What do you think?
Rate this book
Stāsti
Šajā krājumā publicēti Franca Kafkas literārā mantojuma teksti tulkoti no Kafkas kopoto rakstu kritiskā izdevuma, kas sagatavots pēc autora tekstiem rokrakstā.
Saturs: Atgriešanās mājās; Klauvējiens pie lauku sētas vārtiem; Kaimiņš; Tilts; Kopība; Padoms; Poseidons; Stūrmanis; Aizstāvji; Par likumiem; Pilsētas ģerbonis; Lija; Krustojums; Mūsu sinagogā; Ikdienišķs notikums; Precēts pāris; Lauku skolotājs; Vēstule tēvam; Tilts pāri bezdibenim
Saturs: Atgriešanās mājās; Klauvējiens pie lauku sētas vārtiem; Kaimiņš; Tilts; Kopība; Padoms; Poseidons; Stūrmanis; Aizstāvji; Par likumiem; Pilsētas ģerbonis; Lija; Krustojums; Mūsu sinagogā; Ikdienišķs notikums; Precēts pāris; Lauku skolotājs; Vēstule tēvam; Tilts pāri bezdibenim
146 pages, Hardcover
First published January 1, 2005
3 people are currently reading
30 people want to read
About the author
Franz Kafka
3,215 books38.4k followersPrague-born writer Franz Kafka wrote in German, and his stories, such as "
The Metamorphosis
" (1916), and posthumously published novels, including
The Trial
(1925), concern troubled individuals in a nightmarishly impersonal world.
Jewish middle-class family of this major fiction writer of the 20th century spoke German. People consider his unique body of much incomplete writing, mainly published posthumously, among the most influential in European literature.
His stories include "The Metamorphosis" (1912) and " In the Penal Colony " (1914), whereas his posthumous novels include The Trial (1925), The Castle (1926) and Amerika (1927).
Despite first language, Kafka also spoke fluent Czech. Later, Kafka acquired some knowledge of the French language and culture from Flaubert, one of his favorite authors.
Kafka first studied chemistry at the Charles-Ferdinand University of Prague but after two weeks switched to law. This study offered a range of career possibilities, which pleased his father, and required a longer course of study that gave Kafka time to take classes in German studies and art history. At the university, he joined a student club, named Lese- und Redehalle der Deutschen Studenten, which organized literary events, readings, and other activities. In the end of his first year of studies, he met Max Brod, a close friend of his throughout his life, together with the journalist Felix Weltsch, who also studied law. Kafka obtained the degree of doctor of law on 18 June 1906 and performed an obligatory year of unpaid service as law clerk for the civil and criminal courts.
Writing of Kafka attracted little attention before his death. During his lifetime, he published only a few short stories and never finished any of his novels except the very short "The Metamorphosis." Kafka wrote to Max Brod, his friend and literary executor: "Dearest Max, my last request: Everything I leave behind me ... in the way of diaries, manuscripts, letters (my own and others'), sketches, and so on, [is] to be burned unread." Brod told Kafka that he intended not to honor these wishes, but Kafka, so knowing, nevertheless consequently gave these directions specifically to Brod, who, so reasoning, overrode these wishes. Brod in fact oversaw the publication of most of work of Kafka in his possession; these works quickly began to attract attention and high critical regard.
Max Brod encountered significant difficulty in compiling notebooks of Kafka into any chronological order as Kafka started writing in the middle of notebooks, from the last towards the first, et cetera.
Kafka wrote all his published works in German except several letters in Czech to Milena Jesenská.
Jewish middle-class family of this major fiction writer of the 20th century spoke German. People consider his unique body of much incomplete writing, mainly published posthumously, among the most influential in European literature.
His stories include "The Metamorphosis" (1912) and " In the Penal Colony " (1914), whereas his posthumous novels include The Trial (1925), The Castle (1926) and Amerika (1927).
Despite first language, Kafka also spoke fluent Czech. Later, Kafka acquired some knowledge of the French language and culture from Flaubert, one of his favorite authors.
Kafka first studied chemistry at the Charles-Ferdinand University of Prague but after two weeks switched to law. This study offered a range of career possibilities, which pleased his father, and required a longer course of study that gave Kafka time to take classes in German studies and art history. At the university, he joined a student club, named Lese- und Redehalle der Deutschen Studenten, which organized literary events, readings, and other activities. In the end of his first year of studies, he met Max Brod, a close friend of his throughout his life, together with the journalist Felix Weltsch, who also studied law. Kafka obtained the degree of doctor of law on 18 June 1906 and performed an obligatory year of unpaid service as law clerk for the civil and criminal courts.
