What do you think?
Rate this book
Dzīvs!
"Dzīvs!" ir spēcīgs un emocionāli iedarbīgs romāns no latviešu rakstnieka Osvalda Zebris, kurš pazīstams ar savu spēju smalki atklāt cilvēka iekšējo pasauli un sabiedrības portretu. Šajā darbā autors pēta dzīves trauslumu, izvēļu nozīmi un spēju saglabāt cilvēcību sarežģītos apstākļos.
Romāns atklāj stāstu par cilvēku, kurš, saskaroties ar liktenīgiem notikumiem, ir spiests pārvērtēt savas vērtības un atrast jaunu jēgu dzīvei. "Dzīvs!" ir dziļš un aizkustinošs stāsts par pārvarēšanu, cerību un iekšējo spēku, kas uzrunā ikvienu, kurš meklē literatūru ar patiesu emocionālu iedarbību.
Šī grāmata būs īpaši piemērota latviešu literatūras, mūsdienu romānu un eksistenciālu stāstu cienītājiem, kas novērtē dziļas pārdomas un meistarīgu valodu.
“Osvalda Zebra romāns “Dzīvs!” pamatīgi skrāpē nost patinu no vienam jaunlatvietim nācijas kultūras atmiņā uzceltā pieminekļa. Galvenais varonis Fricis Treilands jeb Brīvzemnieks lasītāju priekšā no mērnieka svešā zemē top par savas tautas etnogrāfijas pētnieku un folkloras vācēju. Taču neesiet maldināti, romāns nav par tautasdziesmu pierakstīšanu. “Dzīvs!”, līdzīgi kā Umberto Eko “Prāgas kapsēta”, sevī savij kosmopolītisku laikmeta garu ar spiegu stāstiem un varoņa personības tapšanu. Romāna varoņi tiek ierauti aizraujošā piedzīvojumā, meklējot savas saknes, īstus un neīstus cilvēkus, kā arī pasaules sākuma mītus, un tā norises vietas mainās no Maskavas un Iekškrievijas guberņām līdz Kurzemes ciemiem un Daugavas ūdeņiem.
Fricis Brīvzemnieks romānā top dzīvs, tāpat kā dzīvas bija tautasdziesmas, kuras 19. gadsimta beigās viņš vāca.”
Gustavs Strenga, kultūras vēsturnieks
Romāns atklāj stāstu par cilvēku, kurš, saskaroties ar liktenīgiem notikumiem, ir spiests pārvērtēt savas vērtības un atrast jaunu jēgu dzīvei. "Dzīvs!" ir dziļš un aizkustinošs stāsts par pārvarēšanu, cerību un iekšējo spēku, kas uzrunā ikvienu, kurš meklē literatūru ar patiesu emocionālu iedarbību.
Šī grāmata būs īpaši piemērota latviešu literatūras, mūsdienu romānu un eksistenciālu stāstu cienītājiem, kas novērtē dziļas pārdomas un meistarīgu valodu.
“Osvalda Zebra romāns “Dzīvs!” pamatīgi skrāpē nost patinu no vienam jaunlatvietim nācijas kultūras atmiņā uzceltā pieminekļa. Galvenais varonis Fricis Treilands jeb Brīvzemnieks lasītāju priekšā no mērnieka svešā zemē top par savas tautas etnogrāfijas pētnieku un folkloras vācēju. Taču neesiet maldināti, romāns nav par tautasdziesmu pierakstīšanu. “Dzīvs!”, līdzīgi kā Umberto Eko “Prāgas kapsēta”, sevī savij kosmopolītisku laikmeta garu ar spiegu stāstiem un varoņa personības tapšanu. Romāna varoņi tiek ierauti aizraujošā piedzīvojumā, meklējot savas saknes, īstus un neīstus cilvēkus, kā arī pasaules sākuma mītus, un tā norises vietas mainās no Maskavas un Iekškrievijas guberņām līdz Kurzemes ciemiem un Daugavas ūdeņiem.
Fricis Brīvzemnieks romānā top dzīvs, tāpat kā dzīvas bija tautasdziesmas, kuras 19. gadsimta beigās viņš vāca.”
