"Trauksme par latviešu tautas izmiršanu sabiedrībā uzvirmo ik pa brīdim. Pēc tam satraukums norimst, un pēc būtības mūsu rīcībā nekas nemainās.
Viļa Vītola grāmata aicina ne tikai apzināties problēmu, bet arī būt drosmīgiem, pielietot jaunus, īdz šim netradicionālus paņēmienus dzimstības veicināšanā.
Ceru, ka to izlasīs ne tikai demogrāfijas entuziasti, bet arī politiķi un skolu programmu veidotāji, jo tikai demogrāfijā izglītoti jaunieši spēs vērst." par labu latviešu tautas likteni."
Valdis Zatlers Latvijas Valsts prezidents (2007–2011)
Šo grāmatu biju pamanījusi jau vairākkārt, tāpēc priecājos to ieraudzīt 3td.lv bezmaksas e-grāmatu klāstā.
Biju sarakstījusi daudz pārdomas par demogrāfisko problēmu Latvijā, taču šī tēma ir tik nogurdinoša un emocionāla, ka nezinu, vai mans extra viedoklis vēl kaut ko dos. Sasummēšu savas domas īsumā, garākai sarunai būtu jāņem talkā viskijs.
Grāmata tāda pati kā vispārīgi demogrāfijas diskurss: pesimistisks, fatālistisks un drūms, turklāt bez risinājumiem. Bet tā ļoti labi parāda to, kā par demogrāfijas krīzi runā šobrīd.
Man šķiet, ka mileniāļi un vēl jaunākas paaudzes vienkārši vēlas un viņiem ir iespējas dzīvot citādāk, un tas tā vienkārši ir. Un var vainot Eiropu vai ko citu, bet šie ir jaunie spēles noteikumi. Šī brīža sarunas par demogrāfijas problēmām un to risināšanu ir kā vecāku saruna ar bērniem: katrs runā no savu vērtību prizmas un eventuāli atduras pārmetumos viens otram. Man šķiet, ka pārmetumi neko nedod. Ir jāmeklē cits veids, kā par to runāt.
Jāsaka, ka man personīgi ir grūti klausīties viedoklī, ko izsaka cilvēks, kurš sarunā par demogrāfiju paspēj pasūkstīties pat par tādām nesaistītām tēmām kā 'sliktās Eiropas datu aizsardzības regulas' (sliktas, jo pastāv) un 'krāmēšanās ar suņiem kā mīļdzīvniekiem, nevis suņa piesiešana laukos pie ķēdes mājas sargāšanai'.
Vismaz pēc grāmatas izlasīšanas aizgāju palasīt par pabalstiem jaunajiem vecākiem. Šobrīd diezgan laba situācija, var dzemdēt 🙃