Stāsti

by Ivars Šteinbergs

“Grāmatā iekļauti dzejoļi, kas izskatās pēc stāstiem – tajos ir varoņi, sižets, rindkopas, taču svarīga paliek arī tēlainība, metaforika, prosodija. Šī kategoriju ambivalence ir apzināta, jo neduāls skatījums ir man būtisks motīvs, kas šeit iepiņķerēts ar vīrieša mentālās higiēnas tēmu. Kā pierāda lielvaru līderi, nekas nav tik bīstams kā garā mazs, nedrošs vīrietis. Tā kā ticu, ka profesionāla terapija uzlabo pasauli, “Stāstos” ir maskulīni personāži, kas lūdz padomu. Reizēm nonsenss, reizēm mīkla, bet visbiežāk mazā “mācība” ir mājiens, ka plūstamība – neduālais skatījums – ir īpaša vērtība, kas cita starpā radāma valodā,” par savu krājumu stāsta Ivars Šteinbergs.
Krājuma redaktors Henriks Eliass Zēgners: “Ivara Šteinberga ceturtais dzejas krājums “Stāsti” jau ar nosaukumu vien piedāvā apvērsumu. Šajā grāmatā viņš turpina dzejprozas, prozas un dzejas formu alķīmijas eksperimentus, arvien meklējot jaunu izteiksmi latviešu valodā, un ne vien turpina attīstīt sava rokraksta meistarību, bet kļūst drosmīgāks arī tematiskajā fokusā. Par ko stāsta šie stāsti? Par vērīga prāta pieredzi tumšā, spriedzes pilnā laikā, kara un nelaimju ēnā. To iespējams skatīt kā politisku dzeju brīdī, kad politiska dzeja atkal ir kļuvusi par eksistenciālu nepieciešamību; vienlaikus viņš izsprūk no tukšo saukļu estētikas lamatām, pretindi meklējot valodas novatorismā, kas dzen saknes nopietnā pētniecības darbā un intelektuālā spēkā.”

Autors: Ivars Šteinbergs
Redaktors: Henriks Eliass Zēgners
Korektors: Rūdis Bebrišs
Dizainers: Klāvs Priedītis
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Genres: Poetry

80 pages, Hardcover

Published April 8, 2025

About the author

Ivars Šteinbergs ir latviešu dzejnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks un atdzejotājs. Izdevis piecus dzejas krājumus pieaugušajiem, tostarp – “Jaunība” (“Neputns”, 2022), par kuru saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu labākā dzejas darba kategorijā (2023). 2025. gadā iznāk Šteinberga ceturtais dzejas krājums “Stāsti” (“Neputns”), bet 2026. gadā – "Lielais Sprādziens" ("Punctum"). 2024. gadā saņēmis Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā. Kā dzejnieks sadarbojies ar RSU Anatomijas muzeju un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Literatūras žurnāla “Strāva” redaktors, Fulbraita stipendiāts (2017–2018) Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā (Binghamton, SUNY). Atdzejojis tādus autorus kā Luīze Glika, Roberts Blajs, Silvija Plāta, Anna Sekstone un Jans Vāgners. Šteinberga dzeja tulkota angļu, somu, igauņu, lietuviešu, ukraiņu valodā.

Reviews

[Linda]

Egle, Vērdiņ, pabīdieties, Šteinbergs atgriežas manu iemīļotājo dzejnieču/ku templī, no kura viņš bija izslīdējis par kādu pusotru milimetru pēc Ābeces. Nepārprotiet, Ābece ir lieliska grāmata, un izcilās burtu miniesejas piedāvāja materiālus manam templim, par kuru eksistenci es varētu tikai sapņot. Tomēr dzejoļi lika savilkt lūpas tiesājošā tūtiņā. Bet Ivars atgriežas ar Stāstiem! Daļa bija dzirdēti lasījumos, šis tas publicēts internetos, līdz ar to nebija lielu pārsteigumu, bet liela sajūsma gan bija. Dzejnieks ir stāstnieks un gids, reizēm arī vadātājs, reizēm paver aizkariņus uz mīklainām teritorijām, reizēm iegāž dvēselē kaimiņzemes radītos dusmu sūdus, reizēm apsedz mīkstu sedziņu un sasprauž to maziem puikas pirkstiņiem.

Stāsti ir ceļazīmes uz pasauli, kurā gribu dzīvot. Stāsti kutina arī manu radošuma aparātu. Stāsti ir šī gada viena no labākajām grāmatām.

Stāsti ir kaifs.

[Mārtiņš Birkmanis]

viss ir, lai varētu kaut ko ievēlēties

[Paula Štrama]

ļoti.
ar labunakti, viesturi!

ir tāda lieta, ka ivara burtiem pieder viņa balss, un, kad lasīju “stāstus”, mēs sarunājāmies manā galvā.

