Rūdolfs Kārlis Leonīds Blaumanis bija latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists. Viņa darbi ir tulkoti angļu, vācu, lietuviešu, somu, igauņu, ungāru, ukraiņu, krievu valodā. Pēc vairāku viņa darbu motīviem ir tikušas uzņemtas kinofilmas. R. Blaumaņa populārākie darbi ir novele "Nāves ēnā", lugas "Skroderdienas Silmačos" un "Indrāni" un dzejolis "Tālavas taurētājs".
Episka Blaumaņa luga par vecāku un bērnu attiecībām. Konkrēti par to, kā aklā mīlestībā bērnam dodot visu, viņš izaug nevis ar lielas mīlestības, bet gan ar aizvainojuma sajūtu. Robežas rada drošības sajūtu, kurpretī visatļautība noved pie izlaidības, rakstura vājuma un pārmetuma vecākiem, ka viņu neviens nav audzinājis.
Kopā ar manu 10.klasnieku urbāmies cauri ‘nepazīstamajiem’ latviešu vecvārdiem un ‘sarežģītajiem’ dialogiem, lai saprastu varoņu emocijas. Atvainojos par sarkasmu, bet jāatzīst, ka dzīves apstākļi kopš Blaumaņa laikiem ir tik ļoti mainījušies, ka mūsdienu jaunatnei tiešām nav viegli uztvert aprakstīto vidi un kontekstu.
Šis esot pirmais darbs latviešu literatūrā, kurā parādās pašrefleksija, iekšējā pasaule. Blaumanis pirmo reizi pavēris priekškaru - ko domā un kā jūtas galvenais varonis. Tā mēs kopā ar Pauli lobījām pa gabaliņam nost visu notiekošo un pateikto, lai nonāktu pie galvenā - kā Krustiņš par šo visu jūtas.
Interesantā kārtā uz lugas beigām Krustiņa pašrefleksijas parādījās ar vien vairāk un līdz ar to arī lasītāja simpātijas un cerība uz labu rezultātu ar vien pieauga.
Diemžēl Blaumanis savā ierastajā manierē uzlicis traģiskas beigas - kā zibens spērienu no skaidrām debesīm. Ej nu domā, ko gribi. Un katrs režisors var nākt ar savām interpretācijām. Un vienmēr visiem būs par ko parunāt. Ja Blaumanis dzīvotu mūsdienās, viņš būtu liels clickbait speciālists. Visi tā vien nevarētu sagaidīt, kad iznāks nākamā sērija.
Patika daudz labāk kā citi Blaumaņa darbi. Šis lika padomāt, un šo lasot es nedusmojos uz Blaumani. Cienu Blaumaņa izvēli rakstīt par nopietnām dzīves situācijām, bet dažreiz sāp
2⭐️ “Es esmu slikts cilvēks, pazudis cilvēks” Es domāju, ka šis stāsts ir diezgan piemērots pusaudžu vecumam, jo kā es to sapratu Krustiņš ir kā mēs- Pazudis, jeb nevēlas sekot dzīves apstākļu diktētajiem nosacijumiem un cenšas atrast sevi… Bieži vien mūsdienu jaunieši jūtas ka nav gana labi vai nepierāda pilno potenciālu un vecāki viņos ir vīlušies- es domaju tas bija redzams Krustiņa personalitāte. Padošanās un izvēle tikt ar lietām galā “pa vieglo”- dzeršana un azartspēles. Jauniešu un vecāku attiecības ir viens no zināmākajiem un populārākajiem mūsdienu tematiem-ir svarīgi uzturēt labas attiecības starp savējie un sev mīļiem cilvēkiem, lai vienmer ir kāds blakus… un nenonākt tādā situacijā kā Krustiņš lugas beigās.
