Klajā nācis Laura Bērziņa debijas darbs — romāns “Līdzdalībnieks”.
Lauris Bērziņš (1997) ir viens no redzamākajiem savas paaudzes prozas autoriem Latvijā, publicējies Punctum, “Strāva”, “Satori”, “Domuzīme”, “Jaunā Gaita” un citur, saņēmis izdevuma “Avīzes Nosaukums” gada balvu kategorijā “Gada proza”. Viņa darbi ir iekļauti antoloģijās “Davai” (“Līdzstrāva”, 2024) un “24 stāsti Ziemassvētkiem” (“Latvijas Mediji”, 2024). Igauņu valodā arī Baltijas jauno autoru antoloģijā Circa 7 Celcius (Kultuurileht, 2025) un literatūras žurnālā Värske Rõhk.
“Laurim Bērziņam ir izdevies radīt tekstu, kurš pieskaras cilvēka neglītākajiem slāņiem caur šķietami vienkāršu, tomēr intriģējošu un neparedzamu stāstu — vīrietim īsti nav, kā dēļ dzīvot. Sievietei ir, taču vīrietis nespēj pieņemt viņas — atkarību? Nepieciešamību? Dziņu? Apbrīnojami tiešā veidā autors nesaudzīgi pavēsta lasītājam, ka ļaunums ir stiegrs un neredzams kā mietsakne un smeļas spēku no cilvēka visdziļākajiem slāņiem, tiem, kam cilvēks pats nemaz tā īsti netiek klāt. Taču tieši šajās dzīlēs mitinās arī teju par mistiskām uzskatāmās dzīves parādības — nāve, sirdsapziņa, mīlestība, talanti.
/ Ilze Jansone, rakstniece
“Kādā pavisam parastā Imantas blokmājā pavisam parasts puisis sāk dzīvot ar neparastu meiteni. Tā sākas šis stāsts, kurā ir vairāk līķu nekā dažlabā kriminālromānā un baismīgāka mīlestība nekā romantiskajos stāstos. Pēc izlasīšanas, ieraugot autoru, gribēsies pāriet ielas otrā pusē, lai nesanāk iekļūt viņa nākamajā grāmatā. Bet prātā vienalga kņudēs aizdomas, vai tikai viņš nenojauš ko tādu, ko mēs mēģinām noslēpt paši no sevis.”
Šī bija traka grāmata. Tiešām trillerītis! Sākot lasīt, nepameta doma – ko es te vispār lasu?Vai tā būs fantāzija? Iespējama realitāte? Vai nosapņots murgs? Kā izrādās – ideja autoram patiešām dzimusi no sapņa/murga. 😳
Valoda ir ļoti mūsdienīga, bez liekiem filtriem – sulīga, dzīva, un teksts rit raiti. Lasīšana bija viegla un aizraujoša, bez lieliem garlaicības brīžiem.
Sižets? Viltīgi aizved pa pēdām, nemanot ievelk aiz mazā pirkstiņa un nepalaiž vaļā. Pastāvīga vēlme tikt uz priekšu, atšķirt vēl vienu lappusi, saprast – kas te notiek?
Beigas? Nu jā… tās bija OK. Bet pēc visa uzbūvētā stāsta es gaidīju kaut ko vēl spēcīgāku – pārsteigumu, kas izsistu pamatu zem kājām, vai vismaz lielāku paskaidrojumu. Gribējās to vienu lielo UH!momentu.
Paldies autoram par Priedīša tēla notikumu līniju. Teikšu godīgi – bija brīži, kad patiesi satraucos! 😄
Grāmata ir viegli lasāma, raiti iet uz priekšu. Iekšējais naratīvs gan saturiski, gan valodiski veidots visai humorisks, hiperbolizēts - tas notauvo un attaisno vietām absurdos izmantotos līdzekļus. Katrā ziņā valoda lietota interesanti un saistoši, kaut kur arī skaļi iespurdzos.
Stāsts balstās sadzīvē, visai nobružātā un nepatīkamā. Tādā, kas liek vēlēties cilvēku sakratīt, varbūt pat uzbrēkt.. Nu vai ja polikorekti, tad aizsūtīt pie terapeita? :D Caur to vieglo stāsta manieri sanāca ļoti ticams sadzīvisks samocījums. Tāds, kas sabriest riktīgā samezglojumā un sanāk sajust. Puisim gan ticēju daudz vairāk nekā meitenei, bet tas arī netraucēja kontekstā, ja tā padomā, diezgan loģiski.
Beigas man iedeva mazliet "eh" piegaršu, jo likās "pārāk pabeigtas" šādam stāstam, ja noprotat, ko ar to domāju. Tās arī norāva to pēdējo zvaigzni, ja godīgi, domāju, ka bez tām stāsts būtu ieguvis. Tāpat, jāatzīst, ka prāts neapzināti vilka paralēles ar seriālu "YOU".
Kopumā jāatzīst, ka autoram izdevies pārliecinoši debitēt. Pārmaiņas pēc grāmata tiešām "nestrēga rīklē". Gaidīšu nākamos stāstus!
Visa grāmata par to, kā džeks sajūsminās par skuķi (nu, cik var?), nespēj noticēt, ka abi ir kopā (nu, cik var?) un ir gatavs pieņemt visu, ko skuķis dara. Otra zvaigzne par to, ka tomēr izlasījās līdz galam un par galda spēļu pieminēšanu!
Nu tāds blokmāju psiholoģiskais trilleris, ka tik turies. Galvenā varoņa garīgie stāvokļi un līdzatkarīgu attiecību izmisums ļoti ticami uzrakstīts. Labs gabals.
