Ivars Šteinbergs – tas vienmēr ir maģiski.
Ivaram Šteinbergam arvien par maz burtu un valodu un izteiksmes līdzekļu, – viņš paplašina robežas.
[..] Es zinu, ka ir atmiņas, ko valkāt kā uzvārdu,
un atmiņas, kas ir skaļi kaimiņi.
Es zinu, ka reibums paņem rītdienu
un uzloka to virsū šodienai.
Es zinu, ka smieties ar draugiem
ir vasarnīca, kurā gribu ievākties.
Es zinu, ka visu kas ir svarīgs, var sajust,
kā sajūt atsvaru, balansējot uz virves.
Es zinu, ka dzīvnieks ir vārds, ko mēs esam
devuši sev tiesības dot citiem dzīvajiem.
Es zinu, ka bailes ir pokera spēlmanis,
kas gandrīz vienmēr blefo.
Es zinu, ka lēna uguns panāk garšīgāko zupu,
stiprāko orgasmu un labāko mākslu.
Es zinu, ka es drīzāk būtu līdzcietīgs,
nekā godinātu priekšgājējus.
Es zinu, ka ziņkārības satelītnavigācija
vienmēr ved uz iepriekš nenoskārstu galamērķi.
Es zinu, ka puzles gabaliņš jūtas nepabeigts,
bet, ielikts kopbildē, zaudē to,
kas varētu novērtēt jauno pabeigtību. [..]