Writing of Kafka attracted little attention before his death. During his lifetime, he published only a few short stories and never finished any of his novels except the very short "The Metamorphosis." Kafka wrote to Max Brod, his friend and literary executor: "Dearest Max, my last request: Everything I leave behind me ... in the way of diaries, manuscripts, letters (my own and others'), sketches, and so on, [is] to be burned unread." Brod told Kafka that he intended not to honor these wishes, but Kafka, so knowing, nevertheless consequently gave these directions specifically to Brod, who, so reasoning, overrode these wishes. Brod in fact oversaw the publication of most of work of Kafka in his possession; these works quickly began to attract attention and high critical regard.
Max Brod encountered significant difficulty in compiling notebooks of Kafka into any chronological order as Kafka started writing in the middle of notebooks, from the last towards the first, et cetera.
Kafka wrote all his published works in German except several letters in Czech to Milena Jesenská.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 6 of 6 reviews
October 1, 2025
Šis bija mans parāds pašai sev, jo šovasar bijām ceļojumā uz Prāgu, bet tā arī neko no Kafkas nepalasīju. Bet, patiesību sakot, Kafkas stāstiem arī labāk piestāv rudens un tumsa nekā saulainā, spožā un tūristiem pilnā Prāga.
"Pārvērtību" biju jau lasījusi pasen, šoreiz man tā likās vēl ģeniālāka. Tāpat arī īsie stāsti ir izcili. Vienīgais, par ko neesmu pārliecināta, ir "Vēstule tēvam".
Pēcvārdā atrodama teorija, ka Kafka pats apsvēris vēstules publicēšanu, bet mani tā arī nepameta neveiklības sajūta, to lasot. Parasti cimperlīga neesmu, bet šoreiz bija sajūta, ka labāk būtu bijis, ja vēstule pie lasītāja nebūtu nonākusi. To, ka Kafka bij pārjūtīgs, kautrīgs un kompleksains, mēs zinājām tāpat. Vai mums bija jāuzzin visas viņa un tēva attiecību mokošās detaļas, nudien nezinu. Līdzīgas pārdomas man bija, lasot Vailda "De profundis", bet šoreiz sajūta bija vēl izteiktāka.
"Pārvērtību" biju jau lasījusi pasen, šoreiz man tā likās vēl ģeniālāka. Tāpat arī īsie stāsti ir izcili. Vienīgais, par ko neesmu pārliecināta, ir "Vēstule tēvam".
Pēcvārdā atrodama teorija, ka Kafka pats apsvēris vēstules publicēšanu, bet mani tā arī nepameta neveiklības sajūta, to lasot. Parasti cimperlīga neesmu, bet šoreiz bija sajūta, ka labāk būtu bijis, ja vēstule pie lasītāja nebūtu nonākusi. To, ka Kafka bij pārjūtīgs, kautrīgs un kompleksains, mēs zinājām tāpat. Vai mums bija jāuzzin visas viņa un tēva attiecību mokošās detaļas, nudien nezinu. Līdzīgas pārdomas man bija, lasot Vailda "De profundis", bet šoreiz sajūta bija vēl izteiktāka.
August 14, 2017
Kad es pirmo reizi lasīju Kafku, es biju nedaudz vīlusies, jo "Process" mani neaizveda solītajos prātu mežģījošajos labirintos. To īsto vilni es noķēru tikai pēc pusotra gada, kad apmeklēju patiešām izcili veidoto Kafkas muzeju Prāgā. Pēc šīs vizītes es ne tikai iebraucu "Procesā", bet apņēmos braukt arī tālāk.
Pagāja pieci gadi un brauciens var sākties. Nejauši bibliotēkā atradu Kafkas "Stāstus", kas sagatavoti pēc autora tekstiem rokrakstā. Tas nozīmē, ka neviens nevar būt drošs, vai autors uzskatīja, ka tie ir pietiekami gatavi lasītājam. Tātad - lasīt tos kļūst vēl interesantāk.
Visi viņa īsie stāsti ļoti kafkiski, depresīvi vai drīzāk - ar pamatīgu nolemtības sajūtu. It īpaši "Lauku skolotājs", kas ar katru jaunu rindkopu ievelk dziļāk it kā vienkārši atrisināmā, tomēr tajā pašā laikā arvien pineklīgākā situācijā. Labirintā. Nesaprotu, kādēļ visi izceļ "Vēstuli tēvam", nevis "Lauku skolotāju", kas, manuprāt, ir izcils Kafkas darbs.
