Parasti varoņi

by Mārīte Tabita Kalniņa

Ar jēdzienu “varonis” mēs visbiežāk saprotam cilvēku, kurš paveicis kaut ko izcilu, neparastu, leģendāru. Taču vai bieži esam domājuši par to, cik daudz varoņu ir mums apkārt ikdienā? Tie ir “parastie varoņi” – cilvēki, kuru varoņdarbus neapraksta prese un neizgaismo zibspuldzes, tie, kuri klusi, bet ar pārliecību ik dienu dara darbus, kurus nevar nosaukt citādi kā par varoņdarbiem.

Glābt cilvēku un dzīvnieku dzīvības. Atteikties no paša slavas, lai ziedotos lielākiem mērķiem. Izvēlēties ģimeni pāri visam. Vai tā nav varonība? Mārīte Tabita Kalniņa, krājuma “Parasti varoņi” autore, uzskata – ir gan. Un tieši par šiem cilvēkiem varam izlasīt šī krājuma stāstos, kuri nereti liek aizdomāties – varbūt arī es pazīstu kādu parastu varoni, bet varbūt pats esmu tāds?

93 pages, Hardcover

First published August 1, 2025

Reviews

[Krista Leskevica · Rating 5 out of 5]

Šis bija skaisti un skumji vienlaikus. Brīžam tik ļoti trāpīgi, kā ar bomi pa pieri. Brīžam tik aizkustinoši, ka asaras acīs. Brīžam tik silti un sirsnīgi, brīžam ļoti bēdīgi un brīžam ar kārtīgu kamolu kaklā. Zini, es jutos līdzīgi kā skatoties “Latvijas lepnums” raidījumus 👌 Tur arī parasti ir visa šī emociju gamma + tāds lepnums par savējiem, par latviešiem, par mūsu sīkstumu, spēku un sirdssiltumu 🫶

Šie bija stāsti par cilvēkiem, līdzcilvēkiem, tevi un mani. Par dzīvēm, kas ne vienmēr izdevušās kā plānots. Par notikumiem, kas maina cilvēkus. Par atziņām, kas nāk ar laiku. Par lietām, kurām ikdienā nereti pievēršamies tik maz, bet pēc laika atskārstam, ka tas, iespējams, bijis vērtīgākais dzīvē… Par cerību un jā, arī mīlestību.

Es teikšu - šī ir maza grāmatiņa ar lieliem stāstiem. Bet ne skaļiem. Tieši - lieliem. Jo teju aiz katra bija sajūta, ka jāapstājas. Gribējās to pēcgaršu paildzināt, to domu izdomāt. Tā es arī ieteiktu - lasīt lēnām, nesteidzoties, izgaršojot un ielaižot sevī. Apdomājot. Pārcilājot. Atrodot tās atziņas, ko paņemt 🫶

[Sintija Meijere · Rating 3 out of 5]

Manā grāmatu burbulī šī grāmata tiek dēvēta vienkārši par "jēriņu" un pēc labajām atsauksmēm man radās interese.
Esmu jau minējusi, ka mans stāstu žanra korifejs ir Jana Egle, kura man arī iemācīja mīlēt un izbaudīt šo žanru.
Šis stāstu krājums ir labs - smeldzīgi stāsti par parastiem cilvēkiem, kuri dzīvo starp mums. Daži stāsti man patika pat ļoti, tomēr kopumā man prasījās drusku vairāk skarbuma, drusku vairāk dziļuma. Un drusku vairāk lappušu, jo man patiktu, ja stāsti būtu nedaudz garāki un vēl vairāk ieurķētos gan varoņu, gan manā dvēselē..

Labas 3,5⭐

[Lauma Gurgone · Rating 4 out of 5]

Latviešiem nudien patīk veidot īsus, bet skumjus stāstus, kuri liek dvēselei ietrīsēties. Man ir grūti teikt, vai šo stāstu krājumu atcerēšos uz ilgu laiku, bet lasot jutu līdzi tiem, kurus ikdienā bieži izliekamies neredzam. Varoņi ir tepat.

