Nameja gredzens

by Aleksandrs Grīns

"Visi lai ir brīvi un kungs pār zemgaļiem tikai mana gredzena valkātājs," - tā rakstīts senā zemgaļu ķēniņa Nameja testamentā. Kņazs Gundars, Nameja dzimtas pēdējā atvase, ir apņēmības pilns darīt Zemgali atkal brīvu. Gredzens ir kņaza pirkstā, un viņš kopā ar drosmīgo zemnieku puisi Silenieku Kasparu ir gatavs iet līdz galam. Asiņainas kaujas un silta mīlestība, sēras par zaudēto un skurbinošas dzīres - tas viss vienkopus savijies krāšņā, dēkpilnā, aizraujošā vēstījumā, kur visam pāri vējo tautas brīvības alkas.

Genres: Historical Fiction, Classics

222 pages, Paperback

First published January 1, 1931

About the author

Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs Grīns, dzimis 1895. gada 15. augustā [v.s. 1895. gada 3. augustā], Jēkabpils apriņķa Biržu pagasta "Ziedos", miris 1941. gada 25. decembrī) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, kā arī Latvijas armijas virsnieks.

Aleksandrs Grīns dzimis 1895. gada 15. augustā Jēkabpils apriņķa Biržu pagasta "Ziedos" zemnieka ģimenē. Mācījās Muižgales pamatskolā, pēc tam Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skolā un Rūjienas proģimnāzijā. 1914. gadā viņš pabeidza Cēsu reālskolu. Grīns bija plānojis studēt medicīnu Tērbatas universitātē, bet sākās 1. Pasaules karš un viņš devās mācīties uz karaskolu Maskavā. Pēc dažu mēnešu apmācības Grīnam piešķīra karodznieka (praporščika) pakāpi un viņš tika nosūtīts uz fronti. 1916. gadā Grīns panāca pārcelšanu uz jaundibinātajām latviešu strēlnieku vienībām. Sākumā viņš bija rezerves bataljonā Tērbatā, pēc tam nonāca frontē pie Smārdes un Olaines. Kauju laikā viņš nolēma mainīt savu vārdu un no Jēkaba pārtapa Aleksandrā.
1917. gada 20. jūlijā Grīnu smagi ievainoja un septembrī, sākoties vācu uzbrukumam Rīgai, viņš tika evakuēts uz Petrogradu. Pēc Latviešu strēlnieku korpusa izformēšanas, 1918. gada 6. aprīlī Grīns tika demobilizēts no armijas un devās uz dzimtajām Ziedu mājām, bet atrada tās nopostītas. Devās studēt medicīnu uz Tērbatas universitāti, bet 1919. gada sākumā tika mobilizēts Padomju Latvijas armijā. Sarkanās armijas atkāpšanās laikā Bauskā viņš dezertēja un pārgāja Niedras valdības karaspēka pusē, nokļuva Baloža brigādē un kopā ar to ienāca Rīgā. 1919. gada rudenī atsāka medicīnas studijas Latvijas Universitātē un 1924. gadā Grīns demobilizējās kapteiņa dienesta pakāpē.
No 1920. gada viņš strādāja laikrakstos "Latvijas Kareivis", "Latvis", "Brīvā Zeme", "Rīts" par žurnālistu. Paralēli Grīns sāka rakstīt vēsturiskos romānus. 1939. gada gadā atsāka dienestu Latvijas armijā, pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā, Aleksandrs Grīns tika nosūtīts uz Litenes nometni, kur 1941. gada 14. jūnijā tika apcietināts. Viņu pārveda uz Rīgu un pratināja čekā, 24./25. jūnija naktī deportēja uz Krieviju, kur oktobrī viņu notiesāja uz nāvi un 1941. gadā nošāva Astrahaņas cietumā.

Reviews

[Lauma · Rating 3 out of 5]

Mazā pašmāju Troņu spēle - iekšas pa gaisu, smadzenes izsmērētas pa malām, netrūkst ne līķu, ne piesmietu meitu.

