Kādas Liepājas dzimtas stāsts četrās paaudzēs no Brīvības cīņām līdz mūsdienām. Dzimtas un vēstījuma centrā patriarhālā Ebeharta – pirmskara Latvijas diezgan augsta ierēdņa, baznīcas pārstāvja – figūra un viņa attiecības ar trim liktenīgajām dzīves sievietēm – sievu Katrīnu, liktenīgo sievieti Viktoriju un mazo mūzu Ellisi. Daudzbalsīgs vēstījums un dramatisks likteņu savijums cauri laikiem un valstīm, kuram aizraujoši sekot līdz pat atrisinājumam.
“– Es domāju par nospiedumiem – par tiem, ko atstāj mūsu senči, ko atstāsim mēs. Kāds nokļūs līdzīgā situācijā kā es, pārtvers un piedzīvos manas emocijas un pēc tam brīnīsies, no kurienes tā radās? It kā sveša, it kā savējā? Varbūt mēs tagad dzīvojam citu dzīves… – Undīne noteica.”
Grāmata par klusumu starp cilvēkiem, noslēgšanos, nepateikto un izvēlēm. Lasot, jāpiedzīvo tik daudzreiz no citiem dzirdētais: "Ar ģimeni parasti runājām par niekiem, jo par nopietnām lietām nevarēja runāt. Ar laiku atklāju, ka par to var runāt savā mākslā." Ar grāmatas varoņiem ir līdzīgi, daži no tiem arī redz savu ceļu mākslas pasaulē, lai gan dažādu apstākļu dēļ tas negaidīti apraujas. Daži meklē patvērumu iztēles pasaulē, piezīmju un romantisku zīmīšu rakstīšanā, teoloģijas studijās. Taču attiecības ar cilvēkiem ir piesardzīgas un vēsas. Prātā nāk P. Tilliha rakstītais: "Pagātne ir piedošana, tagadne ir miers, nākotne ir uzdrošināšanās."