[Ramona Ziemele (grāmatu lāde) · Rating 5 out of 5]

4.5⭐️

Aizkustinoši, skaisti, nedaudz sāpīgi - šādi var aprakstīt stāstu krājumu "Parasti varoņi", ja jāizsakās īsi.

Bet, ja gribās pateikt ko vairāk, tad es teikšu šādi - jau privāti pateicu paldies autorei par to, ka šis krājums vispār ir radīts, tagad saku to pašu paldies publiski. Jo mani aizķēra līdz sirds dziļumiem. Gandrīz katrā stāstā es atpazinu vai nu daļu sevis vai kaut ko no saviem mīļajiem. Gandrīz katrs stāsts man noslēdzās ar aizkustinājuma asarām - gan prieka, gan skumju - bet vienaldzīga es nepaliku.

Grāmatas nosaukums tik trāpīgi pasaka priekšā, ka šeit mūs sagaida pavisam parasti varoņi, kas nav atrodami avīžu virsrakstos vai kara pirmajās rindās. Kas klusi dzīvo tepat līdzās un dodas savās ikdienas gaitās gatavi palīdzēt citiem vai mērķtiecīgi rīkojoties, lai nonāktu pie cerības pilna sapņa priekš sevis vai ģimenes.

Šis stāstu krājums ir kā ciešs apskāviens, kas nāk īstajā brīdī un saldsērīgi nomierina. Lasiet, ir skaisti!

[Aija Puriņa · Rating 4 out of 5]

Izlasīju "Parastos varoņus" jeb tautā tā saukto "Jēriņu". Mani šī stāstu grāmata ieinteresēja, jo ļoti labā nozīmē pārsteidza autores bērnu grāmata "Nejaucēni".

Sākumā izlasīju divus pirmos stāstus un bija sajūta, ka ir labi, bet ne sajūsminoši. Lai arī līdz sajūsmai tā arī beigās netiku🫣, grāmatai attīstoties, mans vērtējums auga augumā, un pēdējā stāsta (šis laikam bija grāmatas esence...) beigas uzlika punktiņu uz i, dodot šai grāmatai ļoti labu vērtējumu. 🤗

Man ārkārtīgi patika vairākas lietas.

Pirmkārt, grāmata ir izveidota pārdomāti, ar vienotu domu un vēstījumu.

Otrkārt, pēc stāsta notiek personīga sastapšanās ar pašu autori, kas sniedz izjūtu, ka šie stāsti nav tikai izdomājumi, bet savā ziņā autores pašas plašā pieredze un pieskaršanās šiem cilvēkiem no malas.

Treškārt, ir nojaušams autores nesataustāmais rakstības stils. Proti, viņa apraksta visu it kā viegli, maigi, it kā nedaudz virspusēji, lēnprātīgi un ar sirsnīgu skatījumu, nevienu nenosodot.

Kāpēc nav augstāks vērtējums? Principā, tas ir manas gaumes jautājums. Esmu drūmo un depresīvo stāstu piekritēja. Man patīk, ja tie man izrauj dvēseli un samīda to, lai varu noraudāties.😅🤭 Šie stāsti, lai arī ļoti labi, man bija par maigiem. Tomēr kompliments Mārītei Tabitai, ka stāstā "Uzpīkstināt" aizkustinājumā apraudājos. Ļoti sirsnīgs un man tuvs bija arī stāsts "Baznīcas lilija". Vienmēr simpatizē vienkāršā dzīve, bet ar dziļu jēgu.

Stāstus vieno tas, ka katra stāsta galvenajam varonim savā parastajā un ikdienišķaja dzīvē ir iespēja veikt varoņdarbus - varbūt izglābt dzīvības, bet tikpat svarīgs "varoņdarbs" var būt izpalīdzēt draugam, ziedot sevi Dievam, ģimenei vai uzņemties atbildību par tikko dzimušu bērnu. Ja vērīgāk ieskatās apkārt esošajos cilvēkos, katrā ir paslēpies tā saucamais "parastais varonis". Šajā ziņā grāmata ir pat ļoti iedvesmojoša. Grāmata mudina būt uzmanīgākiem un iejūtīgākiem pret līdzcilvēkiem ☺️💫

[Agnese · Rating 5 out of 5]

Stāsti, kas atklāj ikdienas varoņus. Tos, kam medaļas un ordeņus neviens nepiešķir, bet kas tik un tā ir varoņi, jo paveic ko ļoti vērtīgu.

