''Rozīša tēlošanas veids, maniere un līdzekļi ir gluži vecmodīgi. Tradicionālais reālisms bez kādiem modernizējumiem. Rozītis skatās dzīvē, ne grāmatās. Vielas, materiāla ziņā Rozītis ir šodienīgākais, laikmetīgākais mūsu rakstnieks. Rozītis attēlo ievērojamu daļu no mūsdienu sabiedrības, sacīsim - sliktāko, viņš portretē raksturīgus tipus - negatīvā izlasē. Bet tas ir dziļi respektējams darbs, jo ko vispār mūsu rakstniecībai var pārmest, ir mazais sakars ar reālo, apkārt plūstošo dzīvi.'' /Jānis Grīns, Daugava, 1929, 2./
Pāvils Rozītis (1889–1937) – rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, tulkotājs, literāri publicistisku rakstu autors un literatūrkritiķis. Psiholoģiskās prozas tradīciju veidotājs latviešu literatūrā. Izkopis satīras un anekdotiskās noveles žanru, uzskatāms par 20. gadsimta 20. un 30. gadu latviešu anekdotiskās noveles spilgtāko pārstāvi. Sarakstījis 4 romānus, no tiem ievērojamākie ir 1928. gadā iznākušais romāns "Ceplis" un 1936. gadā publicētais darbs "Valmieras puikas". Romāns "Zemes prieks" (1937) nepabeigts. Vairāku dzejoļu, īsprozas un eseju krājumu autors. Rakstījis esejas par Kārli Skalbi, Jāni Akurateru, Jāni Jaunsudrabiņu, Viktoru Eglīti u.c., kas apkopotas 1920. gadā iznākušajā krājumā "Kultūras slāpes". Publicējis teātra recenzijas, publicistiku, tulkojis cittautu literatūru.
Dzimis saimnieku ģimenē. Četru gadu vecumā zaudējis tēvu Pēteri un arī tēva mājas. Kopā ar māti Annu Cielēnu un jaunākajām māsām bērnību ir pavadījis pieticīgos apstākļos netālajās Auduļu mājās.
1914–1918: Pirmā pasaules kara laikā dzīvo Baku, kur apprecējies ar latviešu meiteni Antoniju. 1917: piedzimst dēls Viestards. 1918: pēc atgriešanās Latvijā nodarbojies ar literāru darbu. 1922: piedzimst meita Dzidra. 1928: apprecējies otrreiz ar Almu. 1935: piedzimst meita Ieva.
1908: pirmā publikācija – krievu pedagoga Konstantīna Venceļa brošūras "Neredzamās verdzības ķēdes" tulkojums, 1910, 12. marts: pirmais publicētais oriģināldarbs – tēlojums "Nodevējs?..." laikrakstā "Jaunā Dienas Lapa".
Proza Stāsti un noveles 1913: “Ceturtā grācija”. 1919: “Es un viņas”. 1920: “Granātu ziedi”. 1920: “Nāves vižņi”. 1920: “Miglas svilpes”. 1920: “Ceļš uz paradīzi”. 1922: “Portrejas”. 1923: “Atriebība un citas noveles”. 1925: “Krāces”. 1926: “Jaunsaimnieks”. 1928: “Pret savu gribu”. 1933: “Mezgli”. 1935: “Skaidas”.
Ārzemju autoru darbu tulkojumi 1908: Konstantīns Vencelis. "Neredzamās verdzības ķēdes" 1909: Oskars Vailds "Estētiskais manifests" 1909: Oskars Vaulds. "Zvejnieks un viņa dvēsele" 1913: Vladimirs Koroļenko. "Ļaunā sabiedrībā" 1914: Nikolajs Krašeņuņikovs. "Pasaka par mīlu" 1920: Longs. "Dafnis un Hloa" 1927: Gijs de Mopasāns. "Mont-Oriol"
Sastādītie krājumi 1920: Jāņa Akuratera Kopoti Raksti 2 sējumos.
Literāro darbu tulkojumi citās valodās Proza Igauņu valodā 1967: Ceplis ("Ceplis"). Tulkojis Oskars Kuningass (Oskar Kuningas). 1984: Valmiera poisid ("Valmieras puikas"). Tulkojis Oskars Kuningass (Oskar Kuningas).
Krievu valodā 1949: Товар ("Preces"). Tulkojis E. P. Ilmers. 1953: Цеплис ("Ceplis"). Tulkojis Vladimirs Ņevskijs (Владимир Невский). 1990: Валмиерские мальчишки ("Valmieras puikas"). Tulkojusi Viola Rugāja.
Dzeja Krievu valodā 1978: Желудевое ожерелье ("Zīļu rota"). Atdzejojis Leonīds Čerevečņiks (Леонид Черевичник).
