Літо юного наймита

by Jānis Akuraters, Віктор Мельник (Translator)

Повість «Літо юного наймита», яку відносять до найвищих здобутків автора, сьогодні вивчають у школах Латвії. Юний герой твору Янис після закінчення школи прагне заробити грошей для подальшого навчання і весь польовий сезон, з ранньої весни до пізньої осені, працює наймитом у власника хутора. Таке сюжетне тло дозволяє автору любовно описати природу Латвії та важку селянську працю, змалювати образи селян, їхні звичаї та вірування, закорінені в національній міфології. Проза Акуратерса може задовольнити найвибагливіших цінителів літератури: вона надзвичайно лірична, а на деяких сторінках переходить у справжню поезію.

Genres: Classics, Fiction

80 pages, Hardcover

First published January 1, 1908

About the author

Jānis Akuraters bija latviešu dzejnieks, tulkotājs, rakstnieks un politiķis. Saņēmis Tēvzemes balvu rakstniecībā (1937). Pirmā publikācija - dzejolis "Ziema" 1895. gadā žurnālā "Austrums". Darbojies dzejā, prozā, dramaturģijā, publicistikā, nodarbojies ar tulkošanu. Dzejā dominē romantisms, tēlojuma manierē - ekspresionisms, pielieto brīvās panta formas.

Reviews

[Alla Komarova · Rating 5 out of 5]

Чудова піділктова історія: тут є перше кохання із натяками на тілесність, тобто явно на вік 14-15+.

▫️Це неймовірної ліричності ода літу, але й праці одночасно, першій закоханості, але без щасливого кінця, і в усе вплетено вірування про духів, що їх століттями передають з покоління в покоління у Латвії люди. ▫️

☕️ Книга буквально із смаками, звуками та настроєм і мені після неї гостро захотілося перечитати "Тіни забутих предків", бо от щось якось прям вайбує.

[Kristīne Līcis · Rating 5 out of 5]

"Kalpa zēna vasara" man vienmēr šķitusi līdzīga Prusta "Zudušo laiku meklējot" - tā saldsērīgā atmiņu smeldze un pirmsmiegam līdzīgais stāvoklis, kad vari tikai vērot savu domu, tēlu, līdzību nekontrolētu plūsmu; realitāte un iztēle nav nošķiramas, redzētās krāsas un justās smaržas trīskārt spēcīgākas, kamēr iedomātās jūtas salauž sirdi, jo iztēlota aizraušanās ķer vēl dziļāk par īsteno.

Akuratera valoda ir vienkārši izcila, dabas un darba tēlojumi tik trāpīgi un emocionāli spilgti, ka gribot negribot lasītājam rada empātisku pārdzīvojumu. Līdztekus suģestējoši ieaijājošiem teikumiem ("Un cilvēki novēro viens otru no tālienes, un saule un debess tos apkampj ar savām vasaras rokām") dzīvo cerību un bezcerības roller coaster ("Es gribu traukties pakaļ, kur aizved manu jaunību - nē, es esmu piekalts pie akmeņa un nolādēts"). Bauda lasīt un līdzdzīvot.
p.s. Ķeriet biļetes uz JRT “Kalpa zēna vasara. Sākums”

"Man ir samaitāta dvēsele - es ātri varu būt ļauns un ātri labs..."

[Matīss Mintāls · Rating 5 out of 5]

Nesaprotu, kāpēc šādas grāmatas jālasa pamatskolā kā obligātā literatūra. Ko gan domā liela daļa jauniešu, ja tiek piesaukti kalpi un autors kaut ko murmina par aizgājušo laiku. Heh, daudzi esam domājuši - ko gan tu tur skumsti, vecais krabi!
Lielisks elēģisks gabals par jaunību, pirmo mīlestību un to, kā mēs tikai ar kavēšanos novērtējam to, kā vairs nav un nebūs.
Man likās meditatīvs, kā ambientā mūzika.