[Ramona Indriksone · Rating 4 out of 5]

Emocijas un nospiedumi katra stāsta beigās. Varoņi kā dzīvi slīd garām
Tepat jau viņi ir, katru dienu mums blakus, bet saskatīt, ieraudzīt, uzrakstīt, tas ir talants.
4, 5 zvaigznes, jo pusi pataupu nākamai grāmatai

[Aiva (IG aiva.lasa) · Rating 4 out of 5]

✨️Pēc izskata pavisam maza grāmatiņa. Tā vien gribas nodomāt: kas tad tur, viens divi un gatavs. Bet tā nebija. Jā, grāmatu izlasīju no vāka līdz vākam vienā piegājienā, taču bija brīži, kad vajadzēja apstāties. Apstāties, lai padomātu. Apstāties, lai aizgaiņātu kamolu kaklā vai aiztrauktu asaru miglu no acīm.

✨️Agrāk es nebiju stāstu cilvēks, līdz brīdim, kad manā plauktā nonāca Janas Egles grāmatas. Kopš tā laika stāstiem neeju garām un uz šāda veida grāmatām skatos ar pavisam citu sajūtu. Arī šī grāmata mani ļoti uzrunāja un es patiesi priecājos, ka tā atrada ceļu uz manu grāmatu plauktu. Tā ir tik īsta, tik dzīva, tik cilvēcīga un patiesa.

✨️Lasot mani nepameta sajūta, ka es turu rokās reālu cilvēku stāstus - dzīvus, sāpīgus, skaistus savā patiesumā. Ļoti patika arī autores valoda - viegla, cilvēcīga, nepiespiesta. Teksts plūda pats no sevis. Pēc skata maza grāmatiņa, bet patiesībā ļoti piepildīta. Pilna emociju, klusuma brīžu un vielas pārdomām.

✨️Ceru kādreiz sagaidīt vēl ko tādu no autores, jo man tiešām patika. Man bija mazuma piegarša, bet labā nozīmē! 😊

[Sofija · Rating 5 out of 5]

wow. Man ļoti patika.
Lasot šo, bija sajūta, ka sēžu sabiedriskajā transportā, vēroju cilvēkus un, ieskatoties acīs katram no tiem, varu piedzīvot kādu fragmentu no viņu krasi atšķirīgajām dzīves pieredzēm. Cilvēki patiešām ir ļoti parasti varoņi ar savām parastajām dzīves problēmām, kuras bieži vien nemaz nepamanām apkārtējos, bet izjūtam ļoti, ļoti, ja tas notiek ar mums pašiem.

[Kristiāna Tīlika · Rating 4 out of 5]

Ikviens esam varonis - sev un citiem.

[Sintija Buhanovska · Rating 4 out of 5]

Jauki, sirsnīgi stāsti par ļaudīm mums līdzās un mazām laipnībām, pateicībām un kalpošanu ne tikai savam vēderam un ego.

[Sandra Koka (pielasit_sirdi) · Rating 4 out of 5]

Kā ir tad, kas priekškars aizveras, vai stāsta epizode beidzas līdz ar varoni, nozūdot aiz samta aizkariem?
Tikpat ļoti mums gribas zināt, cik daudz no tā visa ir patiesība, un cik daudz autora iztēle un ļaušanās vēlamajam.
Mārīte Tabita Kalniņa savos īsstāstos mums it kā ļauj ieskatīties, kā šie stāsti un varoņi ir sasaistīti, pakāpjoties soli uz priekšu un atklājot, kurā saskares mirklī, varoņi ienāk autores dzīvē. Savā ziņā kļūstos par vienojošo stāsta varoni, dažkārt garāmejot, dažkārt esot tikai novērotājas statusā, nemanāmi, mirklīgi, dažuviet ļaujot nojaust par īpašiem cilvēkiem autores dzīvē.