Gustavs Strenga, kultūras vēsturnieks
285 pages, Hardcover
First published January 1, 2025
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 5 of 5 reviews
July 15, 2025
Šis ir aizkustinošs, ļoti sirsnīgs stāsts par latviešiem kopumā mazāk zināmo Frici Brīvzemnieku, kuram šis romāns uzcēlis pelnīto pieminekli tieši blakus katram latvietim zināmajam Krišjānim Baronam. Tieši Brīvzemnieks lauzis ceļu un aizsācis, pilnā sparā iedarbinājis vērienīgo folkloras vākšanu, apzinoties, ka ar šīm gara mantām spēs atmodināt tautu, kura pati sevi kā lielāka, vienota kopuma daļu vēl neapzinās.
Valoda romānā bagāta ar fokloras vākumā gūto - tā ir DZĪVA un ATDZĪVINA gan Brīvzemnieku, gan latvieti, gan tautu. Tas ir stāsts arī par to, ko iespēj viens cilvēks politiski neapskaužami sarežģītā vēstures posmā, kurā latvieši vēlas atbrīvoties no vācu uzkundzēšanās, vienlaikus tā nodrošināšanai jārunā draudzīga valoda ar krieviem. Sižets spraigs, aizraujošs - neatrāvos, kamēr nepabeidzu lasīt.
"Redziet, katras tautas kultūra sākas, rodoties tās literatūrai. Bez literatūras tauta ir kurlmēma. Un senā tautas literatūra, kas dzima, vēl ilgi pirms radās grāmatu iespiešanas māksla, ataino tautas dziļāko dvēseli, tās īpatnību un dziļāko būtību. Valoda nav mākslīgs produkts, kas dzimst pie rakstāmgalda, tā rodas pašā tautā."
"Jo cilvēka mūžs ir gan zudīgs, bet stāsti paliek dzīvi uz visiem laikiem."
"Viens pats cilvēks var iekustināt veselu jaunu posmu tautas dzīvē, ja vien ir gatavs iet pretī daudziem - viens pats."
"Tā laikam ir mana - latvieša - īstenā iezīme. Nekad nepriecāties par agru. Un, kad laime pienākusi, arī tad nepriecāties pārlieku negausīgi, jo vēl mirklis, un..."
"Cilvēks dikten nogurst no viena darba vienmuļas darīšanas. Ir jādarbojas uzreiz vairākos gaņģos, tad izdodas panākt vairāk. Pārmaiņa ir kā atpūta."
"Ak, Krievija ir atpalikusi no visas Eiropas! Ak, krieviem pietrūkst izdomas, viņi ir pārāk iestiguši savos baznīcas rituālos un pagājībā! Jums nav skata uz priekšu, rītdienā, tāpēc jums Eiropu nepanākt!"
"Zini, kāpēc maskaviešiem tā riebjas svešinieki? [..] Riebuma sakne ir tajā, ka katrs ārzemnieks mūs izaicina ar savu izdevušos dzīvi. Indietis pretīgā harmonijā ar saviem dieviem, žīds ar savu veiksmīgo veikalu, vācietis ar savu sakārtotību, francūzis ar savu stilu, itālietis ar savu dzīvesprieku un tā tālāk. Tas taču var traku padarīt."
"Šī mūžīgā vilkme uz tumši, uz grimšanu iespējami dziļākā dūkstī, tas viņiem...teju asinīs.
Tomēr rādījās, ka mācītāja runa vairāk spīguļo, nevis silda."
"Viņš izskatījās pēc cilvēka, kam uz sejas ir prasmīgi veidota maska, kas sedz citu masku, un zem tās ir vēl vismaz divas trīs citas sejsegas. Tomēr tās viņu nedz apgrūtināja, nedz nomāca, jo šo masku esamība bija sen aizmirsta." (Par Bīlenšteinu.)
Valoda romānā bagāta ar fokloras vākumā gūto - tā ir DZĪVA un ATDZĪVINA gan Brīvzemnieku, gan latvieti, gan tautu. Tas ir stāsts arī par to, ko iespēj viens cilvēks politiski neapskaužami sarežģītā vēstures posmā, kurā latvieši vēlas atbrīvoties no vācu uzkundzēšanās, vienlaikus tā nodrošināšanai jārunā draudzīga valoda ar krieviem. Sižets spraigs, aizraujošs - neatrāvos, kamēr nepabeidzu lasīt.
"Redziet, katras tautas kultūra sākas, rodoties tās literatūrai. Bez literatūras tauta ir kurlmēma. Un senā tautas literatūra, kas dzima, vēl ilgi pirms radās grāmatu iespiešanas māksla, ataino tautas dziļāko dvēseli, tās īpatnību un dziļāko būtību. Valoda nav mākslīgs produkts, kas dzimst pie rakstāmgalda, tā rodas pašā tautā."
