Sanita Rībena (1975) ir žurnāliste, redaktore un sabiedrisko attiecību speciāliste. LU Vēstures un filozofijas fakultātē viņa studējusi filozofiju, RTU Liepājas akadēmijā – rakstniecību. Jau vairāk nekā desmit gadus Sanita vada radio “Naba” raidījumu “Nezāle” un dzeju raksta vairāk nekā trīsdesmit gadu.
Laikā no 1993. līdz 2023. gadam tapuši apmēram simts dzejoļi. Daļa no tiem publicēti periodikā – žurnālā “Karogs”, laikrakstos “Literatūra un Māksla”, “Izglītība un Kultūra”, “Kultūras Diena”, “Kultūras Forums” u. c. Viens dzejolis iekļauts latviešu dzejnieču mīlas lirikas antoloģijā “Plīvurdeja un bezdibenis” (Jumava, 1999), taču apkopoti un izdoti grāmatā tie līdz šim nav bijuši.
Uz šo soli dzejnieci pamudināja literārais redaktors Ivars Šteinbergs, kurš palīdzēja atlasīt dzejoļus un izveidot krājuma kompozīciju.
To piepilda metaforiski dzīvnieku tēli, veidojot stāstu virspusējo, primāri uztveramo slāni. Otrs slānis, kas rodams zemtekstā, atsedz liriskās varones iekšējos pārdzīvojumus – sāpes, prieku, atsvešinātību, dusmas, vilšanos, bēdas. Trešais slānis, ko veido krājuma dramaturģija, rāda liriskās varones transformāciju, izaugsmi.
“Sanitas Rībenas “Kaķe” ir pārliecinoša pirmā dzejas grāmata – rotaļājoties ar zoopoētiku un lirismu, autore izmanto dzīvnieku tēlu plastiskumu, kā arī mīlas dzejas tradīciju, lai izstāstītu radošuma biogrāfiju. Krājuma kompozicionālais satvars – kaķes dzīvības – metaforiski izspēlē ne vien mūžīgas ziņkāres un jūtīguma pastiprinātas zaudējuma sāpes, bet tikpat (un, iespējams, svarīgāk) – transformāciju, kas raksturīga dzīvībai kopumā. Tāpat kā tēls pārtop tēlā un dzīves posms – nākamajā, tā “Kaķe” ir dokumentācija Sanitas Rībenas mākslinieciskajai metamorfozei. Dzejas krājumu apdzīvo dažādi zvēri, tomēr dzīvnieku klātbūtne šeit drīzāk ir teatrāla – tās ir maskas, ko valkā tās mūsu biogrāfiju būtnes, kuru dēļ notiek izmaiņas. Tēls nomaina tēlu, un viens dzīves (vai dzīvības?) posms nomaina nākamo, kopā savirknējoties mākslinieciski piesātinātā, reizēm sāpīgā, bet vienmēr ar emocionālu kailumu uztvertā metamorfozē.” — Ivars Šteinbergs
“Lielisks mēģinājums dzīves smalkās nianses sakārtot pa daļām – kas pienākas iekšpusei, kas pienākas ārpusei, visuma virmām – un pēc tam to visu rūpīgi saadīt kopā, saadīt atpakaļ pa burtam, neaizmirstot, ka valoda ir tikai vārdi un, “kad tajos ieiet, tie izšķīst”.” — Edvīns Raups
Ļoti piesātināts manas kursa biedrenes krājums, pilns ar poētiskām kustībām un vibrācijām, lēcieniem un piezemējumiem, kuros jūtama uzkrātā dzīves un literārā pieredze. Prieks par šo debiju.
pirmās dzīvības 3 citas dzīvības 5 pēdejās dzīvības 5 Pirmā nodaļa škita pārāk abstrakta. Pēc tam varēja vieglāk veidot asociācijas un stāsts tik skaisti atvērās, kad beigās pat mazliet par maz likās.
3.5* kaut dzīvnieki ir pieminēti,bet ne par viņiem ir stāsts un kaut arī nosaukums ir kaķe,šķiet, ka dzejniece ir suņu cilvēks:)))) nesaslēdzos vienā notī