Kā jau īsstāstos- arī šeit ir nebeidzamā izsalkuma sajūta, kas pieprasa vēl, alkatīgi gaidot turpinājumu, bet žanrs nežēlīgi apraujas pašā interesatākajā vietā.

Arī parasto varoņu dzīves epizodes var būt pilnasinīgi pielietas garšu buķetēm, kas liek domāt, raisa emocijas un satricina, tomēr negremdējot dziļā tumsā, bet ļaujoties dzīves plūdumam, kas ir tieši tik daudzveidīga kā varoņi.
Neskatoties uz lakoniskajiem teikumiem, Mārīte spēj uzburt ļoti literāri garšīgu valodu, kas ievelk uzreiz, bez pauzēm, bez liekvārības, uzburot noskaņu, kurā gribas uzkavēties un uzklausīt, kā tie vakari, kad ziemas spelgonī vird uz plīts uzlikta tējkana un vecomāte eļļā čurkstot cep pankūkas, kādas esi ēdusi tikai pie viņas.
Šis ir ļoti personisks un autorei svarīgos brīžos satiktu cilvēku krustošanās ceļš. Bet, iespējams, mēs visi maldāmies un viss, kas ir īsts, ir tas, kam mēs ļaujam tādam būt. Lietas, vietas un notikumu gūzma, no kuras mēs izvelkam laukā sev svarīgāko.

Man patīk kā Mārīte raksta un man gribētos, kaut kāds no šiem stāstiem pārvērstos prozas darbā.

[Linda · Rating 3 out of 5]

Apsveicu autori ar pirmo stāstu krājumu!

"Parastie varoņi" ir jauka grāmata. Gan kā priekšmets - gaumīgs vāks, ērti lasāma, gan arī saturiski. Līdz galam nesaprotu, kādēļ tik ļoti tiek izcelti ikdienas cilvēki - varoņi kā kaut kas jauns un unikāls latviešu literatūrā. Par to ir rakstījušas Guna Roze, Laura Vinogradova, Jana Egle u.c. Bet pavisam noteikti grāmatas galvenie varoņi ir īsti cilvēki starp mums, ar sirdi īstajā vietā.

Stāsti ir aizkustinoši, viegli, pārāk dziļi nekur neieved, bet varbūt tas arī nav "Parasto varoņu" mērķis. Varbūt viņu mērķis ir vienkārši atgādināt, ka cerība ir vienmēr un ka labi cilvēki ir tepat blakus.

Mani uzrunāja ideja par autores (vai varbūt iedomātas stāstnieces) novērojumiem pasākumos, ielās, iestādēs, no kuriem, šķiet, dzimušas šo stāstu idejas. Gribējās, lai šie novērojumi būtu vienā stilā visos stāstos (pēdējā tas kļūst par daļu no paša stāsta, bet īsti neredzu attaisnojumu šādām tehniskām izmaiņām). Tik īsā grāmatā šādas novērojumainas bija diezgan interesantas, ja stāstu būtu vairāk, iespējams, nedaudz apniktu. Vietām plakstiņš noraustījās pie pārāk acīmredzamas didaktikas - nevar nosodīt citādos, ak, lasītāj, aizdomājies par šiem grūtajiem likteņiem u.tml. (šie nav citāti, ja kas, tikai noskaņas, ko jutu).

Visādi citādi - laba debija literatūrā (autorei ir arī bērnu grāmata, bet nezinu, vai tā iznāca pirms stāstiem), autore ir stāstniece, viņas rokraksts ir baudāms. Novēlu tik rakt dziļāk, rakstīt vēl un dot mums - bargajiem lasītājiem.