[Ints Brunenieks · Rating 2 out of 5]

Bērnībā lasītas grāmatas laikam jāatstāj bērnībā. Atmiņā palicis spraigs piedzīvojumu romāns par latviešu brīvības cīņām. Toreiz vienīgi īsteni nesapratu, kādā sakarā tur ir Namejs.
Tagad jau lasīts ar lielāku sapratni un kritiskuma aci. Ideja jau laba. Tomēr izpildījums pašvaks. No piedzīvojumiem un dēkainības tur viegla atblāzma. Vairāk ir dažādu vēstures faktu uzskaitījums, varētu teikt, ka pārbagātība. Pat rūdīta lasītāja prāts nespēj izsekot visām vēstures niansēm. Kur kurš un ar ko ir karojis, kurš uzvarējis, un kuŗs pēc tam kādā veidā atriebies. Jau izsenis nav paticis nav paticis šķirstīt grāmatu, lai beigu nodaļā meklētu dažādu vārdu un faktu izskaidrojumu, vēl jo vairāk, ja šīs skaidrojamās lietas pamattekstā nav iezīmētas.
Autors atsevišķas lapaspuses un pat nodaļas ir centies izveidot pārāk tēlainas. Piedzīvojumu romāniem ar domātu spraigu sižetu, man šķiet, neder tēlaini Latvijas dabas un ainavas apraksti.
Dziļa vilšanās romānā, kas lika man izlasīt romānu kā izkošļāt negaršīgu košļeni līdz beigām.

[Arnis · Rating 3 out of 5]

Nameja Gredzens iesākas ar diezgan traģisku notikumu virkni pavisam vēl jauna puiša Kaspara dzīvē, kad raganu tiesas dēļ, kura nāvei uz sārta nolēmusi viņa māsu Zani nevien par ārlaulībā dzimuša zīdaiņa nomērdēšanu, bet arīdzan godājama kunga dēla apsūdzēšanu šajā negodā.

https://poseidons99.wordpress.com/202...

[Laura · Rating 2 out of 5]

Rumpji, locekļi, kauli – viss salauzts, sadragāts, izpostīts. Cīņa par varu, zemi, brīvību? Vai tomēr tikai centieni atriebt, atgūt?
Gaidīju vairāk latviskās identitātes un vērtību, bet vietām sajutu drīzāk naivumu – pat savādu muļķību, īpaši “stratēģisko” uzbrukumu aprakstos. Vēsturiskais fons ir sarežģīts un smags, tomēr cilvēciskums paliek nosacīts, un emocionālā tuvība ar tēliem veidojas tikai epizodiski. Paradoksāli, bet filma mani uzrunāja vairāk — taču tas jau ir cits stāsts. Vārda tiešākajā nozīmē!

[Jānis · Rating 4 out of 5]

Skolas laikā šī grāmata bija viens no maniem vēsturisko romānu favorītiem, taču tagad manas domas dalās. Jā, protams, ir tas "patriotiksais" un ir "lielais", bet pats Nameja gredzena nesējs sākumā tiek pasniegts, manuprāt, pārāk vājš, kas ļoti kontrastē ar grāmatas beigām, tāpēc šķita nedaudz nenonivelēts tēls kā tāds.

Protams, jāapbrīno autors par spēju vardarbību (ne tikai kara laukā) aprakstīt tik vienkārši. Mēs zinam, ka muižnieki bija vardarbīgi, bet tajā pašā laikā zemnieki savā atriebē nebija cēlāki - kungu sievu un meitu izvarošana, bērnu nogalināšana (pat dzīvu zīdaiņu mešana ugunskurā) - nu nav tas cēlākais, ko var darīt, bet man patika, ka autors arī šo aspektu parāda.

Šo ir jāizlasa katram latvietim!