Tātad - "Vēstule tēvam". Skaidrs, ka tas ir viens no autora privātākajiem un personsikākajiem darbiem, kas atklāj viņa dabu (daļu no tās) - empātijas trūkumu, egocentrismu, mūžīgā cietēja lomu, sevis attaisnošanu. Un kādēļ lasītāji to tik ļoti novērtē? Idejas? Protams, ka šajā diezgan garajā vēstulē, kura līdz Kafkas tēvam tā arī nekad nenonāk, var gūt ieskatu autora attieksmē par ģimeni, audzināšanu, nedaudz par reliģiju un rakstīšanu. Tātad vai cilvēku šūmēšanās ap šo vēstuli tikai apliecina autora (vispārināti, ne tikai Kafkas) nebeidzamo varu pār lasītāju, par autora kultu, par autora Vārda, nevis autora vārdu lasīšanu?
Vēl veselu zvaigzni gribētu uzdāvināt par izcilo literatūrzinātnieces Zandas Gūtmanes komentāru grāmatas beigās, bet tas jau nebūtu godīgi. Sagaidīšu viņas grāmatu.
Pagāja pieci gadi un brauciens var sākties. Nejauši bibliotēkā atradu Kafkas "Stāstus", kas sagatavoti pēc autora tekstiem rokrakstā. Tas nozīmē, ka neviens nevar būt drošs, vai autors uzskatīja, ka tie ir pietiekami gatavi lasītājam. Tātad - lasīt tos kļūst vēl interesantāk.
Visi viņa īsie stāsti ļoti kafkiski, depresīvi vai drīzāk - ar pamatīgu nolemtības sajūtu. It īpaši "Lauku skolotājs", kas ar katru jaunu rindkopu ievelk dziļāk it kā vienkārši atrisināmā, tomēr tajā pašā laikā arvien pineklīgākā situācijā. Labirintā. Nesaprotu, kādēļ visi izceļ "Vēstuli tēvam", nevis "Lauku skolotāju", kas, manuprāt, ir izcils Kafkas darbs.
Tātad - "Vēstule tēvam". Skaidrs, ka tas ir viens no autora privātākajiem un personsikākajiem darbiem, kas atklāj viņa dabu (daļu no tās) - empātijas trūkumu, egocentrismu, mūžīgā cietēja lomu, sevis attaisnošanu. Un kādēļ lasītāji to tik ļoti novērtē? Idejas? Protams, ka šajā diezgan garajā vēstulē, kura līdz Kafkas tēvam tā arī nekad nenonāk, var gūt ieskatu autora attieksmē par ģimeni, audzināšanu, nedaudz par reliģiju un rakstīšanu. Tātad vai cilvēku šūmēšanās ap šo vēstuli tikai apliecina autora (vispārināti, ne tikai Kafkas) nebeidzamo varu pār lasītāju, par autora kultu, par autora Vārda, nevis autora vārdu lasīšanu?
Vēl veselu zvaigzni gribētu uzdāvināt par izcilo literatūrzinātnieces Zandas Gūtmanes komentāru grāmatas beigās, bet tas jau nebūtu godīgi. Sagaidīšu viņas grāmatu.
October 3, 2020
Kafkas stāsti ir kā sen redzēti, aizmirsti sapņi, ko esi pierakstījis un pēc kāda laika atradis. Tajos ir kaut kas neizprotami pazīstams.
Read
December 26, 2025Kafkas stāstus pārlasīt, laikam šķita pareizais laiks, it sevišķi šogad, kad zaudēta ticība, dažādiem cēliem vārdiem un idejām, kas kopupmā sasaistās ar tādu anti utopisku sajūtu. Mehānismi turpina mūs malst, Kafkas stāstos, var saprast, ka tu nekad neesi bijis viens savās vientuļajās sajūtās.
August 26, 2023
Jēriņa un kaķa krustojums.
Apziņas un zemapziņas ceļotājs.
Neiznīcināmais čīkstulis, vainīgais un vainotājs.
Kafkas kungs, vai drīkstu Jūsu vēstuli tēvam nosūtīt savai mātei?
Apziņas un zemapziņas ceļotājs.
Neiznīcināmais čīkstulis, vainīgais un vainotājs.
Kafkas kungs, vai drīkstu Jūsu vēstuli tēvam nosūtīt savai mātei?
August 22, 2016
Starp nepamanāmiem stāstiem pavīd arī kāda pērle, jeb tāds vārdu salikums, kas parāda, ka darba autors ir plaša mēroga cilvēks. Visur caurvējā skumjas...
Displaying 1 - 6 of 6 reviews