[Ilvita Kļaviņa]

Ja varētu tad tikai par "Epilogu"
iedotu vēl 5 zvaigznes....

[Ulrika Māliņa]

ārkār-taču-tīgi apbrī-tomēr-nojami

[Luize]

Šteinbergs štirī!

[Meldra Vītola]

Ivars Šteinbergs – tas vienmēr ir maģiski.
Ivaram Šteinbergam arvien par maz burtu un valodu un izteiksmes līdzekļu, – viņš paplašina robežas.

[..] Es zinu, ka ir atmiņas, ko valkāt kā uzvārdu,
un atmiņas, kas ir skaļi kaimiņi.

Es zinu, ka reibums paņem rītdienu
un uzloka to virsū šodienai.

Es zinu, ka smieties ar draugiem
ir vasarnīca, kurā gribu ievākties.

Es zinu, ka visu kas ir svarīgs, var sajust,
kā sajūt atsvaru, balansējot uz virves.

Es zinu, ka dzīvnieks ir vārds, ko mēs esam
devuši sev tiesības dot citiem dzīvajiem.

Es zinu, ka bailes ir pokera spēlmanis,
kas gandrīz vienmēr blefo.

Es zinu, ka lēna uguns panāk garšīgāko zupu,
stiprāko orgasmu un labāko mākslu.

Es zinu, ka es drīzāk būtu līdzcietīgs,
nekā godinātu priekšgājējus.

Es zinu, ka ziņkārības satelītnavigācija
vienmēr ved uz iepriekš nenoskārstu galamērķi.

Es zinu, ka puzles gabaliņš jūtas nepabeigts,
bet, ielikts kopbildē, zaudē to,

kas varētu novērtēt jauno pabeigtību. [..]

[Kristīne Melne]

Daži stāsti ieķeras aiz ādas uz palikšanu.

[Austra]

Šo krājumu var īpaši ieteikt tiem un gadījumos, kam un kad aptrūkstas vārdu. Īpaši dzejoli “Šovs” (18. lpp.). Pēc tā izlasīšanas nespējai veidot vārdus vajadzētu atiet. Drīkst atkārtot bez ārsta receptes.

“Un man pielec: tie ir bērni, kas ieskrien valodas degošajā ēkā, iznesdami pulsējošu teikumu, ietītu plediņā. Man neviens nav jāglābj, tikai jāsildās pie ugunskura.”

[Pauls Kaukis]

Šķietami nesaistītu motīvu kopums, tomēr veido vienojošu dzīvības tēlojumu. Krājums ir parasts dzejoļu apkopojums, tēmās mētājoties no naida pret putinu līdz ģimenes un izdzisušu cilvēku mīlestībai un vārdu spēlēm. Teksti lielākoties ir ļoti spēcīgi, taču vienojošs motīvs un koncepts to paceltu līdz košas baudas līmenim

[Agris Fakingsons]

..lai arī kas būtu rakstīts aprakstos, manā izpratnē tie tomēr ir stāsti. vismaz lielākoties. ja nav, gribētu dzirdēt dzīvajā kā tie tiek lasīti kā dzeja. un patika man šajā krājumā tikai dzeja. par putinu, piemēram. un vēl daži panti. kā arī nobeigums. | 2,5*

[Ilze Tālberga]

Burvelīgi. Visvairāk patika tas vācu valodas mudžeklis "***", "Mazās trauksmes sarunas" un "Idilles".

[Reinis Karlsons]

Nav Šteinbergs priekš manis. Nelikās ne interesanti, ne asprātīgi. Nākamās grāmatas ņemšu no bibliotēkas, netērēšu savus sūri, grūti nopelnītos grašus.

[Valija Platace]

Uzrunāja valodas bagātība, bet mulsināja formāts. Lasīju un vairākkārt lūkojos uz vāku, kas man neatlaidīgi apgalvoja, ka tā ir dzeja.
"Pasaules kauns" - tik spēcīgs darbs!

[Kaspars Zalāns]

Brīžiem rēcīgi, bet pārsvarā šķiet kā samocīta stāvizrāde, kurā gribas vairāk smieties aiz pieklājības nekā patiesas jautrības.

[Inta Rozenvalde]

Man, nudien, vienalga -vai tie ir stāsti vai dzeja, izstāstīta dzeja vai sadzejoti stāsti, bet Šteinberga "Stāsti" ir tik ļoti valdzinoši, vērīgi, trāpīgi, valodīgi, asprātīgi, asociatīvi, gudri... Prieks par autora varēšanu.