[Agnese · Rating 5 out of 5]

Izlasot "Kalpa zēna vasaru" uzreiz atmiņā ataust pašas piedzīvotās vasaras laukos. Siena laiks, vasaras siltās negulētās naktis, negaiss pēc siena vākšanas, rīta dzestrums un rasa zālē, skaistie saullēkti, meiju vešana mājās, gatavošanās Jāņiem... (Smaga nopūta) Skaisti...
Gribu uz laukiem!Gribu vasaru!

[Aija Puriņa · Rating 5 out of 5]

Man šķita, ka Jāņa Akuratera “Kalpa zēna vasaru” esmu lasījusi kā obligāto literatūru skolā, bet tomēr ne velna neatcerējos. Un tas bija izcili, jo tā bija mūsu grāmatu klubiņa mēneša izvēle (mazliet neierasta izvēle, jāteic!).

Latviešu klasika – sarakstīta 1908. gadā Oslo, kur autors uzturējās, kad aizbēga no kārtējā soda. Es ārkārtīgi izbaudīju šo nelielo grāmatu!

Man vienmēr ir ļoti patikušas grāmatas par latviešu zemnieku un latviešu saimes dzīvi, jo mums ir ģimenes lauku māja, kas celta 1886. gadā, un tā atgādina mazu daļiņu no Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja. Šo grāmatu tēli tur apmetas uz dzīvi, un mana iztēle šo lauku viensētu atdzīvina, kā arī šādi stāsti ļauj iztēloties, kā bija toreiz un kā cilvēki tur dzīvoja, mīlēja un jutās. Tomēr negaidiet, ka te būs aktīva darbība – šīs vairāk ir izjūtu grāmata, poētiska un liriska.

Šis ir autora atmiņu stāsts par vasaru, kad viņš bija jauns un jau otro vasaru pavadīja kalpa dzīvē. Burvīgi tiek aprakstīta daba laukos, ziedi, smaržas, kukaiņi, lauku darbi, ikdienas ainiņas, citi saimes ļaudis, pirmās mīlas jūtas, smagie lauku darbi, nogurums, svelme, lauku romantika, ilgas pēc vieglākas nākotnes, jauna cilvēka sapņi un domas. Šīs izjūtas ir duālas – no vienas puses tik laimīgas, bet no otras bažīgas, ka visu mūžu būs jāpavada kalpa dzīves smagumā.

Valoda ir poētiska, skanīga un raita. Protams, ir arī senvārdi, kuru tulkojumi tika uzmeklēti, pat zemesvēža dziesma tika iepazīta. Ļoti patīk, ja grāmata paplašina zināšanas, protams, lasītājam tam ir jāļaujas. Un es ļāvos.. un visu grāmatu (kā jukusī!) izlasīju skaļi, lai neaizklīstu no stāsta skaistuma. Domāju, ka tieši šī skaļlasīšana ļāva šo darbu tik augstu novērtēt!

Šī grāmata ir nedaudz melanholiska nostalģija par laiku, kas tik ātri skrien un jaunību, kuru otrreiz nevar izdzīvot. Bet atmiņas paliek, un Jāņa Akuratera skaisti paustās domas var iepazīt šajā grāmatā. 😊

[Madara Bruģe · Rating 3 out of 5]

Tā viena lieta, kas ir kaitinošāka par ārzemju autoru darbos atrodamo insta-love, ir latviešu klasiķu darbos atrodamā insta-love. Ughhhh.

Citādi - nostaļģija par pirmajiem mūža 18 gadiem dziļos laukos.

