Septiņi stāsti par mīlu

by Gundega Repše, Ieva Iltnere (Illustrator)

Katrā Gundegas Repšes stāstā ir kāds precīzi izvēlēts materiālās pasaules tēls, reizēm pat sadzīviski ikdienišķs priekšmets vai detaļa, kas kļūst par galveno varoņu vērtību katalizatoru un apliecinājumu vēlmei pēc garīga brieduma. “Metaforā rakstnieks kā rasas pilē cenšas atspoguļot visu okeānu,” tā Gundega Repše vēlāk formulēs vienu no savas mākslas svarīgākajiem principiem, kas gadu gaitā iegūst arvien lielāku stila izsmalcinātību un sarežģītāku musturu.
Ieva Dubiņa

Mīla nav harmonija: Repšes stāstos viss atrodas nepārtrauktā un drudžainā kustībā. No vienas puses, mīla izrādās destruktīvs jēdziens, kas sairdina ierastos priekšstatus un ētisko vērtību hiearhiju. Taču, no otras puses, mīlas jēdziens organizē grāmatas pasauli: tas ir savdabīgs “atskaites punkts”, kam blakus pārējie jēdzieni kļūst maznozīmīgi.
Guntis Berelis

Genres: Short Stories

131 pages, Paperback

First published January 1, 1992

About the author

Gundega Repše (1960) – rakstniece, publiciste. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu. Strādājusi žurnālā "Liesma", laikrakstos "Labrīt", "Izglītība un Kultūra", literārajā mēnešrakstā "Karogs". Viena no spilgtākajām 90. gadu latviešu prozas pārstāvēm. Vairāku romānu, stāstu krājumu, biogrāfisku darbu, eseju un dokumentālu prozas grāmatu autore. Aktīvi iesaistās kultūras un sabiedriskās dzīves procesos.

Reviews

[Lana Apse · Rating 3 out of 5]

“…es gaidīju, lai Tavi čuksti būtu kliedzieni un kliedzieni - čuksti. Bet Tu čukstēji, kad vajadzēja kliegt un kliedzi, kad čuksti sagrieztu dienvidvēju.”

[Vilis · Rating 4 out of 5]

Pirmos piecus gabalus izlasīju dažādās nīgruma pakāpēs, bet tad tiku līdz garstāstam "Stigma", un tas pēkšņi izrādījās tieši gribētais literārā un filozofiskā krutuma apvienojums, kuru droši var likt obligātās literatūras sarakstos.

[Ieva · Rating 5 out of 5]

Atkal lieku 5 zvaigznes, bet grāmata patiesi aizrāva. Rakstības stils ir atklāts, izjusts un uz detaļām vērsts. Pilnīgi šķiet, ka tā var rakstīt tikai jaunībā - plēst sevi pušu kāda augstāka dieva vārdā. To šoreiz sauc par mīlestību. Man patika 90to mājieni un pasaules uztvere, apokaliptiski noskaiņotie varoņi, kas cīnās pa mīlestības džungļiem. Bija interesanti un ražīgi lasīt! Iesaku!

[Madara Stade · Rating 4 out of 5]

Tagad saprotu, kāpēc vairākreiz studijās izskanējis apgalvojums – šis esot labākais Repšes darbs.
Absolūtais favorīts man ir apokaliptiskais īsromāns "Stigma" ar radošu kristīgās tematikas interpretāciju un "Zīmogu atvēršana". Iesaku.

[Agris Fakingsons · Rating 4 out of 5]

..nu, kā jau Repše – meistares stāsti pašas lasījumā.

[Sanita · Rating 2 out of 5]

Galīgi nav mans...

[Sigita Būmeistare · Rating 1 out of 5]

Ir darbi, kas uzrakstīti 100 gadus atpakaļ un nav zaudējuši neko no savas aktualitātes arī šodien. Un tad ir šis..
Sarkstīšanas laikā šī noteikti bija bomba, taču šodien, vismaz es, to nespēju lasīt, šķiet samāksloti un banāli.
Noteikti noderēs skolniekiem sinonīmu un citu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu piemēru atrašanai.

[Gita Kavertide · Rating 3 out of 5]

Nu, kaut kā galīgi nesaistīja. Varbūt pārāk postmoderniski.... Interesanti personāži, bagāta valid, bet kopumā - ne klausījās, ne lasījās....

[Kristīne Ošiņa · Rating 4 out of 5]

visu ir vērts izlasīt, bet stāsts “stigma” ar reliģisku pārdomu iestarpinājumiem, ir stabili viens no visģeniālāk uzrakstītajiem tekstiem, kādu esmu lasījusi..jebkad.

[Digna · Rating 3 out of 5]

Izrādās, tik ļoti biju noilgojusies pēc sulīgas latviešu oriģinālliteratūras. Izgaršoju.