Viens no dažajiem plaukstas izmēra romāniem, kuru reāli esmu aiz gara laika pat izlasījusi!
Sniega Rozei "sports un mīlestība bija sapinušās kā vecas egles saknes". Sniega Roze jeb Baiba Lielupe (romāna centrālais tēls) ir slavas un vīriešu apburta, jauna latviešu sportiste, bezbailīgākā slaloma slēpotāja Baltijā, kuras daile slēpjas spītā, spēkā un vienkāršībā. Rīgas slēpotāju biedrības disciplīna un noteikumi viņai izdara papildu spiedienu arī personīgajā dzīvē. Romānā "Sniega Roze" ir uzskatāmi dižciltības, cēluma, dailes un rūdītas pašapziņas piesūcinātu tēlu paraugi. Nu, īsti ārieši, kas tā vien liek gribēt man pašai ietērpties savā violetstrīpotajā kombinezonā, uzaut slēpes, paķert no radiatoriem izceptos dūraiņus, lai izslietos augumā un šautos ārā uz tuvāko kalnu, kalniņu, slīpumu. Bet, ak vai, esmu nokavējusi pus gadsimtu! *Manas slēpes pret asfaltu sāpīgi nočirkst.* "Sniega Roze" ir garo Latvijas ziemu produkts, sarakstīts 1942. gadā (kad autorei bija 24 gadi). Tomēr arī 21.gs rudens-pavasara gadalaikā šo var lasīt. Mierīgi! Vien šaubos, ka tekošās (Ž vai Alfa) paaudzes spēs uztvert mazos nostaļģiskos sajūtu tēlojumus. Autore ir ļoti dāsni ikkatrā lappusē izrakstījusi savas romantiskās sajūtas par Latvijas dabas ainavām un to salīdzinājumus (piem.: "Cerība zuda kā sniega pārsla saulē." vai "Viņa, slapja no sviedriem, kūpēja kā ezers rudens rītā." un " Viņi turējās kopā kā vienā čemā saauguši lazdu rieksti.")
Lieku divas zvaigznes. Paslavējot šo romānu, varu teikt, ka mūsdienu tv melodrāmas un romantiskās filmas nobāl "Sniega Rozē" esošo mīlas heksagonu un gaidīti-negaidītā nobeiguma priekšā.
>>>///Lsm.lv ir pat atrodams šī romāna atmosfērisks radiolasījums.///<<<
Jauks vienkāršs stāsts, kurā kā galvenās varones prototips ir izmantota reāla persona. Cik tajā visā patiesības cik autores fantāzijas, ir jau pētīts un aprakstīts rakstos par šo tēmu. Autorei ir patīkama valoda un darbā ir izmantoti skaisti salīdzinājumi. Sižets tieši tāds kādu es to spēju iztēloties attiecīgajā periodā.