Mess-Mend jeb jenkiji Petrogradā

by Marietta Shaginyan, Marieta Šaginjana, Skaidrīte Cielava (Translator)

English (translation)
Original Russian

Genres: Science Fiction, Russia

294 pages, Hardcover

First published January 1, 1924

About the author

Marietta Sergeevna Shaginyan (Russian: Мариэ́тта Серге́евна Шагиня́н; Armenian: Մարիետա Սերգեյի Շահինյան, April 2, 1888 – March 20, 1982) was a Soviet writer, historian and activist of Armenian descent. She was one of the "fellow travelers" of the 1920s led by the Serapion Brotherhood and became one of the most prolific communist writers experimenting in satirico-fantastic fiction. She was born and died in Moscow.

Reviews

[Mir]

This seems to be the only one of Shaginyan's books listed on goodreads. Others are:

Lori Len Metallist [Laurie Lane, Metalworker]. Moscow: Gos-Izd, 1924.
Doroga v Bagdad [The Road to Baghdad]. St. Petersburg, 1925.
Gidrotsentral [HydroCentral]. Leningrad, 1929.
Armianskaya literatura i iskusstvo [Literature and Art of Armenia]. Yerevan, 1961.
Taras Shevchenko. Moscow, 1964

[Helen Azar · Rating 5 out of 5]

This is not a great book in its own right, but it was my very favorite book growing up: for some reason I loved it as a kid. I used to read and reread it, many many times, and never got sick of it. For the most part it is kind of weird... But I found it interesting and a little scary (as a kid). It is not a children's book, but it fascinated me as a child. I later read it as adult, and realized that it not great literature, but it still appeals to me, maybe due to childhood nostalgia...... Which is why I am giving it 5 stars. It is a somewhat strange fantasy novel about the struggle of the classes. Better than it sounds but not in a way you may think...If you can get past lots of communist propaganda in the form of realistic fiction, then you may like it too!

[Artūrs · Rating 4 out of 5]

A truly interesting story about the underground life where two factions always try to outsmart each other to further their agenda. Makes a young boy's blood boil from all of the secrets that one can hold and the gadgets a human can make.

[HonRevDrStainTruth]

desperately looking for a copy of this book, and the film made of it.

[Ints · Rating 1 out of 5]

Padomju Krievijā pie varas ir nākuši strādnieki un ceļ savu gaišo nākotni. Ārzemju kapitālistiem, dažādu tautu patriektajiem valdniekiem, ķēniņiem, monarhiem un tirāniem šāds situācijas paņēmiens neliekas pieņemams. ASV rūpnieks Džeks Kreslings nemaz negatavojas sēdēt rokas klēpī salicis. Viņš un caurkritušo valdnieku kliķe nolemj iznīcināt problēmu pašā saknē, dodot tādu triecienu Padomju tautai, no kuras tā nekad vairs nevarētu atkopies. Taču savā kapitālista tuvredzībā viņš pat iedomāties nespēj, ka tepat viņa rūpnīcās jau ir izveidojušās strādnieku kustības, kuras vairs nevēlas tikt apspiestas. Viņi liek kalpot savām izgatavotajām lietām strādnieku labā. Mess-Mend ir viņu slepenā parole un ar to viņiem nav problēmas iekļūt pat visapsargātākajā kapitālistu cietoksnī.

Grāmatas autore 1920-to gadu sākumā nolēma uzrakstīt kaut ko nenopietnu par kapitālistiem un šķiru cīņu. Rakstīts tika ar milzīgu patosu un ievērojot visas tā laika lubu literatūras noteiktos standartus. Darbība notiek lielākoties ASV, un tur jau, kā zināms, strādniekiem dzīves nav. Taču kāds kokapstrādes rūpnīcas virpotājs Mikaels Tingsmeistars ir nolēmis patriekt kapitālistus arī savā valstī. Viņš ir tēls, ideja, cilvēks, kurš pirmais ne tikai aizdomājies ar strādnieku sūro likteni, bet arī nolēmis kaut ko darīt. Pretdarbības veids ir pavisam vienkāršs - likt lietām darboties pret savu saimnieku. Iedomājaties, jūs nopērkat spoguli, bet spogulis ne tikai ļauj jums spoguļoties, bet arī fotografē jūsu dzīvi. Sienas, kuras ieliek Tingsmeistara ļaudis, jebkurā brīdī ļaus strādniekam ienākt tavā mājā, atslēgas atvērsies no pareiza pieskāriena. Visas šīs lietas, kas kalpo strādniekiem, jo viņi ir to īstie saimnieki. Un lai vieglāk strādnieku ļaudīm būtu tās identificēt, uz viņām nemanāmi iespiesti divi burti MM (Mess-Mend). Taču, lai ar radījusi tik spēcīgu instrumentu, nodrošinājuši pāris kapitālistu pilnīgu novērošanu, viņa absolūti nesaprot, ko ar iegūto informāciju pasākt. No visām iespējamajām diversijas metodēm, sazvērnieki neizmanto praktiski neko. MAITEKLIS ASV revolūcija nenotiek, nav pat jēdzīgas manifestācijas.

