Viļa Plūdoņa (1874 – 1940) literārais darbs „Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas” vēsta par mazu zēnu vārdā Andulis un viņa pirmajām atmiņām par dzīvi Taivas ciemā Latgalē.
Plūdoņa stāstā atklājas maza bērna skatījums uz apkārtējo pasauli. Zēna acis vēro savus vecākus, ciema iedzīvotājus, novēro viņu paražas un māņticīgās bailes. Par visiem mīļāks Andulim ir laipnais, drosmīgais un atsaucīgais kalējs Klāvs, kurš zēnu gan pamāca, gan kopā blēņojas un biedē citus. Šo šausmu darbu ietekmē Anduļa nekontrolējamā fantāzija ik dienu piespiež zēnu bēgt no iedomu tēliem, slēpties no draudīgiem uzbrucējiem...
„Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas” ir aizkustinošs stāsts, kas ne tikai iepazīstinās lasītājus ar Anduļa pirmajām atmiņām, bet rosinās arī pašus atminēties bērnības dienu vieglumu un skaistumu.
Vilis Plūdons (1874–1940) – dzejnieks, skolotājs. Viens no izcilākajiem latviešu liroepiķiem un bērnu dzejas autoriem. Alegorisko poēmu "Divi pasaules", "Atraitnes dēls" un "Uz saulaino tāli", kā arī bērnu dzejoļu grāmatu "Eža kažociņš" un "Zaķīšu pirtiņa" autors. 1908. gadā izdots viņa tulkotais Nīčes meistardarbs "Tā runāja Zaratustra".