikt glābtas?
“Reizēm šķiet, ka mazas un nevainīgas izvēles iesāk nepareizo izvēļu kopumu, kuru pārtraukšana ir pielīdzināma izskriešanai priekšā braucošam vilcienam.”
“Kur ir tā robeža? Kurā robežā mēs visu vēl kontrolējam un kurā vairs nē? Vai par robežu uzskatām to punktu, līdz kuram esam nonākuši? Kur ir mūsu izvēles brīvība, un kur tā ir beigusies?”
“Vai ir vēl kāda briesmīgāka atkarība par atkarību no kāda cilvēka?”
“Varbūt, ja mēs paturētu šo bērna naivumu, ticību un cerību kam labākam, ja mūs dzīves gados pamazām nesalauztu, arī pieaugušā dzīve būtu citādāka?”
May 4, 2025
Ļoti emocionāls, dažbrīd "smags" teksts. Aktualizētas ļoti būtiskas tēmas – gan vardarbība dažādās formās, gan narkotiku lietošana, gan upura un varmākas attiecības.
Godīgi sakot, šķita grūti lasīt, jo teju visu laiku dusmojos uz galveno varoni Laumu par viņas lēmumiem un naivumu, lai arī saprotu, ka tā diemžēl notiek ļoti daudzās vardarbīgās attiecībās, no kurām sievietes nespēj aiziet un turpina piedot, cerēt, noniecināt un vainot sevi.
Vienkāršs, viegli uztverams teksts, kas radīja patiesu interesi, bet, kā jau citās atsauksmēs rakstīts, arī man būs vajadzīgs laiks, lai visu izlasīto pārdomātu un "sagremotu".
Godīgi sakot, šķita grūti lasīt, jo teju visu laiku dusmojos uz galveno varoni Laumu par viņas lēmumiem un naivumu, lai arī saprotu, ka tā diemžēl notiek ļoti daudzās vardarbīgās attiecībās, no kurām sievietes nespēj aiziet un turpina piedot, cerēt, noniecināt un vainot sevi.
Vienkāršs, viegli uztverams teksts, kas radīja patiesu interesi, bet, kā jau citās atsauksmēs rakstīts, arī man būs vajadzīgs laiks, lai visu izlasīto pārdomātu un "sagremotu".
March 7, 2025
Reti briesmīgs pusaudžu romānu atgremojums ļoti vājā “wanabī” “Mēs, Zoo stacijas bērni” līmenī. Pat tad, ja tēmai ir sava vieta un aktualitāte, diezgan pārsteidzoši, ka izdevniecībām atrodas resurss publicēt tik nekvalitatīvus savārstījumus. Jau pirmajās lappusēs šausmās saķeru galvu par to, cik haotiski un nestrukturēti var būt uzbūvēts viens literārs darbs, nemaz nerunājot par jelkādu oriģinalitāti. Līdz grāmatas beigām manu uzmanību notur vien pēcpadomju paaudzes morālais kompass - ja reiz esi savu šķīvi piekrāmējis pilnu (lasīt - iegādājies grāmatu), izēd to tukšu. Zemē nomests laiks.
January 13, 2026
Mani nepaņēma.
Beigas nepatika, jo no visa uzrakstītā, varēja vismaz noslēgums būt sakarīgs. No visa, ko šobrīd pasaulē parāda sievietes, stāstā varēja arī parādīties sieviešu spēks. Bet tā - cīņa, kura reizē ir arī pašas izvēle. Jo visos stāstos ir divi. Esmu pret vardarbību, bet noteikti arī par izvēli dzīvot savādāk.
Ir stāsti, kur emocionāli gribas just līdzi upurim un dzīvot stāstā. Bet priekš manis šeit tā nebija.
Beigas nepatika, jo no visa uzrakstītā, varēja vismaz noslēgums būt sakarīgs. No visa, ko šobrīd pasaulē parāda sievietes, stāstā varēja arī parādīties sieviešu spēks. Bet tā - cīņa, kura reizē ir arī pašas izvēle. Jo visos stāstos ir divi. Esmu pret vardarbību, bet noteikti arī par izvēli dzīvot savādāk.
Ir stāsti, kur emocionāli gribas just līdzi upurim un dzīvot stāstā. Bet priekš manis šeit tā nebija.
Displaying 1 - 30 of 37 reviews