Literatūrvēsturisks detektīvs pa Aspazijas pēdām. Brigita Ducmane (1954–2023) ilgus gadus pētīja Aspazijas daiļradi un organizēja dažādas sabiedriskās aktivitātes dzejnieces vārda popularizēšanai. Paralēli viņa rakstīja grāmatu Zelta Elza. Zudušās Jelgavas meita. Tas ir vēstījums par vismazāk izpētīto Elzas Rozenbergas dzīves periodu – no bērnības līdz 30 gadu vecumam, kur pieredzētais dzejniecei vēlāk kalpoja par ierosmi daiļradei, īpaši lugām un cīņai par sieviešu tiesībām.
Par detektīvu šo nesauktu, vismaz ne plašākām masām. VArbūt zinātniekiem pētniekiem par šo būs cits viedoklis. Prieks, ka pašas atmiņas no skolas laikiem par Aspaziju daudz neatšķīrās. Varbūt laiks un šī grāmata ir manī mazinājusi pusaudža dusmu, kā Aspazija varēja pazust kā rakstniece un personība, nododoties kalpošanai Rainim, kuram vienalga ņaudēt un Mēnesmeitiņas vajadzēja. Ļoti novērtēju vieglo valodu, tas noteikti uzrunās tos, kas baidās no zinātniskuma un sausiņteksta. Žēl, ka autorei liktenis nebija lēmis līdz galam izvērst Aspazijas mūža nogales atspoguļojumu