Vai jums šķiet, ka virtuve ir telpa, kur tikai gatavo ēdienu un ēd? Nekā nebija! Grāmata "Virtuves pasaciņas" atklāj, ka virtuves piederumi, trauki un pārtikas produkti dzīvo slepenu un aizraujošu dzīvi! Ledusskapī norisinās īsts mīlasstāsts, vaskadrānas zīmējumi atdzīvojas, kad neviens tos neredz, virtuves slota izaicina mājas saimnieci doties trakā piedzīvojumā, un, gluži nemanāma, virtuvē mitinās arī pavisam neparasta iemītniece - ragana Frīda...
Kas notiks, kad visa šī raibā kompānija reiz izlems sarīkot ballīti?
Arno Jundze sarakstījis piecas bērnu grāmatas, sešus romānus un divus stāstu krājumus. Daudzi rakstnieka darbi tulkoti un izdoti ārzemēs, kā arī saņēmuši nozīmīgas literārās balvas, tostarp grāmata “Šušnirks un pazemes bubuļi” iekļauta 2020. gada labāko bērnu grāmatu katalogā White Ravens. Tagad Šušnirkam un citiem bērnu iemīļotiem varoņiem piepulcējas arī komiskie un neparastie "Virtuves pasaciņu" tēli.
Populārais kultūras žurnālists un literatūrzinātnieks Arno Jundze jau sarakstījis divas bērnu grāmatas, stāstu krājumu “Gardo vistiņu nedēļa” (2012) un romānu pieaugušajiem “Putekļi smilšu pulkstenī” (2014)
Šo grāmatu apzinīgi gaidīju savas pilsētas bibliotēkā, jo pēc Jundzes stāstu krājuma "Atgaisma" izlasīšanas biju to noskatījusi un iecerējusi izlasīt. Kolīdz to pamanīju, ķēru tik ciet!😅
Kaut ko palasīju viena, šo to ar bērniem. Jāteic, ka šī grāmata būs gards kumosiņš gan pieaugušajiem, gan skolniekiem. Gluži maziem dažu iemeslu dēļ nederēs.🙃
Sākumā šķita, ka tie būs nesaistīti bērnišķīgi stāstiņi par trauku un virtuves ierīču "nakts uzdzīvi" cilvēku virtuvē (jāatzīst, ka viena ballīte tur bija gan 😂🎊). Tomēr, patiesībā, laika gaitā tēli stāstos mijiedarbojās un viss saaudās kopā. Izjūta, kā pirms teātra izrādes, kad aizkari paveras arvien vairāk un vairāk, atklajot skatu uz visu kopumā.
Ļoti patika pirmais stāsts par auksto zupu (kā reizīt - todien rozā bļoda bija arī mūsu ledusskapī 🫢😄). Pirmās asociācijas bija ar grāmatu "Kartupeļa karaļvalsts", kur arī dārzeņi ir cilvēciskas būtnes😄. Vēlāk pievienojās gan 🐓 gailis, gan raganiņa, gan pati mājas saimniece. Tāpat kā autora "Atgaismā", arī šeit valoda ir raita, dialogi - mūsdienīgi, kā arī jūtams maģijas pieskāriens.
Savukārt, šodien ar bērniem secinājām, ka grāmata gluži kā par mums. Par saldējuma ēšanu (meita tieši ēda savu tūkstošo pašsasaldēto😏😃), par Itāliju un citroniem (tikko vīrs no Itālijas pārbrauca ar citrona apdrukas traukiem😎), bet gražīgā raganas mājiņa uz vistas kājiņām bija gluži mana pilnmēness laika sievietes kopija 😅☠️😂🫢. Un teikumu "Taisnību sakot, vecais jumts viņai jau sen šķita gandrīz aizbraucis un bija pēdējais laiks uzlikt citu" uztvēru iedvesmojoši personīgi. 😂😂😂
Patiesībā, katrā stāstā ir viena pamācība, par ko padomāt. Grāmatā jārēķinās ar vārdiem "stulbs, muļķis, idiots", ir arī šampis un alus, bet Arno Jundze glābj situāciju, tos padarot bezalkoholiskus un bērniem nekaitīgus 🫢😂. Pieaugušie un bērni noteikti šajā grāmatā var katrs saskatīt savu dimensiju. 😉
Šis ir jauks fantāzijas lidojums par virtuves neatkarīgo dzīvi.🤫
Ak, un atsevišķs papildus punkts par Lindas Valeres lieliskajām ilustrācijām, katru reizi tās baudu. 💙
Man ļoti patika. Mīlīgas, ar foršu humora devu, pie tam gan tādu, par kuru priecāsies bērni, gan tādu, kur pieaugušajam mutes kaktiņi stiepsies uz augšu. It kā katra pati par sevi un tomēr savā starpā saistītas. Ilustrācijas ļoti iederīgas un dzīvīgas.
Kurš gan nav kādu reizi domājis - nez, ko teiktu, suns vai kaķis, ja prastu runāt? Un, kā manas dzīves izvēles komentētu kāmītis būrī? Arno Jundze pafantazējis par virtuvi - ko par mājokļa iemītniekiem domā sadzīves priekšmeti, trauki un tehnika. Pasaciņu tēliem izveidots amizants raksturs un piešķirtas cilvēkam piemītošas emocijas. Nemaz nav grūti arī man sadzirdēt slotas vilinošo čukstu - es taču esmu jau liela, es drīkstu, ko vien gribu. Fantāzijai patiesībā vēl būtu daudz vietas, pievienojot vēl pārīti gatavošanā izmantojamu rīku un ierīču, piemēram, iedomājieties kartupeļu stampas dzīves nastu vai etiķa pudeli un trauku lupatiņu koloniju? Bet tā jau ar interesantiem darbiem ir - aizvien ir par maz un gribas vēl. Tieši par šo "pārāk maz" sajūtu viena zvaigzne nost, bet šos GR vērtējumus jau vienmēr var arī labot :) Burvīga lasāmviela gan lieliem, gan maziem. Ļauj palūkoties uz ikdienišķo un pierasto ar citu skatu un padarbināt fantāziju arī pašam. Ja šķiet, ka Kivirehka "Oskars un lietas" vēl būtu par daudz un par biezu, tad Jundzes virtuves pasaciņas būtu laba iesildīšanās. Ja āķis būtu lūpā, tad var ķerties pie Oskara un viņa lietām, un gaidīt, kad Jundze uzrakstīs vēl.