"Mana nodzīvotā dzīve ir bijusi tāda, ka noteikti varējusi būt labāka, bet pat nezinu, kurā vietā varēja ko mainīt. Pārāk daudz kas tad griežas citāds tālāk. Man ik pa brīdim ir sajūta, ka jāsāk viss no jauna. Kur palika viss gaišais spēks un enerģija, kas mutuļoja pārejas laikā? Visiem šķiet, ka viss jau noticis, ka nekas nav jādara, bet viss taču tikai tajā brīdī sākās. Gaišie spēki piemiga, priekšplānā citi, kas domāja citādi, domāja par sevi, ne mums. Man nepietiek ar pilnu vēderu. Režija man tuvāka reliģijas funkcijai. Režijā nevar būt cilvēks, kas nemīl savu zemi un tautu, kas netic labajam, īstumam." Varis Brasla. "Jau uzsākot mūsu visai garās sarunas ar Vari, apzinājos: neesmu nedz kinozinātnieks, nedz teātra kritiķis. Iespējams, es pat mācētu par tādu izlikties, taču mans nodoms un patiesā interese bija un ir gluži cita. Šīm sarunām jāatklāj laiks un laiki. Laiki, kuros, neņemot vērā mūsu palielo gadu starpību, abi esam dzīvojuši. Ir palicis tas, kas nedzēšas. Kas citāds un mūžam mainīgs. Filmas autora dzīves laiks, laiki, kurā stāsts stāstīts, kuram piederīgs." Lauris Gundars. Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Izlasīju ātri, bija interesanti, bet man bija stipri par daudz tās pigas kabatā pieminēšanas. Varbūt būtu savādāk, ja nelielu sarunu ar Vari Braslu par pigu kabatā nebūtu jau lasījusi grāmatā "Pielāgošanās. Padomju laiki Latvijā”.
Drusku mazuma piegarša, bet varbūt vairāk arī grāmatas varonis negribēja izpaust vai arī grāmatas autors nemācēja pajautāt. Interesanti, kādas bija tās trakās beigas, kuras režisors baidījās Aijā iefilmēt, jo man jau likās arī tagadējās gana skaudras. Noteikti vēlreiz noskatīšos Ceļazīmes un Tereona galvu, kaut kā ir pagaisušas tās no atmiņas. Ļoti uzrunāja teksta uztveramības vieglums, kaut brīžiem kustināti tiek arī pasmagi temati. Un varu piekrist, ka Sōla savulaik VDT tiešām bija kas īpašs, redzēju vismaz divas reizes
kino režisors ar sirdi vis-īstākajā vietā. visvairāk gribētos līdzi paņemt, nevis atziņas par kino laukumiem, bet kā vajag saglabāt cilvēcīgumu visgrūtākajos mirkļos - kad liekas iejūtībai un izpratnei vairs nemaz nav atlikusi vieta.
Grāmata laba. Jau sen tādu grāmatu vajadzēja. Šo grāmatu nopirku 2 iemeslu dēļ 1. Grāmatas autors bija mans pasniedzējs RSU, zināju, ka viņš ir ne tikai scenārists un dramaturgs, bet arī grāmatu autors. Nekad nebiju lasījusi viņa grāmatas, tāpēc vēlējos izlasīt vismaz vienu. 2. Man ļoti patīk LTV dokumentālā filma "Kā Tev klājas, Vari?" Sirdij ļoti mīļa ir Vara veidotā filma "Ūdensbumba resnajam runcim". Žēl, ka par tās tapšanu šajā grāmatā nav neviena īsa apraksta. Grāmata ļoti interesanta. ja ir vēlme uzzināt, kā tapušas Vara Braslas filmas laikā, kad viņš vēl varēja strādāt par režisoru, šo grāmatu ir vērts izlasīt. Vienīgais mīnuss - Beigas atstāja mazuma piegaršu. 5 ⭐️⭐️⭐️⭐️⭐️