"Jo cilvēka mūžs ir gan zudīgs, bet stāsti paliek dzīvi uz visiem laikiem."
"Viens pats cilvēks var iekustināt veselu jaunu posmu tautas dzīvē, ja vien ir gatavs iet pretī daudziem - viens pats."
"Tā laikam ir mana - latvieša - īstenā iezīme. Nekad nepriecāties par agru. Un, kad laime pienākusi, arī tad nepriecāties pārlieku negausīgi, jo vēl mirklis, un..."
"Cilvēks dikten nogurst no viena darba vienmuļas darīšanas. Ir jādarbojas uzreiz vairākos gaņģos, tad izdodas panākt vairāk. Pārmaiņa ir kā atpūta."
"Ak, Krievija ir atpalikusi no visas Eiropas! Ak, krieviem pietrūkst izdomas, viņi ir pārāk iestiguši savos baznīcas rituālos un pagājībā! Jums nav skata uz priekšu, rītdienā, tāpēc jums Eiropu nepanākt!"
"Zini, kāpēc maskaviešiem tā riebjas svešinieki? [..] Riebuma sakne ir tajā, ka katrs ārzemnieks mūs izaicina ar savu izdevušos dzīvi. Indietis pretīgā harmonijā ar saviem dieviem, žīds ar savu veiksmīgo veikalu, vācietis ar savu sakārtotību, francūzis ar savu stilu, itālietis ar savu dzīvesprieku un tā tālāk. Tas taču var traku padarīt."
"Šī mūžīgā vilkme uz tumši, uz grimšanu iespējami dziļākā dūkstī, tas viņiem...teju asinīs.
Tomēr rādījās, ka mācītāja runa vairāk spīguļo, nevis silda."
"Viņš izskatījās pēc cilvēka, kam uz sejas ir prasmīgi veidota maska, kas sedz citu masku, un zem tās ir vēl vismaz divas trīs citas sejsegas. Tomēr tās viņu nedz apgrūtināja, nedz nomāca, jo šo masku esamība bija sen aizmirsta." (Par Bīlenšteinu.)
December 30, 2025
Ieskats Friča Brīvzemnieka un Krišjāņa Valdemāra pasaulē Maskavas posmā 19.gs. 60.-70.tajos gados.
____
Riebuma sakne ir tajā, ka katrs ārzemnieks mūs izaicina ar savu izdevušos dzīvi. Indietis pretīgā harmonijā ar saviem dieviem, žīds ar savu veiksmīgo veikalu, vācietis ar savu sakārtotību, francūzis ar savu stilu, itālietis ar savu dzīvesprieku un tā tālāk. Tas jau var traku padarīt. (..) To vajag izravēt un aprīt, saproti - ņemt un aprīt kopā ar visu sīciņo indieti. I paēdis būsi, i indieša laimību ieņēmis sevī, i pasaulē vieta atbrīvota.
(34)
Man labāk patiktu būt Brīvzemniekam. Latviski tas nozīmē: būt brīvam cilvēkam, brīvam zemniekam. “Brīvam? Brīvam no kā?” Anna sarauca pieri.
“No tās cūcības, ko dēvē par sabiedrības kārtām. Es ticu cilvēkam kā indivīdam, nevis kā cūku baram, kam vajadzīgs gans, aizgalds, stiba.”
