Pasaules troksnis

by Ilze Jansone

“Ilze Jansone, rakstniece un teoloģe, ir radījusi pravietisku tekstu, viņa runā par neredzamo draudzi ― par sievišķo klātbūtni baznīcā, kur sievietes pamazām tiek izstumtas no altāra gaismas. Bet varbūt tieši viņas ― apkopējas, skolotājas un studentes ― ir tās, kuras Dievs saudzīgi nes tieši zem sirds. Vai Dievs vēl runā ar cilvēkiem, īpaši, ja tie studē Rīgā, Teoloģijas fakultātē? Un, ja Dievs ir vīrietis, vai tad vīrietis ir Dievs? Galvenais varonis Toms, kuram kā apustuļa vārdabrālim vajadzētu izšaubīt visu, ir mācītājs ar stingru pārliecību un tirkīza rožukroni, Dievam viņš gatavs ziedot visu ― arī tuvību, mīlestību un saprāta balsi. Šis stāsts ir par cilvēku, kurš atrod visas atbildes, bet zaudē tos, kas vēl spēj mīlēt. PASAULES TROKSNIS ir neticami cilvēcīgs un vienlaikus teoloģiski ass romāns par varu, ticību un klusumu, kas dažkārt ir skaļāks par jebkuru sprediķi.”
Lolita Tomsone

“Pateikt, ka šim romānam ir vairāki sižeti, droši vien nebūtu oriģināli. Viens no tiem ir saistīts ar galvenā varoņa Toma vārdu, kura izvēle nav nejauša ― šaubas ir svarīgs PASAULES TROKŠŅA vadmotīvs, kas nepārtraukti savijas ar savu pretstatu, kuram latviski nav vienkārša apzīmējuma, ― to var saukt par aklu ticību, pārkaulojušos pārliecību, apņēmības pilnu nojausmu, ka patiesība ir kaut kur citur. Ilze Jansone no savas pieredzes zina, ka LU Teoloģijas fakultāte ir vieta, kur saplūduši visdažādākie cilvēki ar brīžam pilnīgi pretējiem priekšstatiem par ticību un savām attiecībām ar organizēto reliģiju. Taču romāns nav tikai atšķirīgu dīvaiņu psiholoģisko portretu galerija, tas liek lasītājam iegrimt ārpasaulei slēgtā, pat hermētiskā vidē un uzdod jautājumus par baznīcas vietu mūsdienu sabiedrībā un sievietes vietu baznīcā.”
Ilmārs Šlāpins

200 pages, Unknown Binding

Published January 1, 2025

Reviews

[Oskars Kaulēns · Rating 4 out of 5]

ticībai vajadzētu būt substancei, kas notur pie vietas, kad brūk pasaules ierastā kārtība. vai pasaules kārtībai vajadzētu noturēt ticību, kad tā pati ir nonākusi uz sabrukuma robežas? ko nozīmē ticēt un kā praktizēt ticību? kāda ir varas un ticības attiecību dinamika? ko nozīmē “būt baznīcā” un kas ir baznīca cilvēkā? daudz jautājumu, uz kuriem iespējamas tikai šaubu pilnas atbildes.

[Ieva · Rating 4 out of 5]

Patiešām grūti formulēt pārdomas par grāmatu.
Kā cilvēks, kurš kristietību savā dzīvē tā pa īstam atrada jau apzinātā vecumā (studiju laikā), skaidri zināju savas robežas un zināju, kāda nevēlos kļūt. Un grāmatas galvenais varonis pilnīgi noteikti ir tāds, par ko nevēlējos kļūt. Un nevēlos vēl arvien. Un nevēlos piedzīvot viņa radīto nākotni. Bet laikam jau tāpēc jau šādas grāmatas ir vajadzīgas, lai vēs vizi izsvērtu savas robežas.
Lielākais (un iespējams vienīgais) mīnuss ir tas, ka pārāk bieži jutos apmaldījusies notikumu laikā, un tas personīgi mani sita laukā no vienām pārdomām, uz ko visticamāk autore mani gribēja mudināt, un lika nodoties triviāliem minējumiem, cik ilgs laiks pagājis no iepriekšējās nodaļas (un vai ir pagājis).