[Ieva Andersone · Rating 4 out of 5]

Ļoti asiņains romāns. Vēl asiņaināks un brutālāks par Dvēseļu puteni. Taču arī krietni īsāks. Vēsturiskais fons interesanti un spilgti aprakstīts. Galvenā sižeta līnija gan ir autora fantāzija, bet fons ir reāls un vēsturisks. Pietiekami aizraujošs, ar nedaudz burvestībām un mistiku. Sieviešu tēli gan ļoti stereotipiski: vai nu viltīga pavedinātāja, vai mīlētāja, vai bailīga māte. Taču izlasīt ir vērts, īpaši, lai saprastu, no kurienes tad nostāstam par Nameja gredzenu aug kājas (galīgi ne no turienes, kur Ēķa un Graubas filmā).

[Līga Sproģe · Rating 2 out of 5]

DNF pie 5.nodaļas/60.lpp

Tik šausmīgi garlaicīgi... Kāds vairs latvju gars, ja gar kņaziem un hercogiem vien ņemšanās.

[Laura · Rating 5 out of 5]

Klasika! Mīlestība un cieņa pret savu zemi un senčiem! Emocionāli skaists, tomēr ļoti asiņains un brutāls darbs! Ļoti patika vēsturiskais fons!

[Reinholds R. Razums · Rating 5 out of 5]

Viena no retajajiem latviešu literatūras darbiem, kas bija iekļauts obligātās literatūras sarakstā un tika izlasīts līdz galam. Un ne tāpēc, ka būtu lietaina vasara, bet gan tamdēļ, ka patiesi ierāva sevī. Latvijas vēsture savienojumā ar spraigu sižetu un spilgtiem varoņiem. Arī daudzi detalizēti ainu apraksti.

Spriežot no personīgās pieredzes - grāmata vai nu ļoti netīk, vai aizrauj līdz mielēm. Biju otrajā kategorijā.

[Zane R · Rating 4 out of 5]

Neko iepriekš nezinot par A. Grīna Nameja gredzenu, piedzīvoju negaidīti intensīvu stāstu par dzimtenes alkām, svelošu netaisnību, mīlas dzirkstelēm, ķeskainām cīņām un spīdzināšanas ainām, biedru lojalitāti un bezspēcību valdošās iekārtas priekšā. Grāmatas pirmajā daļā likās neciešami daudz poļu un lietuviešu augstmaņu kārtas mēlesmežģu, kas gandrīz aizbaidīja vēlmi turpināt lasīt. Tālāk stāsts vijas saistošs, pat ievelkošs, bet beidzas ar negaidīti pēkšņām un kopējai noskaņai piestāvošām miesu saplosošām beigām. Mazliet neticama šķiet galvenā tēla - kņaza Gundara - attīstība no studenta grāmatmīļa uz izcilu karotāju noslēdzošajās lappusēs, pa vidu īsti neparādot, kā šī attīstība atgadījās. Visticamākais tēls, ko lasot visvairāk iemīļoju, bija vecais, vienacainais karakalps Gaidis, kas līdz pat pēdējiem mirkļiem nezaudēja ticību ne idejai, ne savam kungam - kņazam Gundaram. Mazliet bēdīgi, ka stāsts nebeidzas ar cerēto zemnieku brīvības atgūšanu, tā vietā ar nāvi mocībās, bet varbūt tas to padara pat vēl labāku un smeldzīgi atmiņā paliekošāku.

[ZALITE · Rating 3 out of 5]

Es noteikti vairs neesmu šī darba mūsdienu mērķauditorija.

Kas patiešām bija interesanti, bija filoloģijas zinātnes Ingrīdas Kiršentāles priekšvārds, tomēr pats "Nameja gredzens" varētu likties aizraujošs manai pusaudža versijai.

[Matīss Mintāls · Rating 3 out of 5]

Diezgan vāji. Pat ja lasa kā pasaku.

[Dagnija Lace-Ate · Rating 3 out of 5]

Romāns ir romantiskā stāsta par Nameja gredzenu idejas avots, bet vispār - jāpiekrīt citiem vērtētājiem, ka raksturojams kā vietēja mēroga Troņu spēļu līdzinieks.

[Dace Čau · Rating 4 out of 5]

Grīnam lieliski padodas radīt izmisīgu netaisnības izjūtu, kas izraisa vēlmi triekt grāmatu pret sienu.