Indrāni

by Rūdols Blaumanis

Genres: Read For School, Classics

147 pages, Hardcover

First published January 1, 1904

Reviews

[Evelīna Astrātova · Rating 2 out of 5]

skarbums, ietiepība, cietsirdība un pa virsu visam vēl gods.

kaut kādā ziņā nevarēju nostāsies nevienā no pusēm. varbūt tas tāpēc, ka “citi laiki, citi tikumi”, bet varbūt tāpēc, ka ieva šķita līdzīga un tēvs pārāk dzinās pēc titula un principa... un kāpēc vispār neviens nepaklausīja to kaukēnu??

lai vai kā.. katra latvieša ‘must read’ ir blaumanis, un pāris atziņas arī šajā nelielā apjoma darbā var atrast.


“mūsu nelaime ir, ka mēs nekad skaidri nezinām, kur mūsu nevarēšana beidzas un mūsu negribēšana iesākas.”

[Karīna Janova-Jannava · Rating 4 out of 5]

Skarbā mācība no Indrāniem - neatdot mājas par ātru nākamajai paaudzei, jo tā diemžēl var tevi iesēdināt ragaviņās un aizvest uz mežu (vai šajā gadījumā - vecumdienās likt iet ganos, strādāt uz lauka, nedod zirgu, lai aizvestu pie ārsta, apvainot zagšanā utt)

Interesanti, ka lasot bērnam priekšā Skalbes Kaķīša dzirnaviņas, pirmo reizi piefiksēju, ka dusmīgais Lauskis, kas stāsta sākumā staigā pa pagalmu, ir nikns, jo atdevis par ātru savu mantojumu. Arī tajā stastā Skalbe izrādās ir ielicis šo pašu morāli.

[Marta · Rating 3 out of 5]

"Mūsu nelaime ir, ka mēs nekad skaidri nezinām, kur mūsu nevarēšana beidzas un mūsu negribēšana iesākas."
Ar latviešu klasikām man mēdz būt pagrūti, taču "Indrānu" nelielais apjoms/lugas formāts nedeva iespēju pie darba ilgi vilcināties. Uz brīdi biju novērsusies no latviešu darbiem, tāpēc vecās valodas īpatnības šķita jo interesantāk lasīt. Kopumā luga nebija garlaicīga, kam patiesībā arī ir vislielākā nozīme.

[Laura Tigule]

cray cray.

[Sabīne Ozola · Rating 4 out of 5]

skarba, cietsirdīga un neaptverama rīcība, kas aprakstīta dažās lappusēs, bet atstāj iespaidu uz ilgāku laiku.

[Eduards · Rating 3 out of 5]

Ieva ir krieviete

[Emīlija · Rating 5 out of 5]

4.5/5

[Valdis Reķis · Rating 4 out of 5]

Laiki iet, bet (ne)tikumi paliek. Tradicionālā latviešu viensēta bija un ir vērtība! Tik žēl redzēt tagad tos daudzos 'ošu' celmus un vecos mūrus ieaugušus krūmos laukvidos. Baumanis redz kā paredzējis to neveiksmīgo paaudžu nomaiņas procesu un tā sekas

[Viktorija Nesterova · Rating 4 out of 5]

Drāma piecos cēlienos.
Indrānu tēvs (Juris) (Neskatoties uz vecumu viņš joprojām ir stingrs, viņam ir savi uzskati pie kuriem viņš turas neskatoties uz notiekošo.)
Indrānu māte (Ļoti mīl savu dēlu, līdz pēdējam nevar noticēt viņa vienaldzībai. Man liekas, ka viņu bieži vien centās padarīt viņu labāku, centās mainīt, kaut bija jau par vēlu.)
Edvarts, abu dēls (Viņš ir vienladzīgs pret vecākiem, mātes mīļotajam dēlam rūp tikai tiesības uz saimniecību. Pat brīdī, kad mātei vajag zirgus, lai brauktu pie ārsta viņš tos nedod.)
Ieva, viņa sieva (Ieva viltoja vēstuli. Tas rāda cik viņa ir mantkārīga.)
Vecais Kaukēns
Zelmiņa
Līze (Ļoti mīl abus Indrānu saimniekus, viņi ir kļuvuši viņai par vecākiem. Visatklātāk izrāda savu nepatiku pret jaunajiem saimniekiem - kamiņam uzreiz piedāvā savu kandidatūru par mājas palīdzi.)
Noliņš (Ļoti pateicīgs zēns, klausa vecajam Indrānam neskatoties uz jauno mājas varu, tāpēc tiek padzīts. Līdz pēdējam saglabā savu cieņu pret Indrāniem.)
Edžiņš
Guste, Ievas māsa
Irbe
Notiek Vidzemē, Ērgļu apgabalā, tagadnē. (Luga sarakstīta 1903.gadā)

