What do you think?
Rate this book
Gadalaiku cikls #4
Vējainie
Sākot strādāt jaunā darbā, Sofija Lūse nebija rēķinājusies vismaz ar divām lietām: pirmkārt, ka priekšnieks izrādīsies Hugo Svensons, ar kuru viņa iepazinās pie draudzenes Jāņu svinībās un pret kuru jūt slepenas simpātijas, bet otrkārt – ka abi pavisam nejauši noīrēs vasaras dzīvesvietu pie vienas un tās pašas saimnieces. Sofija ir gudra un izcila darbiniece, taču, kad vienādojumā parādījušās jūtas, viņa pēkšņi kļūst tik neveikla kā padsmitniece...
205 pages, Paperback
First published January 1, 2025
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 7 of 7 reviews
September 19, 2025
Cikls ir noslēdzies.. 💫
Pabeidzot šo stāstu, es smaidīju ar saldsērīgām skumjām sirdī, apmīļoju grāmatu un atvadījos no brīnišķīgās gadalaiku sērijas. Es piedzīvoju sniegputeņa aukstumu, reibu no ceriņu smaržas, ceļoju kaisles līkločos vasaras zeltā un sajutu rudens vēju matos. Katrs gadalaiks bija kā jauns elpas vilciens, katra grāmata - sava pasaule, kurā gribējās palikt ilgāk. Un nu ir tik grūti atvadīties no iemīļotajiem personāžiem, kuri lika smaidīt, smieties un just līdzi. 🥹
Šis ir kārtējais Sanitas sirdssiltais stāsts par mīlestību - ar dzēlīgiem jociņiem, harizmātiskiem varoņiem un, protams, mīlestību. Lieliska grāmata, ko izbaudīt rudens dienā zem silta plediņa ar kūpošu tējas krūzi blakus. 🍵🍂
Arī šoreiz daba bija kā vēl viens varonis - šķita, ka nogaršoju ābolus “Ābelītēs”, redzēju purvu saullēkta nokrāsās, sajutu rudens smaržu un vēju matos, un uz mirkli atrados Zviedrijas klinšainajos skatos. 😍
Un vecītes sirsnība un gardā ābolu plātsmaize mani aizveda atpakaļ laikā, kur atrados omītes virtuvē, kad rudens vakaros cepām, smējāmies un pie tējas krūzes dalījāmies stāstos. Tāpēc arī es šajā nogalē cepšu šo gardumu - ar kanēli un mīlestību. ❤️
Šis bija stāsts, kas garšoja pēc āboliem, smaržoja pēc kanēļa un sildīja kā rudens saule. Stāsts par ļaušanos mīlestībai. Par sevis saprašanu un savas vietas atrašanu.💫
Paldies autorei par šo sirdssilto gadalaiku sēriju! ❤️
Pabeidzot šo stāstu, es smaidīju ar saldsērīgām skumjām sirdī, apmīļoju grāmatu un atvadījos no brīnišķīgās gadalaiku sērijas. Es piedzīvoju sniegputeņa aukstumu, reibu no ceriņu smaržas, ceļoju kaisles līkločos vasaras zeltā un sajutu rudens vēju matos. Katrs gadalaiks bija kā jauns elpas vilciens, katra grāmata - sava pasaule, kurā gribējās palikt ilgāk. Un nu ir tik grūti atvadīties no iemīļotajiem personāžiem, kuri lika smaidīt, smieties un just līdzi. 🥹
Šis ir kārtējais Sanitas sirdssiltais stāsts par mīlestību - ar dzēlīgiem jociņiem, harizmātiskiem varoņiem un, protams, mīlestību. Lieliska grāmata, ko izbaudīt rudens dienā zem silta plediņa ar kūpošu tējas krūzi blakus. 🍵🍂
Arī šoreiz daba bija kā vēl viens varonis - šķita, ka nogaršoju ābolus “Ābelītēs”, redzēju purvu saullēkta nokrāsās, sajutu rudens smaržu un vēju matos, un uz mirkli atrados Zviedrijas klinšainajos skatos. 😍
Un vecītes sirsnība un gardā ābolu plātsmaize mani aizveda atpakaļ laikā, kur atrados omītes virtuvē, kad rudens vakaros cepām, smējāmies un pie tējas krūzes dalījāmies stāstos. Tāpēc arī es šajā nogalē cepšu šo gardumu - ar kanēli un mīlestību. ❤️
Šis bija stāsts, kas garšoja pēc āboliem, smaržoja pēc kanēļa un sildīja kā rudens saule. Stāsts par ļaušanos mīlestībai. Par sevis saprašanu un savas vietas atrašanu.💫