[Vilis]

Forši aprakstīts cīniņš (kā iekšējs, tā ārējs) starp mīlestību un sevis taisnības apziņu. Teoloģijas un akadēmiskās pasaules pārzināšana laikam noder, bet nav īsti obligāta

[Guna Federe · Rating 4 out of 5]

Šaubīties ir tik cilvēciski, bet, ja tu domā, ka visu zini, tas ir baisi. Lielisks romāns, lai arī pats lasītājs mēģinātu tā kārtīgi un dziļi ielūkoties sevī, varbūt pat aiz spoguļa, un tas nav tikai par reliģiju un sievietes vietu baznīcā.

[Līga Pikse-Zvirbule · Rating 4 out of 5]

vai tad, ja tevī ir stipra ticība kaut kam- vai tur ir vieta šaubām?
grāmata uzdod jautājumus, uz kuriem atbildes it kā nav. bet jautājuma uzdošana vien jau reizēm ir atbilde.

[Raivis Spalvēns · Rating 3 out of 5]

Diemžēl autore Tomu pārāk saudzē, turpretī klusās sievietes ataino ilustratīvi, viņas ir fons, lai gan tieši sieviešu līnija ir tā, kas romānā taisa pamatotu troksni. Kopumā stāsts ir svarīgs un vajadzīgs. Lasiet.

[Ramona Indriksone · Rating 5 out of 5]

Es zināju , ka šo noteikti lasīšu. Iesàkumà paņèmu no bibliotēkas, bet tad sapratu, ka vēlos to savà plauktà.
Tu iejūtīgi, vuenkārši un precīzi.

[Laura · Rating 4 out of 5]

Manuprāt, ļoti vajadzīga grāmata. Negribētu teikt, ka tās teoloģiskais un akadēmiskais ievirziens noteiktu lasītāju loku, tomēr zināšanas noteikti iedotu papildus dimensiju. Šaubu pilns troksnsis pasaulē, kura trokšņaini šaubās. Tajā pašā laikā biedējošs stāsts - kur sākas un turpinās mīlestība, kur tā izsīkst taisnīguma un paštaisnuma priekšā? Jā, jāravē tas savs dārziņš ir, bet jāravē uzmanīgi, citādi ar visām nezālēm izravēs arī visvārgāko, bet skaistāko saknīti. Vērtīgi ir ieskatīties Toma spogulī, katrs, esmu pārliecināta, ieraudzīs kripatiņu no sevis. Stāsts, kas uzdod jautājumus. Vērtīgas ir sieviešu līnijas stāstā. Maniere, kādā tās atklājas, iedod romāna veselumam un kopainai būtisku niansi.

[Ieva Pūķe · Rating 4 out of 5]

Šī ir grāmata par uzskatu sadursmēm, par ambīcijām un paštaisnumu, un arī par būtisko starp draugiem, pāriem, vecākiem un bērniem.

Sākotnēji nemaz nesapratu, ko no stāsta gaidīt, taču sadzīviskās sižeta līnijas neļāva pazust abstrakcijā un noturēja uzmanību līdz katram nākamajam pavērsienam.

Īpaši interesanti attēlots galvenais varonis - sākumā pieticīgs, pat neveiksminieks, bet vēlāk, visiem par pārsteigumu, pārtop valdonīgā tirānā.

Vai būs interesanti tiem, kam teoloģijai nav pietuvināti? Man noteikti bija!

[Ligija Purinaša · Rating 5 out of 5]

"Zini, kas ir tava lielākā problēma? (..) Tu nešaubies. (..) Tu esi tik nepatīkami pašpārliecināts, ka visu dari pareizi. (..) Vai tad, ja gadījumā pienāks brīdis, kad nezināsi, kas jādara, esi drošs, ka (..) allaž atradīsi pareizo atbildi?"

