Citi cilvēki mūsu kļūdas reizēm piedod, citreiz par tām soda, bet datori rīkojas sliktāk: tie misēkļus saglabā un atkārto. Tā gadījās arī uzņēmuma "Querrency" jaunākajam projektu vadītājam Robertam Melnsilam. Vairākkārt. Kolēģe Līva Jaunbirze viņu nosūdzēja cilvēkresursu nodaļai, atvainošanās puķu pušķis sakalta uz Līvas galda, bet Roberts kādudien attapās kā uzņēmuma galvenais gejs. Un tās vēl ne tuvu nav visas sekas, ko radīja pavisam nevainīga datorkļūme.
Man patika! T.s romantiskais banter bija smieklīgs, stāsts izgāja visas vajadzīgās stadijas, arī īsais formāts netraucēja (bet epastu noformējums gan mazliet mulsinošs).
Bet! Nekā nesaprotu, kā Roberts tik neglābjami Līvā varēja iemīlēties no viena riebīga epasta, ja nu vienīgi viņš ir mazohists, un tas vēstulēs parādās vairākkārt.
“Piemīlīgs” (pieņemu, ka “cute” latviešu versija) tekstā parādījās pārāk bieži.
Ja vadāmies tikai pēc teksta, Līva nudien bija ciets cepumiņš, un izņemot viņas asprātību, īstai Roberta nošarmēšanai neticēju. Bet, mums ar viņu daļēji sakrīt sociālo mediju personības šķautnes, tāpēc piedodu.
Kopumā cerīgi. Ar nepacietību gaidīšu vēl kaut ko no Anetes.
Tik mīlīgs stāstiņš! 🤭 Līdz šim nebiju lasījusi grāmatu, kas sarakstīta vēstuļu formātā un jāatzīst, ka man patika. Anete noteikti prot vārdus un prot arī humoru, kas bija ļoti, ļoti trāpīgi.
Mans mīļākais citāts- ''Zini, ko sievietes iedomājas, izlasot, ka mēnešreižu sāpes var sasniegt sirdslēkmes sāpju apjomus? Ka sirdslēkmes neizklausās tik sāpīgas.'' burtiski balsī smējos.
Līdz kādiem 70% man nebija ne mazāko sūdzību. Tad man bišķīt nobesīja Roberts un tad vēl trakāk nobesīja arī Līva. 😂 Ļoti patika pašas beigas. Tāda jauka bantīte pa virsu.
Bija mazliet neparasti lasīt romānu e-pasta vēstulēs. Šī bija grāmata, kuru izlasīt vienā vakarā. Vai man patika? Jā, pamatā patika, bet ilgas pārdomas neizraisīja. Viegls romāns skaistam pavasara vakaram.
Izlasīt varēja ļoooti ātri, jo sarakste bija vienkārša, lielākoties īsiem teikumiem. Noformējums it kā šķita interesants un neierasts, bet brīžiem traucējošs, īpaši tad, kad paraksts vienam vai otram pēkšņi tika papildināts ar kādu frāzi. Lasot visu laiku ignorēju šos parakstus, jo šķita lieka visa tā informācija, bet, redzot, ka pierakstīts vēl kaut kas, nācās izlasīt. Beigās bija svarīgi arī vēstuļu datumi, citādi varētu apjukt par to, kas notiek/noticis viņu dzīvēs. Lai arī kopumā romāns patika, brīžiem kaitināja un mulsināja Roberta uzbāzīgā rakstīšana un izmantotās frāzes.
Ņemot vērā, ka šis ir autores debijas darbs, bija ļoti, ļoti labi.
Man bija jautri lasīt šo romānu. Apbrīnoju, kā autorei pietika pacietības uzrakstīt grāmatu šādā formātā, jo, pēc manām domām, šķiet, ka tas varēja būt diezgan čakarīgi.
Es saskatīju sevi Līvā un, lai arī bieži vien Roberts šķita kaitinošs, es neattiektos aiziet ar viņu uz randiņu.
Ja šis nebūs vienīgais lasāmgabals no autores, tad gribētos palasīt vēl citus darbus.
Īsa, kodolīga un pārsteidzoši aizraujoša! Anetes Jasmanes “E-pasta romāns” mani patīkami pārsteidza. E-pastu formāts bija kas neierasts, taču tas nekādā veidā netraucēja iztēloties notikumus un izbaudīt stāstu. Viegls, smieklīgs un patīkams lasījums — lieliski piemērots brīvdienām vai vakaram, kad gribas ko nenopietnu, jautru un mīlīgu. Noteikti iesaku!
Romantisks mūsdienu stāsts. Mazliet jau bija sajūta, ka galveno varoņu tēli ir nedaudz pārspīlēti (viens pārāk jauks, otrs pārāk nejauks), tomēr patika kopējā grāmatas noskaņa un valoda.