Alberts Bels (līdz 1971. gadam Jānis Cīrulis)mācījies Elektrotehnikas fakultātē Celtniecības tehnikumā Rīgā, no 1955. gada līdz 1956. gadam Maskavā Valsts Cirka mākslas skolā, pēc obligātās karaklausības kā eksterns beidzis vidusskolu Rīgā. Mācījies Augstākajos scenāristu kursos Maskavā. Kopš 1963. gada nodarbojas ar rakstniecību. No 1990. līdz 1993. gadam Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts. A. Belam piešķirta A. Upīša prēmija (1977), LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums (1982), arī Valsts Prēmija literatūrā (1989) par romānu "Cilvēki laivās", Barikāžu piemiņas zīme (1991), Triju Zvaigžņu ordenis (2000). Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs (1999). Saņēmis "Latvijas Literatūras gada balvu 2012" par mūža ieguldījumu Latvijas rakstniecībā.
Protams, man bija jāseko līdzi trendiem un vēlīgi jānovērtē Būris. Neesmu labi pazīstams ar psrs laika romāniem, tomēr šis darbs mani pārsteidza ar valodu (samērā daudz anglicismi :D), tāpat arī man patika temats (nezinu, vai tā bija liela alegorija, gan jau), tomēr kaut kā apjomīgais Bērza monologs man likās nedaudz samākslots un nesagatavots (lai arī ko tas nozīmētu), BET epilogs man ļoti patika :D
Divi domas ziņā ļoti līdzīgi, taču strukturāli atšķirīgi metafiziski detektīvgabali. Abos notiek interesanta upura, vainīgā un izmeklētāja lomas sapludināšana, bet "Izmeklētājā" tas izpaužas bezgalīgos pārspriedumos par cilvēka dabu, kamēr "Būris" fokusējas uz detektīvstāstu, pārspriedumiem notiekot fonā. Tāpēc iesaku lasīt grāmatas iekārtojumam apgrieztā secībā.
Lasīju kā vidusskolas obligāto literatūru, taču šī ļoti patika. Ātri lasījās, radīja interesi un arī to noturēja. Latviešu "krimiķis", pēc izlasīšanas sapratu, ka man patīk arī tādus lasīt, ko iepriekš nebiju gaidījusi.