Viens liktenīgs zvans. Viens pazudis vīrietis. Un viena sieviete, kurai vairs nav, kam ticēt.
Divdesmit deviņus gadus vecā Stella tiek ierauta bijušā mīļotā Marka meklējumos kopā ar viņa pašreizējo draudzeni Alisi. Atdzīvojas sen apraktas atmiņas, un ataust patiesības, kurām nekad nevajadzēja nākt gaismā. Maldoties arvien dziļāk kaislību un nodevības labirintā, atklājas Marka pagātne un noslēpumi, kas liek abām pārvērtēt visu, ko viņas zina par mīlestību un uzticēšanos.
Kā rīkoties, kad sirdsapziņa saduras ar atriebes kāri? Vai tas, ko Stella atradīs, būs reiz zaudētais? Vai iespējams piedot kādam, kurš tevi mīlēja… un pēc tam salauza?
Danuta Butrima (1968) – bioloģe, vides zinātņu speciāliste. Vairāku gadu ilgumā savas profesionālās zināšanas un prasmes izmantojusi pedagoģiskajā darbā, šobrīd tās liek lietā vides veselības jomā. Lugu un romānu autore. Papildinājusies Literārajā akadēmijā.
Šī grāmata mani, diemžēl, neaizrāva. Es gan ticu, ka nelaimīga mīlestība var padarīt sievietes aklas, padarīt viņu dzīves ciešanu pilnas, taču pienāk brīdis, kad ir laiks saņemties un dzīvot tālāk. Diemžēl, mana problēma varbūt bija paši grāmatas tēli, Stella un Alise, kuras kādā brīdī vienkārši izbesīja, gribējās viņas sapurināt un likt viņām sākt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi bez viņu “lielās mīlestības”. Grāmata gan lasījās raiti, sižets vietām sagādāja lasītājam arī pārsteigumus, taču man tomēr pietrūka arī Marka paša iesaiste un dialogs ar Alisi un Stellu. Beigas palika tādā kā “pusratā”. 2,5 ⭐️