Ar šo grāmatu autors spēris cerīgu soli pretī lasītājam zaudētās saskaņas meklējumos. Viņš ir atteicies no deglaviskās daudzvārdības un piedāvā tās pretmetu - trīs perfektus mikroromānus vienos vākos. Tā ir pietiekami gudra lasāmviela par dzīvi, no kuras mēs bēgam iedomāto ilūziju, seriālu un pagātnes sapņu pasaulē. Un tā ir pietiekami vienkārša lasāmviela, lai neizraisītu alerģiju ar savu uzspēlēto intelektualitāti un kompleksu māktu pasaules filozofu prātulu atražošanu.
jo dziļāk brienu latviešu literatūras apcirkņos, jo brīnišķīgākus darbus atklāju. šis ir viens no tiem. grāmata, kura sastāv no trīs mikroromāniem un katrs no tiem glabā absolūti ģeniāli veidotu un melanholijas segas pārklātu pasauli. esmu drusku sajūsmā, lai neteiktu vairāk.
Man šķiet, ka Venters ir no tiem rakstniekiem, kura lasītājam ir pamatīgi jāiedziļinās autora prātā, lai saprastu, kas ir kas un kā tas viss ir saistīts. Parasti man nav nekādu iebildumu pret parastajai loģikai nepiederīgu stāstījumu, taču šeit (tāpat kā "Atlantīdā", piemēram) nevaru vien beigt šaubīties, vai struktūra tā ir veidota apzināti un tai ir kāda lielāka jēga - pārāk jau viss līdzinās vienkārši putrai. Un par to drusku žēl, jo atmosfēra un tēli ir tiešām ļoti interesanti, īpaši Latvijas literatūras kontekstā.