(I.Jansone "Pasaules troksnis", 73)

[Arnis Arnicāns · Rating 5 out of 5]

Mazliet jau biju aplauzies ar šo rakstnieci un vāka dēļ arī, laikam, nebūtu pircis, bet Satori izlasījis dažu teikumu atsauksmi, nolēmu riskēt. Bija vērts. Pirmkārt jau apskatītās tēmas dēļ. Luterāņu baznīca, teoloģijas fakultāte un tas, kas ar to saistīts. Pirms neilga laika izlasīju Stendāla Sarkanais un melnais un bija interesanti, ka daudzas lietas bija ļoti saskanīgas ar Jansones aprakstīto noskaņojumu teoloģijas fakultātes vidē.
Pats romāns varbūt vēl prasījās pēc nelielas pieslīpēšanas. Mazliet komiski, ka teoloģijas fakultātes mācību spēki nopietnas sarunas parasti risina alus bāros, un tur viesmīļi šiem aizvien nepievērš uzmanību, lai atnestu rēķinu, tādējādi paildzinot nepatīkamās sarunas. Arī blakustēli ieskicēti samērā fragmentāri, bet var jau būt, ka šādi rakstniece ir centusies lieki nepalielināt grāmatas apjomu. Galu galā lietas būtība tāpat ir skaidra.

[Kurmisrupucis · Rating 2 out of 5]

2.5@
laicīgajā dzīvē šādos gadījumos saka - tak saejiet beidzot kopā, cik var knakstīties... protams, šis nav tas gadījums, bet sajūtas līdzīgas. es varu saprast dusmas par notikušo, bet cik var, kuģis jau sen ir aizbraucis un mantinieks no tās pašas zortes ar jau vietā. Var piekrist Toma khm khm vārdiem - paši nobalsojāt. Demokrātija darbībā. Attiecīgi, ja ir vēlme kaut ko mainīt, jāmeklē personība, kura būs spēcīgāka par patreiz dominējošo viedokli un spēs apvienot ticības brāļus kaut kam patiesākam.
Lasās gana samocīti, brīžiem nevar saprast, kurā desmitgadē viss notiek, pārlēcieni cilvēku dzīvēs ar tādi lieli un brīžiem vispār jau vairs neatceries, kurš tēls tas bija, kas pēkšņi atgriežas.

[Sola.scriptura · Rating 4 out of 5]

Interesanta grāmata, vērtīgi izlasīt. Kādas lietas sasaucās ar manām personīgajām studijām. Kādos brīžos es gan apmaldījos dažādajās sižeta līnijās. Kaut arī "jelkādas sakritības ar atpazīstamām situācijām ir uzskatāmas par nejaušību", bija jau kādas noteiktas sakritības ar pēdējo trīsdesmit gadu LELB. ;)

[Silvija Indriksone · Rating 5 out of 5]

Ļoti empātiska un gudra grāmata.

[Kurkulis (Lililasa) · Rating 5 out of 5]

Grāmatu izlasīju tūlīt pēc izdošanas, ja nemaldos, augustā, bet par to ilgi domāju, kā uzrakstīt, kā atrast īstos atslēgas vārdus, lai pateiktu - lasiet!

Ticība un šaubas, sievietei atvēlētā vieta baznīcā – tas nav teoloģisks vai filozofisks traktāts, nebaidieties. Tas patiešām ir romāns, tā ir daiļliteratūra. Tā, kura neuzbāzīgi māca mums empātiju, māca domāt. Ar empātiju šeit domāju nevis emocionālo (kad iejūties otra emocijās un līdzpārdzīvo), bet kognitīvo empātiju, kad izproti otra jūtas un rīcību, bet tam nav obligāti jāizraisa līdzpārdzīvojums. Grāmatas atvēršanas svētkos Ievai Jansonei bija improvizēta saruna ar Lolitu Tomsoni par grāmatu, un uz vienu no Lolitas jautājumiem (nu jau atceros ļoti aptuveni) “ja grāmata ir lūgšana, par ko tā ir?”, Ieva atbildēja, ka par “Pasaules trokšņa” galveno varoni Tomu viņa var tikai lūgt, jo mīlēt to nespēj.

Vairāk šeit: https://lililasa.wordpress.com/2025/1...