[Karīna Janova-Jannava · Rating 5 out of 5]

Esmu laikam beidzot tajā dzīves briedumā, kad sāk novērtēt latviešu klasiķus. Ļoti patika!
Tēlainā, maigā, mazliet melanholiskā noskaņā lasītājs tiek vests cauri latviešu lauku saimniecības gada ritmam. Skaisti, cēli, cildinoši par ikdienas smago darbu zemnieku sētā.
Lai arī stāsts izstāstīts “es” personā, tomēr noskaņa ir atsvešināta. It kā viņš uz sevi skatās no malas, stāsta atmiņas. Savukārt lasītājam gan tiek uzburta pilnīga klātbūtnes sajūta.
Iedomājos, vai es mācētu ar tādām pašām maigām jūtām rakstīt par savu ikdienas darbu, audzinot piecus bērnus. Rakstīt varbūt nē, bet iedvesmoja saglabāt to maigo, cēlo sajūtu - to gan

[Alise R · Rating 5 out of 5]

Nedaudz kauns par to, ka mans ceļš līdz latviešu klasikai bijis tik ilgs, bet, ak, šī grāmata mani atrada īstajā laikā!
Atmiņu stāstu "Kalpa zēna vasara" Jānis Akuraters sarakstījis, svešumā esot un ilgojoties pēc laimīgajām, jaunības spēka pilnajām dienām dzimtenē. Te nu es sēžu, 2000km no mājām, jau kuro gadu pa pasauli vandoties, un šī grāmata tik saldenu smeldzi iesita pakrūtē.... Es Jānī nudien saskatu sevi.

"Un man liekas, ka es mūžam svešumā esmu; reiz esmu savu dzimteni atstājis un nevaru vairs atgriezties uz viņu.
Savu dzimteni? Jā, kas tad ir mana dzimtene? Sapņi apņem savas rokas ap mani, un es redzu tad manu dzimteni. Ievas sāk smaržot, un es eju atkal pa zaļām ielejām un klausos, kā kviešu druvas malā grieza griež.
Un plašums atveras liels un bezgalīgs, un es esmu tur, kur vēji plīvo un balti padebeši dienvidu guļ, un koki sīc bišu pilni, un liepas zied aizaugušu upju malās."

"Es esmu kā putns, laižos, kur gribu, un aizlaižos atkal tālāk; bet visu un visur svešs...
Bet es neesmu noskumis. Es vēl esmu par daudz jauns priekš tā. Man patīk visur lūkoties un visu redzēt."

Ja kādreiz piezogas slinkums un gribas kaut ko atlikt uz vēlāku, tad var izmantot Mārtiņa frāzi: "Vai Dievam dienu trūkst?"

"Man nava nekā vairāk kā manas drēbes un mana dzīvība. Man nava ne ābeļdārzu, ne māju, ne auglīgas zemes; pat šis arkls, kuru es nesu, nava mans, bet man ir tomēr tik labi un saldi sirdī, jo es esmu jauns un gribu dzīvot. Un tikai reiz pa reizei skumjas mani grābj ciet kā neredzama roka, un visklusākā brīdī es ciešu un nezinu, kāpēc..."

Mārtiņa sievai vecā mēnesī dzeguze piedziedājusi, tātad jāpošas uz sešu dēļu namiņu, bet Jānis uz to skatās šādi: "Smiekls nāk i man. Jūs, debess putni, kaut jūs visi mani apdziedātu un apkūkotu, tad es būtu pilns dziesmu un prieka."

[kat · Rating 4 out of 5]

Domās par vasaru, laukiem un aizgājušo.

[Linda Vituma · Rating 4 out of 5]

Kur ir mana literatūras skolotāja, kura spētu pastāstīt, kāpēc tieši šis darbs ir "klasisks" un "zināmākais" no Akuratera?
Jo citādi - mežā iet, starp putniem dzīvot, par lieliem mērķiem sapņot un skaisti par to pastāstīt. Skaista valoda, latviska noskaņa, neizprotams vēstījums. Pēc "Zaļās zemes", pēc "Straumēniem", kas ir ar to "Kalpa zēna vasaru"?

[Agrita · Rating 5 out of 5]

Skaists stāsts par lauku dzīvi. Man vislabāk patika saimes cilvēku raksturojumi un siena pļaujas laiks tālajā pļavā.

