Pasaulē mīļākais troksnis

by Gusts Ābele, Kristians Rozītis (Designer)

Draugiem uzsākot kopdzīvi kādā Rīgas centra dzīvoklī, arī Svens kļūst par neatņemamu komūnas sastāvdaļu. Perfektas dienas kafejnīcu terasēs, jūras krastā un ērtās gultās mijas ar policijas pārtrauktām ballītēm, strīdiem iekšpagalmā un pelējumu zem izlietnes. Alkas būt mīlētam ierauj Svenu ilūziju sabrukuma lavīnā, ko pavada saldspalgs troksnis – jaunās dziedātājas Karlīnas Gabrielas liriskais soprāns.

“Esmu laimīgs par šo piedzīvojumu, vērojot, kā darbs iegūst svaru un plašākas metaforas iznirst no dokumentālām piezīmēm. Stāstam dārdot konkrēta laika Rīgā, daudzas paaudzes tomēr atpazīs šo dzīves posmu. Mēs labprāt pārmelotu, lai tas kļūtu skaistāks. Gusts precīzi un nesaudzīgi atgādina – mēs tiešām nezinājām, ko iesākt ar savu dzīvi, un mūsu rīcība pamazām sabiezēja līdz troksnim, kad nevainību aizstāj zaudētās paradīzes smeldze.” – Andris Akmentiņš, rakstnieks, grāmatas redaktors.

Gusts Ābele (2004) ir teātra režijas students Latvijas Kultūras akadēmijā. “Pasaulē mīļākais troksnis” ir viņa otrais romāns – turpinājums “Pasaulē mīļākajam klusumam”, kas iznāca 2023. gadā un ieguva nomināciju Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Spilgtākā debija”. Pēc abu grāmatu motīviem 2025. gada rudenī Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēta izrāde “Klusums un troksnis” Gusta režijā. Grāmatas vizuālo noformējumu veidojis Kristians Rozītis (2001), multimediju mākslinieks, kuru īpaši interesē fotogrāfija un grafiskais dizains

224 pages, Hardcover

Published September 1, 2025

About the author

Gusts Ābele (2004) ir teātra režijas students Latvijas Kultūras akadēmijā, prozaiķis un Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja jauniešu pasākumu kurators. Dibinājis teātra studiju “Kāpnes”, veidojis kultūras blogu “Kalambūrs”. 2025. gada rudenī pēc savu romānu “Pasaulē mīļākais klusums” (2023) un “Pasaulē mīļākais troksnis” (2025) motīviem Latvijas Nacionālajā teātrī iestudējis izrādi “Klusums un troksnis”.

Reviews

[katrīna liepniece · Rating 5 out of 5]

Šada mēroga jaunības bohēmu piedzīvo retais

[Vilis]

Šķietami mūžīgā tusiņa atmosfēra joprojām ļoti labi attēlota (bet tagad ar mazliet dziļāku izjūtu), tikai pārāk bieži bija sajūta par notikumu virknējumu, ne stāstu. Bet varbūt tas apzināti

[Lote Emīlija · Rating 5 out of 5]

Man bija lielas cerības, jo man patiesi patika pirmā grāmata, un vīlusies noteikti neesmu. (Tāpat kā pirmo grāmatu, izlasīju vienā dienā.) Teksta kvalitāte ir augusi, tēli ir pieauguši. Visspilgtāk atmiņā palikuši unikālie salīdzinājumi un, protams, brīžam neticami, daži “sveškauna”, bet arī pārdomu izraisoši fragmenti. No tēliem un viņu rīcības var mācīties, kā darīt, kā nedarīt.
Kopumā - man ļoti patika.
Ar nepacietību gaidu izrādi! Un ceru, ka nākotnē būs vēl daiļdarbi.

Citāti (centos neizrakstīt katru otro teikumu):

“Starp to, ko esi iztēlojies un kā patiesībā ir, plešas bangojoša jūra, bezcerīgi akustisks bezdibenis un nemitīgi dārdošs negaiss, un, ja to visu kaut kā izdotos pārvarēt, tik un tā paliktu troksnis, tik neizturami kluss, ka gribas vienīgi kliegt.”

“Viņš teica “nav vairs tie gadi”, lai gan gadi varbūt bija, taču attieksmē pret sevi un pasauli kaut kas bija mainījies un izskatam vajadzēja to atspoguļot. Kaut kas tamlīdzīgs notika arī ar pārējiem, vienkārši dažiem labpatikās ilgāk pamiekšķēties identitātes krīzes ūdeņos.” (22. lpp.)

