Jauki ļaudis

by Gundega Repše

Gundegas Repšes jaunākais romāns "Jauki ļaudis" ir spēcīgs, filozofiski un emocionāli izkāpināts cilvēka neizbēgamās vienatnības šifrējums.

Šai pasaulē ir tik daudz absurdā, ka lēmums vispārējas ekonomijas vārdā Zerībenmuižas veco ļaužu pansionātu apvienot ar jauniešu rehabilitācijas centru šķiet gluži vai pašsaprotams. Tomēr tāda vārda Zerieben, kā zināms, nav.

"Šī grāmata ir mana atbilde miesas kultam, cilvēcības komercializācijai, egocentrisma triumfa strupceļiem, nemākulībai mīlēt un atmiņas zudumam, ka esam šajā dimensijā mirstīgi ļaudis. Tā ir arī atbilde vispārējai daiļvārdībai.

Grants lavīna vai mākoņu sadursmes, noziegums un sāpes – tikai cilvēka vienreizība un gars nosaka tām mērogu," tā Gundega Repše.

128 pages, Hardcover

First published August 15, 2014

About the author

Gundega Repše (1960) – rakstniece, publiciste. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu. Strādājusi žurnālā "Liesma", laikrakstos "Labrīt", "Izglītība un Kultūra", literārajā mēnešrakstā "Karogs". Viena no spilgtākajām 90. gadu latviešu prozas pārstāvēm. Vairāku romānu, stāstu krājumu, biogrāfisku darbu, eseju un dokumentālu prozas grāmatu autore. Aktīvi iesaistās kultūras un sabiedriskās dzīves procesos.

Reviews

[Evelīna Astrātova · Rating 4 out of 5]

“žēlums nogalina visstiprākos ļaudis.”
“bet- lai sajustu savu realitāti, savu eksistenciālo īstenību, apzinātos to, tev pašam ir jāizkāpj no filmas par sevi.”
“visi zaudējumi ir iluzori.”

šie trīs citāti, manuprāt, rada izteikti labu priekšstatu par grāmatu. noteikti nepiekrītu lasītajām atsauksmēm par grāmatas bezjēdzību, mudžekli vārdu spēlē un nesaprotamajām sižeta ainām, jo salīdzinājumā ar citām gundegas grāmatām, šeit pat bija ievērots sava veida dalījums, secība un iekļautas apskaidrojošas rindkopas. varbūt esmu iemācījusies lasīt+ analizēt+ izdomāt jēgu autores darbiem, bet varbūt viņa vienkārši man aizmālē saprātu ar “vārdu garderobi”?!

lai nu kā, grāmatā lieliski apspēlēta cilvēka pieeja dzīves smagākajiem kritieniem un izaicinošākajiem pagrieziena punktiem. kā mēs tos spējam vai nespējam pārdzīvot, kā mēs tos atgādinām sev ikdienā, vai tomēr kā mēs nezaudējam savu vislielāko īpašumu- dzīvesprieku.

es teiktu, ka varoņi nebija pesimisti un nenīda sevi, bet gan vienkārši neredzēja savu nožēlojamo ainu no malas.. katram sava mācība gundegas grāmatās! un šī nav izņēmums...

[tu zini, kas es esmu · Rating 3 out of 5]

Atvainojiet, gadījās sarīkot Gundegas Repšes 21. gadsimta 2. desmitgadē radītiem darbiem veltītu svētdienu.
Šis pēc "Laiks esi tu" ir jau īsta fikcija, tikai ik pa laikam stipri skan autores, nevis varoņu balss. Un publicistiskas atkāpes čuč čuč. Man īstenībā nav problēmu ar antiromāniem, drīzāk patīk, šis vietām atgādināja tādu kā "alas stāstu vitrīnu" - skaties, skaties, neviļus tiec ievilkts dziļākā sižetā, kas izrādās stāsts pats par sevi, iekļūsti tumsā, meklē gaismu. Un ap šiem likteņiem, sibīrijām (cik jau lasīts, bet aizrāvās) un čekām, pansionāta motīviem un pagātnes mīlām - ap to visu kā rokām darināts sarkofāgs ap atomelektrostaciju tiek likta doma, ka tie ir JUKU ļaudis, nevis jauki ļaudis.

