te nu ir tā vasariņa

by Kirils Ēcis

"Kirils Ēcis, no talanta vai pušu plīsdams, iegailas latviešu dzejas dārzā kā plūme perfektā nogatavošanās pakāpē. Gluži kā būtu jābūt ar siltu laiku, “te nu ir tā vasariņa” nāk autoram īstajā brīdī — grāmata nav nedz novilkta, nedz sasteigta, bet līdzsvaro jaunības trauksmaino redzēšanu ar meistarību ieslīpējuša mākslinieka atskatīšanos. Līdzīgi — reti kura šībrīža autora dzeja iemieso tik daudz ambivalentā laikmetīguma iezīmju, ar to domājot — sirsnību kombinācijā ar smiekliem, tēlainību — ar tiešumu, eksperimentēšanu — ar sirdi plosošu lirismu. Intonatīvi daudzveidīga un atmiņā paliekoša debija."

— Krājuma redaktors Ivars Šteinbergs

Kirils Ēcis (2000) — dzejnieks, mūziķis, mākslinieks. Publicējis dzejoļus aktuālajā periodikā, kā arī vairākos literāros krājumos. Studē starpdisciplināro mākslu programmā Vīnes Mākslas universitātē. Darbojas mūzikas grupā “Alejas”.

Genres: Poetry

64 pages, Paperback

Published January 1, 2025

Reviews

[Mairita (Marii grāmatplaukts)]

Te nu tiešām ir tā agrās jaunības vasariņa, kad viss uz maksimumu: dzīve, daba, valoda un jūtas. Uz krājuma beigām sajūta, ka vasara beidzas un autors apjauš - jāsāk nopietnāka dzīve. Aizķēra dzejolis par sapni, sasmīdināja jolo, patika viss.

[Aija Puriņa]

Kur es šo rakstu? ☀️1h attālumā no grupas "Alejas" šodienas koncerta... Kirila Ēča grāmatu biju noskatījusi jau sen - pat tad, kad vēl nebiju saslēgusi kopā to, ka viņš ir šīs grupas solists. Uz pirmo koncertu grāmatu neizdevās sadabūt rokā, jo tobrīd tā bija izpirkta, tad nu šodien dublis divi. 😉

Manuprāt, šai dzejai liela saistība ar grupas daiļradi, ja zini, kādas ir grupas lirikas, tad jau nojaut dzejnieka rokrakstu, tā īpatnīgumu, svaigumu un neordināro izpausmi. Kādam klasikas mīlim šie dzejoļi varētu šķist mazdrusciņ "ķerti", bet vai tad jaunībā neprasās kaut kā "ķertāka"?! ⚡✨⚡

Grāmata ir jauneklīga, spridzīga, nepieradināta, neierāmēta, azartiska un tajā jūtama vēlme pēc ātruma un dzīves maksimuma!💚💚💚

Varbūt es pilnīgi visu nesapratu, kas dzejas grāmatu un manis sakarā ir pilnīgi ok 😅, bet man ļoti patika grāmatas atmosfēra. It īpaši patika grāmatas pirmā daļa - tik laba, ka gribas būt jaunam, nopirkt baltu opeli, uzgriezt tumbas max un laist dzīvē.😄😂🤷

Interesanti eksperimenti šķita dzejolis angliski, bet ar latvisku skanējumu 😂 un Kirila pašizdomātās valodas dzejolis, kurš nedaudz šķiet latgaļu valodā un tik abstrakts, ka brīžam šķiet, ka saproti, par ko ir runa (lai arī vispār ne velna nesaproti🤣🤣🤣). Un bildes arī grāmatā nopietni nenopietnas. Prātā nāk - hipsterīgi (lai kas tas vispār būtu..)

Šī vispār ir Bērnu un jauniešu žūrijas 2026 grāmata 15+ kategorijā. Manuprāt, izcila izvēle. Es pat šo to iedevu savam 13gadniekam izlasīt. Pāris dzejoļus pat pats izlasīja. Jā, tur ir dažas rupeklības, bet neizliksimies tik balti un pūkaini, lai tos nepārdzīvotu 😂🫪🤣, te to ir tieši tik daudz, lai būtu odziņa.

Un smieklīgi, ka pat krogā, kur pusdienojām, nejauši vai jauši puisis fonā uzlika "Alejas" dziesmu. ☀️ Ja patīk Kirila Ēča grāmatiņa, Tev jāpaklausās arī viņa mūzika... tajā arī ir nedefinējams šarms. Viss, gatavojos tagad baudīt savus 40+ uz max un klausīties konci. Atā 🤣🤣🤣☀️

[Zane Neimane]

Dziļi, sirsnīgi. Pa īstam. Nevienā brīdī nav garlaicīgi. Apskaužami, ka autors ik pa laikam tik precīzi noķēris dažādas dzīves sajūtas un aprakstījis tās ar vārdiem. Tas galīgi nav viegli. Un grāmatā ir tā garās vasaras sajūta, kas bija skolas laikā. Tā sajūta, ka laiks stāv uz vietas, ka viss vēl ir priekšā. "Jo viss taču vienmēr vēl ir priekšā"

[Ieva]

Ja man skolas laika būtu bijusi jālasa šāda dzeja, es būtu bijis priecīgs skolnieks!