Paldies autorei par šo sirdssilto gadalaiku sēriju! ❤️
January 27, 2026
1. Valoda un rakstības stils.
Joprojām poētiski, izjusti un baudāmi.Arī šajā grāmatā netrūkst kaislības, drāmas un romantikas, bet šoreiz stāstam īpašu noskaņu piešķir rudens aura, kas piešķir saldskābu garšu gluži kā ābolu plātsmaize rudenī.🫠❣️
2. Sižets un tēmas aktualitāte.
Ārzemnieks, kas iemīlas latviešu skaistulē nav nekas neparasts, jāsaka pavisam reāla situācija, bet tas, kas piešķīra odziņu šai situācijai, manuprāt, bija galvenās varones īpatnējā un savdabīgā personība un izskats. Nedaudz naiva, bikla, bet tai pat laikā tieša un atklāta.Kā arī mani pilnībā savaldzināja un pārņēma Jelgavas rudenīgais noskaņojums un arī brauciens uz Zviedriju ar brīnišķīgajiem dabas skatiem. ❣️ Man patika arī tas, ka bija iepīta "večiņa" ar savu dzīves viedumu.
3. Tēlu atveidojums.
Kaut kur grāmatas vidū aizdomājos, ka pietrūkst tēlu pagātne un iepriekš piedzīvotais, bet tad arī tas tika pasniegts un bilde kopumā salikās arī par to kāpēc Sofija ir tāda kāda viņa ir.🤭 Šķiet pilnīgs pretstats man, it īpaši pirms Hugo parādīšanās pie apvāršņa.
4. Emocionālais pārdzīvojums.
Caurstrāvo rudens aura un patīkama Latvijas vērtība un mīlestība.
5. Atziņas/Citāti
❣️"Dzīvo dzīvi un nekad nezini,kas būs rīt,nenojaut,kādus cilvēkus satiksi,un nezini, cik ilgi vēl jāpavada laiks uz šīs zemes."
❣️ "Ja ābolu plātsmaizei par maz kanēļa,tā nav garšīga,tāpat ar mīlestību - ja tās par maz,tad dzīve nav izdevusies."
❣️ "Tā viņi tur stāvēja. Ziemas sākumā,it kā visa laika sākumā. Jo viss uz zemes bija sācies ar mīlestību. Un varbūt tas notika ziemā."
Joprojām poētiski, izjusti un baudāmi.Arī šajā grāmatā netrūkst kaislības, drāmas un romantikas, bet šoreiz stāstam īpašu noskaņu piešķir rudens aura, kas piešķir saldskābu garšu gluži kā ābolu plātsmaize rudenī.🫠❣️
2. Sižets un tēmas aktualitāte.
Ārzemnieks, kas iemīlas latviešu skaistulē nav nekas neparasts, jāsaka pavisam reāla situācija, bet tas, kas piešķīra odziņu šai situācijai, manuprāt, bija galvenās varones īpatnējā un savdabīgā personība un izskats. Nedaudz naiva, bikla, bet tai pat laikā tieša un atklāta.Kā arī mani pilnībā savaldzināja un pārņēma Jelgavas rudenīgais noskaņojums un arī brauciens uz Zviedriju ar brīnišķīgajiem dabas skatiem. ❣️ Man patika arī tas, ka bija iepīta "večiņa" ar savu dzīves viedumu.
3. Tēlu atveidojums.
Kaut kur grāmatas vidū aizdomājos, ka pietrūkst tēlu pagātne un iepriekš piedzīvotais, bet tad arī tas tika pasniegts un bilde kopumā salikās arī par to kāpēc Sofija ir tāda kāda viņa ir.🤭 Šķiet pilnīgs pretstats man, it īpaši pirms Hugo parādīšanās pie apvāršņa.
4. Emocionālais pārdzīvojums.
Caurstrāvo rudens aura un patīkama Latvijas vērtība un mīlestība.