[Agris Fakingsons · Rating 4 out of 5]

..grāmata ir kā prāta mežģis. tā ir pilna ar labām lietām, tikai sarežģīti uzrakstīta :)

[Ieva Andersone · Rating 3 out of 5]

Pagrūti novērtēt šo grāmatu. Gundega Repše, protams, kā parasti raksta labi un bagātīgi. Tomēr nepamet sajūta, ka šī grāmata ir drīzāk kā tāds valodisks vingrinājums, vēsturisku piezīmju krājums, uzmetums kaut kam nopietnākam. Varbūt kā iesildīšanās, lai uzrakstītu “Bogeni”. Jo romāna spēcīgākā sadaļa man šķita Kustona mātes Sibīrijas stāsts. It kā jau tik bieži atkārtota tēma, tomēr ikreiz tajā ir cita sāpe un jauns skaudrums. Bija interesanti izlasīt arī Vijoles atmiņas par Krimu, tomēr tās robežojās ar tēlainu ceļojuma aprakstu (turklāt neaizmirstot, ka autorei ir mākslas zinātnieces izglītība - ēkas un arhitektūra lieliski aprakstītas). Kopumā - man pietrūka vienota stāsta, virziena, savukārt par daudz bija liekvārdības un tēlainības.

[Ieva · Rating 3 out of 5]

Tēlains, dažādu cilvēku likteņu, sajūtu, domu mikslis.Priekš manis šis diezgan epitetu un metaforu pilnais kokteilis bija nedaudz par sātīgu. Padrūms gabals ar tādu laikmetīgu piegaršu. Dažbrīd jutu tādu kā savu domu skrējienu līdzi , citbrīd es atkal "skrēju" garām sižeta līnijām. Daži domu graudi aizķērās.Savdabīgi interesanta grāmata. Kādam patiks, kādam nē. Man personīgi vairāk patika, nekā nepatika.

[Ance Vecgrāve · Rating 3 out of 5]

Par likteņa smagumu un to, kā uz to atskatīties novakarē.

[Andrejs · Rating 2 out of 5]

grāmata, kas no lasītāja pieprasa gana lielu darbu un iedziļināšanos. nepareizā grāmata nepareizajā brīdī un apstākļos. pirmās trīsdesmit lapas lasot atbilstošā tempā biju pārsteigts, cik labi man patīk; pēcāk, kad metafizisku apceru nodaļa sakrita ar brīdi, kad termiņi sāka mīt uz papēžiem, man zuda pacietība un attiecīgi arī negatīvs vērtējums. kaut kad būtu jāpārlasa.

[Dace · Rating 4 out of 5]

Ļoti, ļoti jādomā līdzi, šo grāmatu lasot, citādi uztvert neiespējami.
Kārtējā grāmata ar 'Čekas' un 'Sibīrijas' motīviem. Tas liek tā domāt, par ko rakstīts grāmatās, kuru darbība norisinās 21.gs. sākumā, tas ir, šodienā?

[Linda Tomase · Rating 2 out of 5]

Šo grāmatu apdzīvo nelaimīgi, atsaldēti, bez šaubām, dzīves traumēti cilvēki. Pašmērķīga mizantropijas apogeja. Lasīšana bija mokas, t.i. morālas mocības. Kā arvien, apbrīnoju autores valodu un stilistiku. Retas kvalitātes manta.

[Elīna Jurberga · Rating 2 out of 5]

baigs smadzeņu mežģis, taču nekas pārsteidzošs un baigi aizraujošs jau nav.
man laikam tā ne pārāk patīk autores rakstīšanas maniere, lai gan jāatzīst, ka vietām viņa izsakās vairāk kā šarmanti.