Lasiju lugu un klausijos Latvijas radio 1 radioteātri, kā arī skolā skatijāmies Teātri (Man labāk patika Raudupiete, šis likās tāds lēnaks un neinteresantāks…)
“Vecāku asaras šogad lētas.” “Kā redzams tev tie biezie vārdi šovakar patīk. Pirmiņ blēdis, nu zaglis. Vai šī būs pirmā reize, kad, tēvam nezinot, iekāpsi pa logu, vai pirmā reize, kad bez viņa ziņas iesi pie skapja? Ne reizi tev nav iešāvies prātā: “Esmu zaglis…” Un nu: kāda šķiršana ir starp citām reizēm un šo reizi?…” Manuprāt, šī reizi atšķiras ar to, ka Krustiņš beidzot kļūst apzinīgs, viņam parādās vainas sajūta, kura līdz tam bija izdzerta alkoholā un izmīlēta Matildē.
Esmu skatījusies divas izrādes “Pazudušais dēls”, tāpēc jau no sākuma zināju sižetu, tomēr lasot parādījās divas jaunas atziņas par galvenajiem varoņiem. Roplaiņu mātē, manuprāt, varētu būt ļoti divpusīga sieviete. Viņa visu ļāva Krustiņam, varbūt, tas bija tāpēc, ka viņa gribēja būt kāda acīs (šeit Krustiņa) ideāls. Brīdī, kad dēls apvaino māti par audzināšanu Roplainiete viņu nolād. Man liekas nolād, jo viss viņas mūža darbs tagad ir pret viņu. Gan Krustiņš, gan Matilde ir neapzināti un izlutināti bērni, kuri nemāk reāli saprast un konstruēt savu dzīvi. Sākumā, pēc nostāstiem, Krustiņš ir lielā mīlā pret Matildi, bet nu jau 4.cēlienā saka:”Kad beigsies šīs mokas!…” . Viņi abi ir labs piemērs tam, kā izlutināšana noved līdz traģiskām sekām. Vēl Krustiņš gribēja būt saimnieks, bet tajā pašā laikā viņa stāvoklis (prāta un fiziskais) neļauj tam reāli ieņemt šo pozīciju. Viņš ir sapņu puika, bez realitātes iespējām.
This entire review has been hidden because of spoilers.
vai tiešam sis ir viens no lv tragedijas eptomiem? laba spele ar deliem -> visi sevi zaudejusi iznemot mikusinu. krustinu virza uz prieksu vecaku un milestibas mijiedarbiba, paradi, tomer 4. celiena vins nepacelas ar saviem moralajiem principiem ka ists tragedijas varonis un vnk paklauso debilo paulu. estetiski "uzvaresu azartspeles atpakal naudu" ir jau komiski risinat augsti uzstaditu problemu. 5. celiens strauji un netiek petits varona pardzivojums (klasiski monologa forma, kas butu labs veids ka vinu pacelt) ne caur teva vai mates zhelam. ari tada sajuta ka blaumanis padzirdeja par chechova ieroci un teica I NEEED ZIS!!! no gunaru bibera uzslavas par paralelo darbibu un savstarpejo attiecibu veidojumu kura centra nav visu laiku krustins, man liekas uzstadijums noteikti tur ir, bet talaks risinajusm pietrukst, kas spej iesakneties dzili stasta un ievirzit pardzivojumu vel dzilak. maybe azas side plots. anyway man liekas chekhovs panak daudz vairak un ar daudz mazak darbibu pluss vins mak iespelet labak komediju ieksa. peace!
ok so, varbut ne mans milakais blaumana stasts, bet bija loti tipiskas beigas :D manuprat si luga vairak koncentrejas uz jutam un attiecibam un nebija varbut tik loti balstita uz notikumiem, bet parareli gaja salidzinosi interesantas dramas un atklajumi kas notureja interesi, izlasiju in one sitting, labi manuprat ja skolai nevajadzetu es butu nolikusi, bet nebija tik slikti.. man nepatik isti lasit lugas, tiesi formaata del. ja butu ka stasts butu daudz baudamak lasit.
“Jeb vai tu domā, ka tie vīri tur mūsu naudu mums katru reiz atņēmuši ar godu? Vai domā, ka tie kavētos mums atkal ādu vilkt par acīm, ja mums vairs āda būtu?”