“Karlīna Gabriela domāja par jūru un cilvēkiem tajā kā vientuļām salām. Par aizpeldēšanu vienam pie otra, izkāpšanu krastā un sajūtu, ka vairs nekad negribas doties ceļā.
Jūra bija Karlīnai Gabrielai līdz ceļiem, un viņa vēlējās izbradāt to visu.”

“Viss laiks, ko abi pavadījuši šķirti, bija zaudēts laiks.” (29. lpp.)

“Grūtākais nav sadzīvot ar iespēju trūkumu. Grūtākais ir pati izvēle, un viņam tā nebija jāveic.”

“Neviens no abiem nenojauta, cik strauji cilvēks no tāda, kuru grib, var kļūt par to, kurš grib. Un otrādi.”

“Meitene bija pastāvīgi nogurusi un pastāvīgi izmisusi. Jo paniskāk viņa iegrābās nākotnē, jo straujāk attālinājās tagadne.” (121. lpp.)

“Viņa plāksterējās un tinās marlēs, un jods un ūdeņraža pārskābe strutaini tecēja no Svena atstātās brūces.” (172. lpp.)

“Viņi nebija ar mieru saprasties, un pasaulē nebija citu divu cilvēku, kas tik kaismīgi vēlētos būt kopā un reizē visiem spēkiem liegtu sev šo prieku.” (190. lpp.)

“Ūdens bija pārāk auksts, lai vēl kāds būtu salts.” (206. lpp.)

[Nora · Rating 5 out of 5]

jaunietis raksta jauniešiem

[Kristiāna Ābele · Rating 5 out of 5]

Kas tas par troksni? Tur sens vai nesens Svens, sivēns tāds, slepeni šiverē, sēj šaubas un sveicina skumjas. Tad jau jums visi vēl mājās un esat dzīvs.

[eliza · Rating 5 out of 5]

man šķiet, esmu iemīlējusies šajā stāstā.
man pašai nācās izdzīvot “pasaulē mīļākais klusums” savā dzīvē jo mana draudzene pirms pāris dienām pārvācās uz beļģiju :,) lai gan mūsu attiecības nevarētu salīdzināt ar karla un svena attiecībām, tāpat bija nedaudz tāda sajūta ka gusts ābele ir šo notikumu manifestējis manā dzīvē. un tad vēl vairāk sajutos kā grāmatā, kad nācu mājās no atvadu ballītes un jānis rozē pamanīju “pasaulē mīļākais troksnis”. kurš mani novēro!? anyways ja runā par pašu grāmatu - viņa ir kolosāla un brīnišķīga un es vēlos izgriezt vārdus no lapām un apēst jo viss ir tik skaisti aprakstīts un tik ļoti atgādina pašai savu dzīvi ka man tāda sajūta ka autors dzīvo manās sienās. visas paralēles no pirmās grāmatas un metaforas AAA visvairāk man patīk kā autors apraksta gan skaistos, gan neglītos momentus dzīvē, visi varoņi likās reālistiski, jo neviens no viņiem nebija perfekts, katrā cilvēkā varēja redzēt visus gružus un tas grāmatu padarija daudz interesantāku.
labi es te varētu gadiem sēdēt un rakstīt cik ļoti man viss patika bet es beigšu jo neviens tāpat šo garo penteri nelasīs!
(p.s. nevaru sagaidīt izrādi :) )

[Laura · Rating 4 out of 5]

Noticēju. Sadzirdēju. Lai arī šī pasaule man sveša, arī šajos gados ne man tāda bohēma, ne tādas ikdienas bija, tomēr svarīga grāmata jauniešiem. Ne jau nu sliktiem, kā viena no tēliem saka - tu neesi slikts cilvēks, tu vienkārši esi jauns. Mazliet citā kvalitātē turpina mutuļot viss - emocijas, jūtas, notikumi, pārpratumi, nepārpratumi, piederības, atstumtības, un arī pieaugšana. Skaista valoda pāri visam.

"Katrā klusumā ir mazi troksnīši, un katrā troksnī ir mazi klusumi." (175. lpp.)

[Elizabete Klēra · Rating 5 out of 5]

Pati, pati Rīgas jaunības esence.

[Ralfs · Rating 4 out of 5]

Pasaulē mīļākais troksnis (jeb Tu gribi tikai to, ko nevari dabūt)

Lai gan “klusums” niansēs man jau ir piemirsies, sajūtu līmenī “troksnis” atstāj daudz noslīpētāka, varbūt pat pārāk literāra darba sajūtu, kurā zudis jauneklīgais šarms, kas piemita pirmajai daļai.
Tas nav slikti, jo iezīmē autora briedumu, kas gan neatspoguļojas personāžu uzvedībā - tie joprojām ir jaunieši, kuri nezina, ko grib, kuri pieļauj kļūdas un kuri dienas beigās ir pārliecināti, kas viss būs labi.