“Ko mēs iesāksim ar tūkstošiem indivīdu, kuri katrs gribēs būt brīvi zemnieki? Brīvi no pienākuma, no atbildības, ģimenes?” (66)
..asinis stindzina no tā, cik šaura vel dažviet bija un palika pasaules sega. No vāgūža līdz rijai un no akas līdz slieksnim. Viss, kas aiz pļavas vai sila, vai otrpus upei, vairāk piederēja pie pasakas ar visām tās likumībām, varoņiem un kaitētājiem, nekā īstajai pasaulei. (155)
Vienā vārdā sakot - māņticība. Tāpēc jau senais cilvēks dzīvoja pamatā maģijas, raganu un rituālu pasaulē, kur astroloģija un alķīmija bija galvenās zinātnes, bet galvenais izklaides veids — karnevāls. (218)
Jāiedod cilvēkiem... manējiem, latviešiem, tāda saprašana, ka viņu domām un viņu uzskatam, un dzīves ritējumam... ka tam ir vērtība pati par sevi. Nevis iepretim vāciešiem vai krieviem, bet pašiem. (214)
Viņa [Brīvzemnieka] dzīves uzdevums esot virzīt uz priekšu, cik tas viņa spēkos stāvot, latviešu tautu sevišķi ekonomiski un tiesiski un tādā ceļā to atsvabināt no vācu aizbildniecības un sagādāt tai līdzīgas tiesības ar vāciešiem. (269)
____
Riebuma sakne ir tajā, ka katrs ārzemnieks mūs izaicina ar savu izdevušos dzīvi. Indietis pretīgā harmonijā ar saviem dieviem, žīds ar savu veiksmīgo veikalu, vācietis ar savu sakārtotību, francūzis ar savu stilu, itālietis ar savu dzīvesprieku un tā tālāk. Tas jau var traku padarīt. (..) To vajag izravēt un aprīt, saproti - ņemt un aprīt kopā ar visu sīciņo indieti. I paēdis būsi, i indieša laimību ieņēmis sevī, i pasaulē vieta atbrīvota.
(34)
Man labāk patiktu būt Brīvzemniekam. Latviski tas nozīmē: būt brīvam cilvēkam, brīvam zemniekam. “Brīvam? Brīvam no kā?” Anna sarauca pieri.
“No tās cūcības, ko dēvē par sabiedrības kārtām. Es ticu cilvēkam kā indivīdam, nevis kā cūku baram, kam vajadzīgs gans, aizgalds, stiba.”
“Ko mēs iesāksim ar tūkstošiem indivīdu, kuri katrs gribēs būt brīvi zemnieki? Brīvi no pienākuma, no atbildības, ģimenes?” (66)
..asinis stindzina no tā, cik šaura vel dažviet bija un palika pasaules sega. No vāgūža līdz rijai un no akas līdz slieksnim. Viss, kas aiz pļavas vai sila, vai otrpus upei, vairāk piederēja pie pasakas ar visām tās likumībām, varoņiem un kaitētājiem, nekā īstajai pasaulei. (155)
Vienā vārdā sakot - māņticība. Tāpēc jau senais cilvēks dzīvoja pamatā maģijas, raganu un rituālu pasaulē, kur astroloģija un alķīmija bija galvenās zinātnes, bet galvenais izklaides veids — karnevāls. (218)
Jāiedod cilvēkiem... manējiem, latviešiem, tāda saprašana, ka viņu domām un viņu uzskatam, un dzīves ritējumam... ka tam ir vērtība pati par sevi. Nevis iepretim vāciešiem vai krieviem, bet pašiem. (214)
Viņa [Brīvzemnieka] dzīves uzdevums esot virzīt uz priekšu, cik tas viņa spēkos stāvot, latviešu tautu sevišķi ekonomiski un tiesiski un tādā ceļā to atsvabināt no vācu aizbildniecības un sagādāt tai līdzīgas tiesības ar vāciešiem. (269)
April 5, 2026
Ļoti grūti būt objektīvam, ja ir zināms, ka grāmata nominēta Laligabas balvai. Vai man bija interesanti lasīt? Starp divām un trim zvaigznītēm. Traucēja sapiņķerētais teksts. Tāda sajūta, ka autors ikreiz ir izvēlējies visretāk lietoto vārdu sinonīmus. Plus vēl senvārdi. Saprotu, ka valoda stilizēta pēc 19. gadsimta beigu daļas, bet pat ''Mērnieku laiki'', kas arī iekļaujas aprakstītā laika periodā, šai ziņā bija daudz vieglāk lasāmi. Arī detektīva intriga īsti nesaistīja. Kaut ko jau uzzināju arī par Frici Brīvzemnieku , bet daudz vairāk tomēr grāmatas pēcvārdā. Teksts, protams, noslīpēts un darbs pie materiāla izpētes arī, kā nojaušams, nav mazais. Šo to būtisku uzzināju arī Par Krišjāni Valdemāru. Tādā ziņā, cepuri nost. Kopumā -varbūt vienkārši kaut ko nesapratu.
August 29, 2025
Vai tas tiešām, tiešām bija labākais/vienīgais veids, kā pastāstīt par Frici Brīvzemnieku un folkloras vākšanu? Žēl. 😞
Displaying 1 - 5 of 5 reviews