5. Atziņas/Citāti
❣️"Dzīvo dzīvi un nekad nezini,kas būs rīt,nenojaut,kādus cilvēkus satiksi,un nezini, cik ilgi vēl jāpavada laiks uz šīs zemes."
❣️ "Ja ābolu plātsmaizei par maz kanēļa,tā nav garšīga,tāpat ar mīlestību - ja tās par maz,tad dzīve nav izdevusies."
❣️ "Tā viņi tur stāvēja. Ziemas sākumā,it kā visa laika sākumā. Jo viss uz zemes bija sācies ar mīlestību. Un varbūt tas notika ziemā."
May 30, 2026
Sirsnīgs stāsts par to, ka sirds var atvērties mīlestībai visnegaidītākajā brīdī un vietā, pret visnegaidītāko cilvēku. Atliek tikai ļauties... 🧡
Šis stāsts salikās kopā pamazām. Atklājās daži noslēpumi, bija arī maza intriga, galvenajiem varoņiem nācās pārkāpt sev, lai beidzot būtu laimīgi, un jau atkal dabas tēlojums piešķīra visam burvīgu noskaņu 🍁
Mani ļoti aizkustināja vecīte Ilga, atsaucot atmiņā arī manu vecmāmiņu, kopā ceptos pīrāgus un kanēļmaizes, būšanu laukos un to vecākās paaudzes auru, kas mūsdienās jau šķiet zudusi ⌛️
Tāpat arī Jelgavas ainiņas un brauciens uz Zviedriju radīja īpašas sajūtas un klātbūtnes efektu, jo ar prāmi uz Stokholmu esmu braukusi 3x (man vienmēr ļoti patika skatīties uz tām daudzajām saliņām), savukārt Jelgavā iedzīvojos pēdējos dažos gados un man te tik ļoti patīk 😍
Mazliet žēl, ka šis grāmatu ceļojums ir noslēdzies, jo visu nedēļu dzīvoju šo gadalaiku romānu noskaņās, bet nekas jau nav beidzies, jo viss gan dabā, gan cilvēka dzīvē ir ciklisks, un mans jaunais dzīves cikls sāksies pavisam drīz, jo tuvojas mana dzimšanas diena 😊
Paldies autorei par brīnišķīgiem romāniem!
Šis stāsts salikās kopā pamazām. Atklājās daži noslēpumi, bija arī maza intriga, galvenajiem varoņiem nācās pārkāpt sev, lai beidzot būtu laimīgi, un jau atkal dabas tēlojums piešķīra visam burvīgu noskaņu 🍁
Mani ļoti aizkustināja vecīte Ilga, atsaucot atmiņā arī manu vecmāmiņu, kopā ceptos pīrāgus un kanēļmaizes, būšanu laukos un to vecākās paaudzes auru, kas mūsdienās jau šķiet zudusi ⌛️
Tāpat arī Jelgavas ainiņas un brauciens uz Zviedriju radīja īpašas sajūtas un klātbūtnes efektu, jo ar prāmi uz Stokholmu esmu braukusi 3x (man vienmēr ļoti patika skatīties uz tām daudzajām saliņām), savukārt Jelgavā iedzīvojos pēdējos dažos gados un man te tik ļoti patīk 😍
Mazliet žēl, ka šis grāmatu ceļojums ir noslēdzies, jo visu nedēļu dzīvoju šo gadalaiku romānu noskaņās, bet nekas jau nav beidzies, jo viss gan dabā, gan cilvēka dzīvē ir ciklisks, un mans jaunais dzīves cikls sāksies pavisam drīz, jo tuvojas mana dzimšanas diena 😊
Paldies autorei par brīnišķīgiem romāniem!
June 29, 2026
Gadalaiku cikls nu ir noslēdzies.
Man ļoti patika autores ideja par šo gadalaiku romānu sēriju, kas bija ļoti viegli un raiti lasāma. Varoņi burtiski ievilka savā stāstā.
Ja "Kvēlojošie" bija karsti vasarīgi, kur uguns sprakšķēja pa vīlēm, tad rudenīgie "Vējainie", ar sarkaniem no ābeles krītošiem āboliem un vēsajiem rudens vējiem, arī manu sirdi un dzirksti tomēr aizpūta prom.
