Dzīve tevi salauzīs

Orbītas bibliotēka

by Kristīne Želve

Kristīnes Želves grāmata “Dzīve tevi salauzīs” ir īsprozas krājums, kurā autore ar emocionālu un atklātu skatienu pēta cilvēku pieredzes, pārdzīvojumus un attiecību mezglus. Katrs stāsts izgaismo kādu brīdi, kad dzīve uzliek pārbaudījumus, liek sastapties ar zaudējumiem, bailēm vai sāpēm, taču vienlaikus atklāj arī izaugsmes iespēju. Teksti ir koncentrēti, tie kā spogulis atgādina, ka nav vienas universālas atbildes vai ceļa – katram ir sava vieta un savs stāsts. Grāmata mudina ielūkoties sevī, pieņemt neērtās emocijas un saprast, ka pat tad, kad dzīve salauž, tā reizē var palīdzēt veidot sevi no jauna.

Genres: Short Stories

88 pages, Paperback

Published September 5, 2025

About the author

Kristīne Želve beigusi Latvijas Kultūras akadēmiju kinorežijas specialitātē.

2011. gadā izdota viņas debijas grāmata, stāstu krājums "Meitene, Kas Nogrieza Man Matus", kas saņēma Literatūras gada balvu kā gada spilgtākā debija. Grāmatā attēlota 90. gadu Rīgas radošās jaunatnes un bohēmas vide. Grāmata 2014. gadā izdota arī igauņu tulkojumā.
2021. gadā klajā nāk vēsturiskais romāns - apjomīgā dzimtas sāga "Grosvaldi".

Reviews

[Vilis]

Pasaulē labākā grāmata (saku kā redaktors)

[Kristīne]

Īsprozas krājums, kurā atradu citos vākos meklēto. Varbūt nepareizi, ko Želve ir Želve, un Virks ir Virks. Viens bija man, otrs ne. Dzīvojam tālāk.

Patika daudzbalsība, patika, ka katru stāstiņu negribējās lasīt autores intonācijā, bet tēli likās dzīvi tikai no burtiem.

[Agris Fakingsons]

..ko lai saka, 14 gadus gaidīju, kad iznāks jauns Želves stāstu krājums. un šis bija lielisks. daži stāsti mani sajūsmināja vairāk kā ļoti. :))

[Sintija Meijere]

Īsprozas stāstu krājums, kas kārtējo reizi lika man saprast, ka īsproza man ir par īsu, lai to pilnībā izbaudītu. Pirmie stāsti mani galīgi neuzrunāja, jo atgādināja vecu anekdošu pārstāstījumus, bet uz grāmatas vidu jau palika daudz labāk.
Man patīk Želves valoda, to jau zināju pēc Grosvaldu izlasīšanas. Dažos stāstos bija arī sulīgs humoriņš, piemēram, frāze, kas man patika: "Es-impērija,tu-sabrukums, mēs saderam kopā!"
Tomēr kopumā - cik ātri izlasīju (grāmatiņai ir 83 lpp. un izlasās tiešām ļoti ātri), tik ātri arī aizmirsu, bez baigi dziļām emocijām.
Vienīgais, kas man tagad nedod mieru, ir deviņas sarkanas rozes un kā tur viss beidzās nabaga Ainiņai :)

[Ieva]

Ļoti foršs, kodolīgs gabals, atmiņas, kas tērptas inteliģencē un dziļā līdzjūtībā pret cilvēkiem. Man bija interesanti lasīt, iedvesmoja ar savu “Kā i, tā i!” attieksmi un dzīves līkločiem interesantā laika nogrieznī.

[Ieva Bite]

Es pat nezinu, ko lai tādu uzraksta, lai tas neizklausītos histēriski, jo man ļoti, ļoti patika. Iesaku, noteikti izlasiet!
p.s. nu, labi, ka tā!