Šī bija neierasta tūlītēja iekšēja pārliecība, ka man šo grāmatu noteikti jāizlasa.🫣😅 Man nebija ne jausmas, kas ir Lauris Bērziņš un tikpat liela mistērija bija grāmatas saturs. Iekšējā vilkme bija tik liela, ka gandrīz pusnaktī veicu pirkumu 😆, bet izrādījās - bibliotēka bija pasteigusies pirms manis.🫢
Žanru radars no manis nekāds 😄, bet es teiktu - psiholoģiskais trilleris ar melnā humora un absurda pieskaņu. Lasot bail nebija nemaz, toties stāsts mani ievilka, un principā izlasīju to vienā elpas rāvienā. 💫
Lai nebojātu lasītprieku, par pašu saturu nedrīkst neko teikt. Varu vien pieminēt, ka daudz jādomā par vainas izjūtu, sirdsapziņas mokām un līdzatkarību attiecībās. Sekojot stāsta pavērsieniem, nākas prātot, ko darītu un kā justos pats (lai gan, zinot mani, es jau būtu notinusies pie pirmā "čē pē" 🫢😅).
Šoreiz noapaļojos uz 5 zvaigznēm 🖐️, bet kritiķim manī varbūt ne visai ticamas šķita kapsētas ainas ar milzīgo steigu (visu gandrīz viņš nokavēja un kapu aizbēra sekundēs 🫣, arī liela burzma nez no kurienes) - izskatījās, ka paši grāmatas uzraugi biki kaut kur sāka steigties 😄. Bija pāris vietas, kur nedaudz apmulsu laika pārlēcienos, tomēr gluži vai fiziski sajutu autora centienus piestrādāt, lai lasītājam viss būtu viegli un skaidri 🖐️👍.
Man ļoti patika šī grāmata. Valoda ir vienkārša, raita un arī ar rupjībām, bet, manuprāt, tās piešķīra ticamību visai situācijai.
Simpatizēja, kā tika parādītas Kurta izjūtas, domas, un attieksmes pret Emīliju dinamika. Domāju, ka kādam varonim te ir sociopāta pazīmes vai vismaz šizofrēnijas. Bet pārsteidza tēlu spēja tik ilgi neizrunāt tik nopietnas lietas, laikam iemīlēšanās atkarības plīvurs bija tiešām smagi aizplīvurojis veselo saprātu... 😶
Sirdsapziņa jau zina vislabāk, kā tad tur ar to līdzdalību un līdzatbildību ir. Netīra tā var arī pārāk smaga kļūt...✨
Ar prieku izlasīju Laura Bērziņa debijas romānu, kurš pārsteidza gan ar savu oriģinālo ideju, gan izpildījumu. Rakstnieka valodu var raksturot kā plūstošu, mūsdienu lasītājam tuvu un viegli uztveramu. Grāmatas galvenais varonis ir Kurts, ar kuru kopā lasītājam ir iespēja ienirt absurdu notikumu virknē un izjust pavisam reālas emocijas, kuras brīžiem liek pārdzīvot, bet brīžiem - nosodīt un vēlēties Kurtu kārtīgi sapurināt aiz pleciem. Lai arī romānā “Līdzdalībnieks” stāstīts par slepkavībām, šis darbs var neattaisnot dažu lasītāju gaidas, jo tas nebūt nav kriminālromāns, kurš aizved pie acīmredzama atrisinājuma. L. Bērziņš savā darbā prasmīgi uzbur romāna vidi, tādējādi ļaujot mums paciemoties grāmatas tēlu dzīvokļos, mežā, būvniecības preču veikalā un rudenīgi drūmās pilsētas ielās. Svarīgas ir arī atsauces uz dažādiem skaņdarbiem un filmām, kas palīdz iepazīt un iztēloties grāmatas tēlus labāk. Veiksmīga debija!
Autors lieliski tiek galā ar tēlu psiholoģisko portretu, iedziļinoties niansēs, kas ļauj piedzīvot to neglītākās un turpat arī kvēlēkās vēlmes. Galvenais varonis Kurts iepazīstina ar šķietami ikdienišķa jauna vīrieša dzīvi, tomēr, lasot tālāk, autors atklāj arī citas personības šķautnes, tās, kuras vairākums sabiedrības neredz, taču domu plūdumā noteikti katrs no mums ir tur pabijis. Valoda ir raita, un teksts burtiski plūst, turklāt autors neskopojas ar humoru, un tas lielākoties bija tieši brīžos, kad to vismazāk gaidīju. Vidusdaļā man gan šķita, ka notikumi mazliet apsīkst un sākas tāds kā miera periods, bet to drīz vien attaisnoja arī tālāki notikumi, kas aizveda līdz pat finišam. Beigas bija izcilas un pārliecinošas, kas lika gan mainīties varonim, gan lasītājam ieturēt pat nelielu pauzi, lai apdomātu notikušo. Lieliska debija un gaidīšu nākamos autora romānus!
Ko nu darīt dienā, kad pārguris atvelcies no darba un dzīvoklī atrodi kārtējo draudzenes noslepkavoto vīrieti? Romāna galvenais varonis Kurts izvēlas šo situāciju risināt visai neordinārā veidā, proti, palīdzēt slēpt nozieguma pēdas un kļūt par līdzdalībnieku. Ņemot vērā, ka šis ir autora pirmais romāns, jāuzsaka viņa labā valoda, melnais humors un interesantie sižeta pavērsieni. Vienīgi beigas likās nedaudz sasteigtas un bija sajūta, ka autors līdz galam nav zinājis, kā atrisināt notikumus. Tomēr debijas romānām pat ļoti labs rezultāts. Domāju, ka no šī romāna sanāktu laba melnā komēdija, ja nu kāds uzņemtos grāmatu ekranizēt.