Indrānu mātei un tēvam jau pienācis vecums, mātei ir problēmas ar redzi, tāpēc jau ir laiks nodot Indrānus kādam no bērniem - Kārlim (jaunākais) vai Edvartam (vecākais, kurš aprecējies ar vecākiem nepatīkamu sievu). Edvarts ar savu sievu atbrauc un ir gatavi pārņemt saimniecību savās rokās, bet mājas palīgi nav par jaunajiem saimniekiem, viņi jau ir gatavi doties citās saimnecībās (tieši Līze). Ieva samelo, ka Kārlis vēstulē rakstījis, ka vairs uz mājām neatgriezīsies. Viņa domāja, ka tas uzstums vecos uz sakarīgo domu - uzreiz atdot visu viņai un Edvartam, un tas izdodas - viss noiet viņu rokās. Edvarts uzreiz sāk aktīvi darboties, viņam ir grandiozi plāni uz Indrāniem. Pirmais - viņš pārdod ošus. Drīz vien meli atklājās un vecāki uzzin, ka Kārļa vēstuli ir meli un, ka oši pārdoti. Tēvam nepatīk šīs ātrās darbības, konflikts saasinās. Rezultātā Edvarts savus vecākus aizdzen uz pirtiņu. Indrānu tēva vēlme atgūt savu nekur nepazūd, sākas tiesa, bet neskatoties uz visu uzvaru gūt neizdodas - saimniecība paliek Edvarta rokās. Māte jau palikusi akla un tēvs pavisam vājš. Viņš uzzin, ka tiesa zaudēta un vakara krēslā mirst.
Man liekas, ka šī drāma ļoti labi atspoguļo to, ka vecāki var savos bērnos ielikt tikai minimumu. Tēvs un Edvarts ir pilnīgi pretstati. Var ieraduzīt arī paaudžu starpību. Tēvam bija svarīga apkārtne, daba, savukārt Edvartam pāri visam ir nauda. Kāpšana pāri visām normām, ticība līdz pēdējam - domas, uz kurām šī luga arī raisa.

“Kaukēns. (tāpat)Tikai par to naidu tur nekas nestāv. Tas nav nodrošināts un tādēļ atkal gluži negaidīts kā lapsene no pūžņa var izsprukt un iedzelt”
“Tēvs: Mūsu nelaime ir, ka mēs nekad skaidri nezinām, kur mūsu nevarēšana beidzas un mūsu negribēšana iesākas.”
“Tēvs (viņu pārtraukdams, rūgti). Naudas vajadzība! Kam nav naudas vajadzīgs! Vai man tās nevajadzēja! Vai es nekā nezināju par oša krēsliem un ozola galdiem! Bet es nošķīru tos Indrānus, kas pilda manu maku, no tiem, kas iepriecina manu sirdi. Sēklu tīrumā kaisīt var visur pasaulē. Zeme paliek zeme, ar viņu Vidzemē vai Igauņos. Bet tas māla paugurs tur noras malā, tā upīte pirtsgravā, tas sērmūkslīts te ceļmalā — tie pieder tikai Indrāniem. Noroc to pauguru, aizlaid to upīti citur, nocērt to kociņu, un tu būsi sapostījis šīs mājas dvēseli! Sakiet — vai tie vairs ir Indrāni vai kāda sveša mala? (Slauka acis.)”

[Rinalds Einiks · Rating 4 out of 5]

Mūsu nelaime ir tā, ka mēs nekad skaidri nezinām, kur mūsu nevarēšana beidzas un mūsu negribēšana iesākas. (Tēvs)
Bija ļooti interesants psiholoģiskā reālisma skatpunkts un latviešu dzīvi no Blaumaņa skatpunkta.

[Estere Barzdina · Rating 4 out of 5]

Ļoti jauks un labs latviešu samnieku mentalitātes un tikumu attainojums
“Bet es nošķīru tos Indrānus, kas pilda manu maku, no tiem, kas iepriecina manu sirdi” -Tēvs
Un šī ir jauka lieta, ko paņemt no lugas tālāk dzīvē

[vanesa · Rating 4 out of 5]

nebija garlaicīgi. daudz atziņu. ikdienā tomēr neķeros pēc latviešu sacerējumiem. blaumanis nav slikts, ir jēga viņa darbos un "indrānos" arī. ir ko iemācīties. lasot latviešus tā tik vien gribas atrauties no ikdienas steigas un palasīt par veco lauku dzīvi un drāmu "indrānos"

[Alexander Stepakin · Rating 1 out of 5]

Hren

[Alise Krista · Rating 3 out of 5]

Interesanta luga par ģimenes drāmu, bet beigas ir nonsense

[Rebeka Suksta · Rating 4 out of 5]

Ne tas ir reali sausmigi

[AGNESE · Rating 5 out of 5]

Manuprāt, „Indrāni” ir tā R.Blaumaņa luga, kas komentārus un paskaidrojumus neprasa – visi, kas kaut mazliet interesējas par pašmāju literatūrā notiekošo, ir šo daiļdarbu lasījuši vai dzirdējuši par to. Tāpēc īsumā tikai atgādināšu, ka lugas darbība noris „Indrānu” saimniecībā, kuru Indrānu tēvs ar māti nupat ir nodevuši jauno Indrānu – Edvarta un Ievas – pārvaldībā. Par cik jauniešu saimniekošanas stils un attieksme pret dzimtas mājām Indrānu tēvam ar māti nav pieņemami, abu paaudžu starpā rodas pamatīgs konflikts, kas attiecīgi arī virza tālākos lugas notikumus. Kulmināciju konflikts sasniedz brīdī, kad Edvarts liek izzāģēt pie mājas augošos kokus, kurus viņa tēvs bija audzējis un lolojis ar īpašu rūpību. Darbā autors ir izcili atspoguļojis dažādu uzskatu sadursmi un paaudžu konfliktu, kas konkrētajā gadījumā nes traģisku iznākumu!

Darbs, neraugoties uz tā skarbumu un traģismu, ir izcils!