[Kristīne Līcis]

Plāna grāmatiņa, kodolīgi un noskaņā ļoti dažādi teksti. Sava veida literārais koncentrāts, teju katrā īsajā stāstiņā sablīvētais saturs varētu izplesties uz pārsimts lapām, izplešanās iespēju un virzienu atstājot lasītāja ziņā. "Kādā dienā" varētu būt bijis par maniem skolas gadiem, kuru sākumu un beigas ierāmēja Brežņeva nāve un atmoda, ilgi nevarēju atbrīvoties no "Mīkstās mantas un cietās mantas" monologa trauksmes, 18 rindiņu teksts "Šopingā" iemieso neveiklu mulsumu. Uz beigām vairāki favorīti - "Mēs apputam" ar nokāpšanu Jāņa baznīcas 13. gadsimtā, attiecības ar tomātiem "Trīs tomātos" un pasaules glābšana uz sevis rēķina "Glābējiņā". Brīžam ironiski, brīžam mazliet skumji, bet ikreiz trāpīgi. Patika.

"Es - impērija, tu - sabrukums, mēs saderam kopā!"

"Ja viss būtu bijis mazlietiņ savādāk, viņa domā. Ja viss būtu bijis mazlietiņ savādāk, viss būtu bijis tāpat."

[Kurmisrupucis]

3.8* daudzi stāsti ļoti atpazīstami, tamdēļ pietrūkst jaunatklājuma sajūtas. spēcīgākais stāsts, protams, ir par vectēva mācībām un dzīves attieksmi. labi, ka beigās neatskanēja nekas par Eiropu, kas mūs nesapratīs :)
p.s. par laušanu dzirdēt nācās no klases audzinātājas,kura uz atvadām novēlēja, gan tev dzīve ragus aplauzīs:)))

[Kristīne Stiķe]

Pirmā pieredze ar K.Želvi un izskatās, ka būs vēl.
Ļoti patika! Lieliski teksti, valoda, stils.
Noteikti nav jābūt 45+ lai šo saprastu un par to priecātos 👍🏼

[Guna Federe]

Īsā stāstā tik daudz pateikt. Humors un sarkasms. Visu priekšā nevajag pateikt, arī beigas, vienīgais nevaru beigt domāt, kas notika ar tiem trīs tomātiem?!

[māris šteinbergs]

jāsaka, ka sarakstīts ir praktiski nevainojami
vienīgā problēma, ka ar visu saturu nespēju asociēties

[Velta Gūtmane]

Ne visi stāsti, likās saistoši, bet tas nav tik būtiski, tāpēc runāšu tikai par tiem, kuri bija.

Dzīve tevi salauzīs - saka tie, cilvēki, kuru dzīve ir salauzusi.

Utis - mana sākumskloas skolniece galvā arī tika meklētas utis.

Krievu valodas atklātās stundas - teātis klasē, tikai cits vēsturiskais konteksts. Manā bērnībā, aceros vairāk klases, kur teātris portrēja labāko skolotāju uz vienu dienu.

Par aktrises darbu - nebiju aizdomājusies , bet kaut kā tā tiešam arī ir.

Brīvās attiecības - cik pazīstami un tik sveši vienlaikus.

Deviņas sarkanā rozes - tā arī neuzināju, kas lika tās deviņas sarkanās rozes.

Trīs tomāti - ekspements, kur tomātam tika teikti labi vārdi. Tomātu bērniņi.

Glābiņš - tas zupu šķīvis, lai nenoslīkst visi zvēriņi un cilvēki.

[Zane Mirdza]

Šī grāmata atnāca pie manis nejauši, un. Ak, jel, šis bija tik ļoti baudāms darbs! Katrs viens stāsts. Valoda, saturs, dziļums, īstums. Mazliet mazuma piegarša (83 lpp), gribas vēl. Nespoilošu saturu. Noteikti pārlasīšu. Tagad pat. :)

[Inga Ievina]

4,5⭐️ Koncentrēti, asprātīgi, gudri. Gandrīz ideāli. Man tikai bija par īsu.

[Kristīne Baltgalve]

Nebūs īsti man, tie īsprozas stāsti. 3 zvaigznes par “Mans vectēvs mēdza man teikt”.