Antoloģijas un periodiskie izdevumi Poļu valodā 1938: Antologia poezji łotewskiej ("Latviešu dzejas antoloģija"). 1951: Opowiadania łotewskie ("Latviešu stāsti").
Angļu valodā 1938: At a Masquerade // The Tricolour Sun. Latvian Lyrics in English Versions. ("Maskarādē // Trīskrāsainā saule. Latviešu dzeja angļu versijā"). Atdzejojis Viljams Metjū (William Matthew).
Vācu valodā 1924: Lettische Lyrik ("Latviešu dzeja"). 1978: Ware // Unter dem Flūgel eines Vogels ("Preces // Putna Paspārnē").
Zinu, ka kaut kad esmu šo romānu lasījusi, bet izlasīt vēlvienreiz bija ļoti patīkami. Pat negaidīju, ka stāsts tik ļoti ievilks un aizraus. Rozīša tēlotie notikumi un varoņu raksturi ir tik dzīvi un reālistiski, ka romāns lielā mērā šķiet mūsdienīgs. Vai tad arī tagad mums netrūkst visādu veiklu darboņu un amorālas rīcības? Mainījušās tikai nianses.
Visai skarbi. Super rafinēti izrādīta latvieša divkosīgā daba, tik divkosīga, ka pats sevi apmānīs, dažādiem pārdzīvojumiem pielāgojamies. Nožēloju cilvēkus, kas savām darbībām vienmēr meklē attaisnojumu, bet kurš gan nesapņo kaut drusku atvieglot dzīves nastu.. Bonuss par spēcīgajām sievietēm. Grāmata netīšām iekrita rokās. Praktiski neviena tēma nav man aktuāla pat nekad bijusi, taču izlaist no rokām nevarēju.
“Gudram gudra problēma”. Stāsts par alkatību, lētticību un netaisnību īstenā latviešu tradīciju garā. Lasot šo romānu, gūstama pārliecība, ka ar gribēšanu vien nepietiek būt par uzņēmuma vadītāju. Kā arī būt par blēdi var nospēlēt gan par labu, gan par sliktu. Tik jautājums cik attapīgs un alkatīgs esi. Interesanti, ka vīrieša tēlus autors lieto uzvārdos: Ceplis, Nagainis, Sesks, Bebrs, savukārt sieviešu -tās vārdos: Berta, Milda, Austra. Forša latviskuma piegarša, gan notikumiem norisinoties Rīgā, gan vecvārdu lietošanā - Finanču ministrija :)
Bez liekiem dabu un apstākļu aprakstošiem epitetiem un metaforām, autors veiksmīgi iepazīstina ar katru personāžu un ķeras klāt notikumiem. Darbs ir atsvaidzinošs, pārsteidzoši aktuāls arī mūsdienās. Pat varoņu vārdi ir rūpīgi pārdomāti un tie nešķiet izdomāti tikai izdomāšanas pēc, vai arī pa ārzemju modei. (lasīt - neviens no tiem nav kaitinošs) Romāns pavisam noteikti nav ierindojams pie klasiski gaudulīgajiem latviešu darbiem, un ir patiešām laba, izklaidējoša lasāmviela. Noteikti izlasīšu arī vēl kādu citu P. Rozīša darbu.
Grāmata, kuras lasīšanu atliku no gada uz gadu, jo biju pārliecināta, ka man tā nepatiks. Man patīk šādi kļūdīties! =) Grāmata ir patiešām laba un lasīšanas vērta!
Spilgts blēžu romāna piemērs latviešu literatūrā. Varoņi nepārtraukti vij intrigas, cenšas viens otru apmānīt un nogrūst bedrē. Daudzās sižeta līnijas savstarpēji savijās, krustojas, pāriet viena otrā - tas veido romāna dinamiku. Ceplis piederīgs sabiedrībai, kuru viņš pats attēlo ironiski - izsakās nicinoši par uzņēmējiem, kuru vidū atrodas. Ļoti interesantas un latviešu romānā neierastas šķiet Cepļa un viņa sievas savstarpējās attiecības. Lielu darba daļu sastāda uzņēmējdarbības termini, darbības, bet bez tām neiztikt, ņemot vērā, ka tieši uzņēmēji un viņu rūpnīcu vadīšanas paņēmieni ir galvenais sižeta virzītājs!
Tiešām saistoša grāmata, kurā visi ir krāpnieki, blēži un egoisti, kurā nevalda taisnība, bet uzvar vislielākais blēdis un visvairāk cieš visgodīgākie. Bez tam blēžus ne mirkli nemoca vainas apziņa, bet katru reizi ego tiek nosutēts saulītē, un seko visādi aizbildinājumi, kāpēc blēdis pats sev neliekas blēdis. Meistarīgi uzrakstīts, lai gan laiku pa laikam raisīja sašutumu.