[Anita Gāga · Rating 4 out of 5]

Tā jau ir, ka visi redz tikai lielos varoņus, bet reti kurš aizdomājas, ka gan sētnieks, gan apkopējs patiesībā ir varonis. Un to īpaši jūt, kad kāda iela jāizbrien, kura nav tīrīta no sniega, vai jāapmeklē sabiedriskā tualete, kurā nav ievērots "Pērkona" dziesmā teiktais - nevajag kāpt ar kājām uz poda:) vai vēl trakāk...

[Elina Dlohi · Rating 4 out of 5]

Šīs grāmatas vāciņš mani sākotnēji samulsināja – kādu laiku domāju, ka tā domāta bērniem. Taču izrādījās, ka tā ir pilna ar sirsnīgiem un aizkustinošiem stāstiem par ikdienas varoņiem. Īpaši dziļi mani aizskāra stāsts “Brīvroku režīmā”.

Tā ir grāmata, ko pat gribētos garāku – stāsti ir īsi, bet paliekoši atmiņā.

"Tā arī dzīvo-ar rūpēm un uzmanību pasaulē pie tiem, kuriem esi vajadzīga, bet sirdī saglabā tādu noskaņojumu, itkā vienmēr atrastos tuksnesī"

[Ralfs · Rating 3 out of 5]

Desmit atšķirīgi īsie stāsti par cilvēkiem mums apkārt. Stāstu varoņi galvenokārt vienkārši dzīvo savas dzīves, taču tas, ko viņi ikdienā dara un ar ko saskaras, citiem var šķist īsts varoņdarbs.

Kopumā pozitīva pēcgarša ar mazuma piegaršu.

[Ilze Aizsila · Rating 5 out of 5]

Smeldzīgi stāsti, kas uzrakstīti īpašā, autorei piemītošā smalkjūtīgā manierē. Aizkustinoši, ticami un skaudri. Tomēr pilni mīlestības, kura mēdz paslēpties cilvēku darbībās.

[Kurmisrupucis · Rating 3 out of 5]

daži stāstu varoņi nemaz nav tik parasti,bet stāsti gan. diemžēl

[DL · Rating 4 out of 5]

3.8⭐️

[Catherine Arthurie · Rating 4 out of 5]

Man ir liela vēlme nosaukt šo grāmatu par "sirsnīgu", bet, manuprāt, tas ir pārāk mīlīgs vārds, jo vairāki stāsti ir visai skaudri. Tas nav slikti! Taču šis stāstu krājums caurstrāvo ļoti cilvēcīgu enerģiju, kas paceļ "parastos" varoņus citā gaismā.

Valoda ir salīdzinoši vienkārša, lasās ātri, dažkārt pat nav laika tā īsti sagremot notikumus - un tas ir par labu šim krājumam. Mums nav nepieciešams zināt visu par galvenajiem tēliem, jo tie ir vienkārši cilvēki - te nav Lāčplēša patoss, te ir cilvēki, kas dzīvo mums kaimiņos, kas katru dienu brauc vienā autobusā ar mums uz darbu, un tā tālāk...

Dažkārt dialogs ir drusku drusku samākslots, bet tas ir neliels mīnuss visa kopumā.

Iesaku visiem izlasīt un padomāt par katru stāstu, varbūt mēs arī pazīstam kādu vienkāršo varoni, varbūt MĒS esam vienkāršs varonis.

4.0/5.0

[Janeta Valge · Rating 3 out of 5]

Mūsdienīgi, jauki stāsti, kuros ir gan ārzemju students kurjers, ugunsdzēsēja dzīve, parasts cilvēks, kas izvelk ledū ielūzušu bērnu.

[Elina Graudina · Rating 5 out of 5]

Skaista grāmata un patiesi stāsti.

“Kad sātans neko citu mums nevar izdarīt, viņš sit pa tuviniekiem. Tikai nekrīti izmisumā! Tā arī dzīvo - ar rūpēm un uzmanību pasaulē pie tiem, kuriem esi vajadzīga, bet sirdī saglabā tādu noskaņojumu, it kā vienmēr atrastos tuksnesī…”.