Grāmatas pirmajā daļā man trūka sižeta attīstības, bet vienlaikus bija interesanti sekot bohēmai, kādā aizrit ikdiena Vietā Vienpadsmit. Karla sižetiskā līnija, manuprāt, bija izsmelta jau “klusumā” un šeit izskatījās pēc atkārtojuma, kuram nav pievienotās vērtības. Kopumā grāmatu ļoti labi raksturo citāts: “Tāds trādirīdis viena Sivēna dēļ”.

Zinot, ka šis pēc būtības ir biogrāfisks stāsts, brīžiem gribējās saprast, cik daudz tajā ir dramatizējuma, jo katrs personāžs šeit attēlots tik kolorīti un atšķirīgi, ka ir grūti nenoticēt. Vienlaikus vairākās vietās ļoti gribējās, kaut varētu neticēt. “[..] cilvēki nav matemātika. Viņus nevar apgūt.”

[Anete · Rating 5 out of 5]

Gan klusums, gan troksnis saprot mani citā līmenī

[Sandra Lace · Rating 5 out of 5]

Es kļūstu par autora fanu. Viegls, humorīgs un vienlaikus situāciju precīzi atspoguļojošs rakstīšanas stils. Varu tikai pabrīnīties, kā autora smadzenes atrod tos trāpīgos tekstus un vārdus. Lasot ļoti labi būvējas iztēle un šķiet, ka skatos filmu. Man patika!

[Janta Putniņa · Rating 5 out of 5]

ak, kāda jaunība! (pēc izrādes lasot forši pievilkt visiem ģīmīšus)

[Marta · Rating 4 out of 5]

"tu neesi slikts cilvēks, Sven. tu vienkārši esi jauns. kā mēs visi."

[Sandra Rubene · Rating 5 out of 5]

Grāmata patika tik pat ļoti kā pirmā. Prieks par jauno autoru!

[Alise · Rating 4 out of 5]

es nezinu kas tas man ir ar šīm grāmatām, ļoti patīk. dažreiz, protams, aizdomājos cik tas viss reālistiski ir, bet laikam jau nav arī jābūt 100% pareizi visam

[Evija]

Priecājos par Gusta panākumiem. ^^

[Liesma Laizāne · Rating 2 out of 5]

Paredzētās nostaļģijas vietā dikti viebos un pat virināju vākus, lai pārliecinātos, ka grāmatai tiešām bija piesaistīts redaktors. Pusaudzības saulrieta tipiskie simptomi, iespiesti grafomāna rindās - ar emocionāli nestabilām džesikām un nenobriedušu smadzeņu džonsoniem tepat Rīgas ielās, kas visi ļoti cenšas būt InTeReSaNtI un SaReŽģĪti, un nopīpēt visas savas (un blakussēdetāja) cīgas.

[Literatūras ceļvedis]

"Mīlas līkloči ir tik patiesi un jūtas tik dziļas, taču reizē arī neizprotamas, liekot uzdot jautājumu – vai tiešām ir jābūt kopā ar kādu tikai tāpēc, lai nebūtu vientuļam?

Šīs ir normālu jauniešu savstarpējās attiecības, kuras autoram izdevies ietērpt baudāmā stāstā."

Vairāk par Gusta Ābeles grāmatu "Pasaulē mīļākais troksnis" (Jāņa Rozes, 2025) lasiet Madaras Vīlipas apskatā LNB izdevuma "Literatūras ceļveža" oktobra/novembra numurā.

https://www.literaturascelvedis.lv/po...

Madara Vīlipa ir Rīgas Tehniskās koledžas bibliotēkas vadītāja.

[trine! · Rating 4 out of 5]

irbe pacels spārnus nākošajā grāmatā……..

[Līva Emīlija · Rating 5 out of 5]

Guli un domā, kur saplūst īstie cilvēki ar to izpušķošanu un savienošanu, no sērijas 2 pa 1, kuri bija tie momenti, kuriem fonā provodņikā vienmēr bija auksti, un kur bija pašas lēmums, kas dzīvi iegrieza citā rakursā, tajā citādi savienojot ar kopīgiem tēliem. Vai ja būtu cits liktenis, jaunības bohēma, kas kaut kur vienmēr mazliet skauda, ar lielāku troksni piemeklētu ar mani?

[Inga Pizāne · Rating 5 out of 5]

Es sadzirdēju.

[Kristans · Rating 5 out of 5]

Cerības, sapņi un jaunība, kas ir tik trusla un bezbailīga. Vēlme noticēt mīlestībai un īstām jūtām. Bet galu galā, viss taču ir tik pārejošs.
"cilvēks nekad nav plāksteris"