[Ірина Марченко · Rating 5 out of 5]

✍️ Янис Акуратерс (латв, Jānis Akuraters)
📚 «Літо юного наймита»

Такі твори - це суцільна насолода від класичного літературного мистецтва. Автор настільки поетично пише про доволі буденні та тривіальні речі, що це відчуття залучення виринає з давно забутих спогадів дитинства/юності.

Це таке тепле читання, від якого зʼявляється посмішка на вустах та присмак першої малини з куща та прохолода вранішньої роси на босих ногах.

Про свободу юності, про віру у власний вибір і силу здолати будь-які перешкоди.
Про перші прояви закоханості та спроби це контролювати.
Про усвідомлення плинності часу.

Ідеальна книга для читання влітку, щоб без зусиль перенестися в спекотну задуху та налаштувати на настрій оповіді.
Прекрасна книга для читання восени, щоб подовжити літо та відтермінувати наступ зміни сезонів.
Терапевтична книга для читання взимку, щоб легко телепортуватися у літні спогади та стримувати зимову зажуру.
Обнадійливе чтиво для весни, адже до нового витка #літо_життя лічені тижні 💛

[Artuurs Aabele · Rating 4 out of 5]

Darbs, ko izlasīt nomākušas dienas vakarā. Sarakstīts, ka dzeja par puikas vasaru, kurš iet kalpos. Pastāsta tā laika grūto dzīvi un dienas gaitas. Tomēr, lai cik dzīve toreiz bija grūta, sarakstīts ir daudz laimīgāk un pozitīvak, ka gandrīz jebkurš latvietis mūsdienās. Ļauj atminēties skaisto pirmo mīlestību. Noteikti iesaku latviešiem, kas dzīvo ārzemēs, jo tik spilgti un, tikai latviešiem saprotoši, Latvijas dabas aprakstus līdz šim nebiju lasījis. Varbūt nevajadzētu lasīt bērniem un pusaudžiem, jo līdz šim darbam vajag nobriest. Bet kad esiet gatavi, tad tikai uz priekšu.

[Nellija · Rating 3 out of 5]

Īss, viegli uztverams stāstījums par kāda kalpa zēna vasaru.

Ngl, ja Jānis mani nebūtu izbesījis ar savu kaunīgumu ar Almu, es vērtētu augstāk, bet neskatoties uz to, grāmata ir patīkams īss lasījums, priekš dažam dienām vai pat vienai dienai. Domāju, ja grāmata būtu nez kkd 100+ lpp, es gan jau nevarētu to izlasīt, jo man, tas sākotnējais šarms, kas veidojās iesākot lasīt, ātri pazuda..

[Anita Gāga · Rating 3 out of 5]

Parasti patīk klasiskas vērtības, bet šoreiz stāstā uzrunāja vien Latvijas dabas atainojums un lauku darbu apraksts - lietas, kas mūsdienu bērniem, visticamāk, šķitīs svešas, lai arī to vērtība ir neaprakstāma.

[🎀 Anna 💖 · Rating 3 out of 5]

The book was good, and being that it is old, was easy to read. I would recommend this book - especially in summer. I read this book for school and still enjoyed it. It’s a book I could see myself rereading if it was in English, but it’s not so I most likely won’t pick it up again. I would give a this book three or four stars, but as it wasn’t in English (my preferred language when it comes to reading) I did only rate it three starts, however I still feel that is good.

[Artūrs Kašs · Rating 3 out of 5]

īīīīīīīlgas.......

[Ieva · Rating 3 out of 5]

Nokļuvu pagātnē, kad ikdienas steiga bija, lai paveiktu visus saimniecības darbus un baudītu ražas noslēgumu zaļumballē. Attieksme pret dzivi un apkārtējiem ar cieņu un pietāti.

[Miķelis · Rating 5 out of 5]

Ja man jāraksturo vienā vārdā – skaisti!