Šajā noslēdzošajā sērijā es nesajutu neko - ne drāmu, ne kaisli, ne dzirksti, ne intrigu. Manā skatījumā skaistā rudmate Sofija un pievilcīgais zviedrs Hugo bija pārāk atšķirīgi, lai tur varētu izveidoties saskanīgs pāris. Viņu starpā jūtas un kaisle arī īsti neveidojās tik viegli un plūstoši, lai varētu noticēt, ka tas ir pa īstam. No Hugo puses vispār neko nevarēja saprast. Vai viņš tiešām Sofiju iekāro, vai ir iemīlējies, vai tā ir tikai kārtējā aizraušanās, vīrišķais untums iekarot un iegūt? Nesajutu to mīļumu un maigumu no viņa, ko Sofija tik ļoti alka sajust. Likās, ka viņai tiek tikai drupačas. Es īsti pat nesajutu, ka Sofija smaidītu. Viņa drīzāk visa stāsta garumā bija skumja un nomākta, un Hugo absolūti situāciju neuzlaboja.
Arī kaisles brīži abu starpā bija tukši, jo īpaši intīmie brīži. Ļoti pietrūka romantikas varoņu starpā.
Daži notikumi stāstā iesākās daudzsološi, bet tika aši pamesti un aizmirsti. Negadījums firmas veikala noliktavā - gaidīju intrigu, likās, ka nu pat būs, bet nē, nebija. Iesita pa galvu, uzlika šuves, palaida mājās. Nelieši ātri tika noskaidroti. Te tik ļoti gaidīju asumu.
Un noslēgums - tik ātri aprauts. Ļoti rudenīgi vēss.
Man ļoti patika autores ideja par šo gadalaiku romānu sēriju, kas bija ļoti viegli un raiti lasāma. Varoņi burtiski ievilka savā stāstā.
Ja "Kvēlojošie" bija karsti vasarīgi, kur uguns sprakšķēja pa vīlēm, tad rudenīgie "Vējainie", ar sarkaniem no ābeles krītošiem āboliem un vēsajiem rudens vējiem, arī manu sirdi un dzirksti tomēr aizpūta prom.
Šajā noslēdzošajā sērijā es nesajutu neko - ne drāmu, ne kaisli, ne dzirksti, ne intrigu. Manā skatījumā skaistā rudmate Sofija un pievilcīgais zviedrs Hugo bija pārāk atšķirīgi, lai tur varētu izveidoties saskanīgs pāris. Viņu starpā jūtas un kaisle arī īsti neveidojās tik viegli un plūstoši, lai varētu noticēt, ka tas ir pa īstam. No Hugo puses vispār neko nevarēja saprast. Vai viņš tiešām Sofiju iekāro, vai ir iemīlējies, vai tā ir tikai kārtējā aizraušanās, vīrišķais untums iekarot un iegūt? Nesajutu to mīļumu un maigumu no viņa, ko Sofija tik ļoti alka sajust. Likās, ka viņai tiek tikai drupačas. Es īsti pat nesajutu, ka Sofija smaidītu. Viņa drīzāk visa stāsta garumā bija skumja un nomākta, un Hugo absolūti situāciju neuzlaboja.
Arī kaisles brīži abu starpā bija tukši, jo īpaši intīmie brīži. Ļoti pietrūka romantikas varoņu starpā.
Daži notikumi stāstā iesākās daudzsološi, bet tika aši pamesti un aizmirsti. Negadījums firmas veikala noliktavā - gaidīju intrigu, likās, ka nu pat būs, bet nē, nebija. Iesita pa galvu, uzlika šuves, palaida mājās. Nelieši ātri tika noskaidroti. Te tik ļoti gaidīju asumu.
Un noslēgums - tik ātri aprauts. Ļoti rudenīgi vēss.
January 28, 2026
Jāsāk ar to, ka man Kvēlojošie patika daudz labāk. Vējainie mani sākumā ļoti kaitināja, bija grūti ielasīties. Kad jau domāju, ka vairāk par 3 zvaigznēm nelikšu, bija tas mazais pavērsiens veikalā un kopā ar ceļojumu uz Zviedriju tas tomēr izspieda vēl vienu zvaigzni. Tomēr kopumā palikusi sajūta, ka gluži pilnas 4 nesanāk, lai arī valoda laba un dabas tēlojumi joprojām īsi bet trāpīgi.
Displaying 1 - 7 of 7 reviews