“Mans vectēvs bija spicākais zīmulis penālī, spožākā lampiņa lustrā un lielākais čiekurs eglē.”

“Mans vectēvs bija sāļākais čipsis paciņā, gaišākā bāka ostā un tīrākā slota pagastā.”

“Mans vectēvs bija dzidrākais zvaniņš pie ilkss, plānākā pica Itālijā un laikotākais ieraksts tviterī.”

[Iveta Celmiņa]

Stāsti, kas nav parasti stāsti. Viegli saprotami, bet pietiekami dziļi, lai nebūtu garlaicīgi. Jālasa!

[Sanita Jirgensone]

Var lasīt un pārlasīt ar baudu - tik spilgti, dažādi un trāpīgi!
“Mans vectēvs bija skaļākais čipsis paciņā, gaišākā bāka ostā un tīrākā slota pagastā. (…)

-Tu galvenais, lec, tālāk jau matīs, -“

[Kristine Reimane]

daži stāsti tik garšīgi kumosiņi

[Ieva Andersone]

Mazi jauki stāstiņi. Cits vairāk, cits nedaudz mazāk izdevies, bet visus patīkami lasīt. Lielākoties par kādas meitenes padomju bērnību, bet arī citas tēmas. Tomer kopējais caurviju motīvs - kā paiet laiks, kā cilvēki mainās un pielāgojas labāk vai ne tik kabi. Grāmatai arī ļoti neliels, ērta formāts - var iebāzt nelielā somiņā.

[Arnis Arnicāns]

Varbūt ne viss, bet lielākā daļa man ļoti patika. No katra īsstāsta staro pa kādai asprātībai. Precīzi noskatītas dažādas sadzīves detaļas. Tajā pašā laikā tās nav uzmācīgas, bet tikai ieskicētas. Patika tieši autores lakonisms.

[Laura]

Man patīk Želves stāsti. Plašs tēmu loks, aktuālas problēmas un dzīves īstenības. Vietām teksts ir saistoši poētisks. Tādas kaleidoskopiskas miniatūras ar foršu humoru, ar dziļu izptani, bet galvenais - pārsteidzot lasītāju. Lieliski.

[Janeta Valge]

Stāsti ietver plašu interešu loku. Sākot ar kKapu kultūru, padomju laiku absurdu, olimmpiskās spēlēm, meiteņu lietiņām, obligāto trauku izēšanu, sociālo tīklus un beidzot ar mīlestību un laulībām. Citāts no grāmatas: "Kā vectēvs mēdza teik, labi, ka tā"

[Valija Platace]

Lielisks stāstu krājums.
Daži gan bija tik īsi, ka ļooooooooti gribējās, lai ir turpinājums, bet kaut kāds īpašs valdzinājums tai visā ir.
Viena no grāmatām, pie kuras pēc kāda laika atkal gribētu atgriezties un pārlasīt.

[Liva]

Neskatoties uz grāmatas izmēru un lapušu skaitu, katru stāstu lasīju ar laika atstarpi. Man šī grāmata nebija vienam vakaram. Atgriezos pie tās pēc sajūtām un stāstus baudīju lēnām. Kāds stāsts patika vairāk, kāds mazāk. Bet visi trāpīgi.

[Gunta Lapiņa]

Tā nu tas ir - katram mums sava atmiņu krātuvīte. Bērnības ainiņas šķiet jo īpaši košas un tādas - ļoti īstas.
Kāds tās uzliek uz papīra, mēs lasām, un ir interesanti. Un varbūt pat šķiet, ka tas notika ar mums.

[Arita Zvejniece]

Īpaši patika stāsts par vectēvu. Dažiem stāstiem bija parāk liela mazuma piegarša.

[Kristīna lasit_starp_rindam]

3,5⭐️

[Ralfs]

Izcili savā vienkāršībā un lakonismā!

[DL]

4.5⭐️

[Elīna Jurberga]

mazuma piegarša.