Rodas jautājums, kādēļ Petrograda? Petrograda - Krievijas revolūcijas šūpulis tiek uzburts par padomju brīnumpilsētu. Kā atzīst pati autore, viņa nolēmusi uzrakstīt par Petrogradu tā, it kā tajā jau komunisms būtu iestājies. Grāfi un kņazi aiz sava slinkuma blandās pa ielu ubagojot, bet proletariāts strādā. Pie tam viņu entuziasms ir ar likumu jābremzē, lai dullie nepārstrādājas. Ārzemju interventi viņiem nav bīstami, jo pilsētu aizsargā aeroelektrostacijas un spridzekļu iznīcinātāji. Bet Kreslinga pakalpiņiem, protams, ir savas idejas kā šo sistēmu apiet.

Grāmatu var droši reducēt uz īpatnu vispasaules komunisma propagandu un veidu, kā tas tiks sasniegts. Tā šeit ir biezā slānī, un šķiru cīņa tiek nonivelēta pat līdz tiešam pierādījumam, ka kapitālisms cilvēkus burtiski, fizioloģiski padara par zvēriem, kā to uzskatami pierāda Gregoria Čičes piemērs. Arī vareno hipnotizētāju Čīči vienkārši nošauj uz skatuves, sunim suņa nāve, tā sakot, un kapitālisti jau nemaz īsti cilvēki arī nav. Arī pārējiem, kas vēl nav kļuvuši par zvēriem, tiek doti savdabīgi vārdi: „... ģenerālis Gibgelds, ..., eksreģents Dons Karloss de Loss Patriass, eksprezidenti No-Homs, Uno-Si-Noga un Sidijama ...”. Grāmatā var uzzināt arī: „Ikvienam godīgam komunistam pirmajā vietā ir pienākums, bet otrajā – sieva.

Kas grāmatā bija pozitīvs, latviešu valodas rakstība 1958. gadā, daudziem vārdiem vēl nebija garumzīmes un izteiksmes veids ar bija savādāks. Šo vārdu meklēšana bija grāmatas lasīšanas aizraujošākā daļa.

Lieku 3 no 10 ballēm. Grāmatā nav nekā cita kā tikai propaganda. Var jau pieķerties salmiņam, ka tā ir ironija par kapitālisma iekārtu un komunisma pārākumu. Bet kā dēku stāstam, viņas struktūra ir pilnīgi nepiemērota mūsdienām un vairāk velk uz absurdu nevis ironiju.

[Andres "Ande" Jakovlev · Rating 5 out of 5]

Peab ütlema, et ma ei mäleta, millal ma viimati midagi nii lõbusat lugesin.

Ausalt ka, pärle sadas nagu vihma jaanilaupäeval. Ning pärlitena ei sära mitte ainult üksikud väljendid, vaid ka karakterid, tegevused, olukirjeldused... Üks paras briljant on see raamat, ma ütlen.

Vaatamata oma vanusele (kuigi, tegu on autori poolt 1956. aastal "kaasajastatud" versiooniga, mitte 1924. aasta esmaväljaandega), saab mitmeid paralleele tõmmata tänapäevagagi.

Mis siis, et tegu on kommunismi ülistava ja kapitalismi naeruvääristava romaaniga. Mis siis, et tegu on poliitpropaganda tellimusel valminud teosega. Jube mõnus lugemine on ta igal juhul. Ja lõbus.

[Zalias · Rating 2 out of 5]

Pradėjau skaityti sudominta datos-1924 metai ir to, kad rašytoja moteris. Stilius kartais priminė Meistrą ir Margaritą, gal dėl to sugebėjau perskaityti iki galo. Turinys - nieko gero. Įsivaizduočiau komiksus ar senovinę komediją.

[Mati]

Mess-mend by Marietta Šaginjan in Estonian

[Mati · Rating 3 out of 5]

Täielik bolsevistlik propa, kuid lugu on ise huvitav ja seda peamiselt oma aja kohta asjalike tehnliste lahendustega. Moodsal ajal kutsutaks seda lugu vist "fantasy'ks" - a'la trollid-nõiad.

[Aušra Strazdaitė-Ziberkienė · Rating 3 out of 5]

Atsitiktinai skaityta vaikystėje ir visiškai pamiršta. Prisiminiau pamačius tarp parduodamų. Tragiško nerealumo knyga. Rimtai. Netikit? Pažiūrėkit ką ši autorė dar yra parašius!😂