[katrīna liepniece]

Fonā skan “sirds dj II” un viss top skaidrs

[māris šteinbergs]

te nu ir tie dziesmu liriki
ne mans, varbūt tavs

[Katrīna]

bye bye, vasariņa

[Liesma Laizāne]

aizdomājos bet ja nu viņiem taisnība
ja nu tieši tas man vajadzīgs lai viņi mani atjambī
ar kulaku pa aci ar desu pa sirdi
es gribu pizdi jel iedodiet man pizdi
šo saldo un sulīgo mikrorajona augli

[Laila Silina]

Lasīt tādu dzeju no Bērnu Žūrijas 15+ un pašai sajusties 15+, kad dzīve ir paņemta ručkā, kad “ar katru reizi vajag lielākus apgriezienus, lai tauriņi vēderā nokliegtu stop”, kad nevar saprast, vai gribas uzpīpēt vai nomirt, vai bučoties pēc zaļumballes līdz rītam, līdz lūpas jēlas… Forši tajos 15+ dzīvoties.

[Madara]

forša noskaņa, žēl, ka nelasīju vasarā + cepums Stefanam par dizainu

[Zane B.]

es aizdomājos
viss ir tā mainījies
bet
ja tā pādomā
var arī teikt
ka mainījies nav itin nekas
#bērnužūrija2026

[Laura Turlaja]

“Ak, dzīve, tevi nav iespējams sajaukt ar kādu citu”

Brīnišķīgs krājums, visus dzejoļus gribas nofotografēt un kādam nosūtīt.

[sofiko]

dzīvo zaļi, dzīvo lustīgi, dzīvo augsti un dzīvo plaši, danco kamēr kauli kustīgi

[Krišs Grunte]

ļoti

[Mārtiņš G]

es gribu palikt jauns un stulbs mūžīgi

[santa linda]

Bomba, perfektākais vasaras read

[Kriss Odze]

nē, paldies (labi, bet "sapnī man bija 40 000 km garas rokas ar muskuļiem" gan ir riktīgi labs dzejolis)

[Marta Martinsone]

Burvīgi!

[Emīlija]

brīnišķīgi 👌🏼

[Kurmisrupucis]

salto sirdi vasariņa pakausēja ikurāt divas reizes

[Artūrs Kauliņš]

Ko pie velna es tikko izlasīju?

Redzot, ka grāmatai ir tik augsti vērtējumi, esmu sapratis, ka laikam esmu nīsteklis, kam nekas nepatīk...

[madara]

gluži kā aleju dziesma

[Valters Davids Ostrovskis]

nē, nu, patika jau, bet likās pārspīlēti "stilīgi"

[evelīna]

ļoti atsvaidzinoši


atrunājos tā un šitā teicu esmu noguris
ka uz krūtim man lietuvens uzsēdies
ka naktīs nevaru pagulēt bet kad iemiegu
redzu sapņus kuros nevaru iemigt

[Marija]

“Kad stāstīju kā mazu bērnu tuvumā es iztēlojos
ka netīšām izmetu tos pa logu
viņš saprotoši māja ar galvu”
Ceturtā zvaigzne klāt iet par šo citātu

[Pauls Kaukis]

Vispār tas laikam vairāk ir mīlestības, ne dzejoļu krājums. Mīlestība citiem, mīlestība valstij, nedaudz mīlestības sev un dzīvej. Silts, un to es varu cienīt, kaut gan silts ūdens garšo nedaudz salkani. Bet arī vasariņās ir salkani mitrs gaiss

[fleischesser]

dažs labs atnāca īstajā brīdī
dažs atnāks varbūt pēc nedēļas, mēneša vai gada
dažs - visticamāk neatnāks nekad

un kas par to?

senks for ze buk and būtiful kaver

[nora]

dzejoļi šķiet kā dzīvi!
caur metaforām pulsē asinsvadi,
lamuvārdiem draiskas acis žilbst,
un katrā dzejoļa domā es dzirdu Kirila balsi, dzirdu, kā tā ierauj mani tajā vasariņā, kas te nu ir.

Kirils skaisti prot apieties ar vārdiem. tā, ka brīžiem jāapstājas, jāapbrīno un jāatzīmē ar līmlapiņu. tā, ka man jāsaka liels, smaidīgs paldies.

[Elīza Ramza]

“es iztēlojos ka manas acis ir divas tukšas garāžas
un abas mašīnas kas tās pameta no rīta
joprojām stāv sastrēgumā”

“un to, ko zinu es, tas zināms tev - nevis putni tur lido, bet lūgšanas.”

+ ven ai sink ov houm <3

un + un + un + varētu rindot vēl un vēl,
vienvārdsakot, garšīgi!

[Linda]

Atgriezos Latvijā, uzreiz nopirku vasariņu un tomātu sulu.

tāpēc mēs pagriežam skaļāk
vienmēr pagriežam vēl skaļāk
cerībā pamodināt tos mazbērnus
kas ar atvērtām mutēm
klausīsies mūsu neticamo stāstu

Kad Kalnozola "Kalnedārs" jau visiem sadāvināts, uzpeld jauna zaļa grāmatiņa, ar ko var turpināt apdāvināt. Ak, jā, pa vidu vēl bija Šteinberga zaļā.

Kirils Ēcis atver kultūras nama durvis, viss palēninājumā, nosmaržo pēc kadiķiem un benzīna (tā patīkamā, no bērnības), man saļimst kājas, tāpat kā kultūras nama vadītājai, dīdžejam sūnu krāsas kreklā un ikvienai zalē esošajai dvēselei, kas pacēlušās pāris centimetrus virs parketa.

Kirils Ēcis paver muti, tur pērles vien, pērles vien. Mēs grābjam, tās slīd starp pirkstiem, tām asaru forma. Bet es smaidu, mēs visi smaidām.

Kiril Ēci, mums viss vēl ir priekšā. Jo viss vienmēr vēl ir priekšā.