Četrdesmit burkas gurķu

by Evija Martukāne

Evija Martukāne (Laganovska) līdz šim publicējusies dažādos preses izdevumos un aktīvi piedalījusies prozas lasījumos, bet “Četrdesmit burkas gurķu” ir viņas pirmā grāmata – stāstu krājums.

Izteiksmīgs pieteikums latviešu literatūrā! Sprigana, reti lietotiem vārdiem piesātināta valoda; neparasti, nedaudz kariķēti, taču mūsu ikdienā nereti sastopami tipāži; dzīvē noskatīti un ar autores literāro fantāziju lieliski apdarināti sižeti – tas viss ikvienam, kam grāmata nonāks rokās, gan liks no sirds smieties, gan raisīs pārdomas par dažādiem dzīves ceļiem un neceļiem.


Evijas Martukānes krājums “Četrdesmit burkas gurķu” būs īsts saldēdiens tiem, kas novērtē humoru, asprātīgas vārdu spēles un smalku satīru. Vērīgs lasītājs pamanīs arī stāstos eleganti iepītās atsauces uz kultūras vēsturi, un noteikti jāpiemin autores sirsnības pilnais skatījums uz cilvēku attiecībām, kas lasot saviļņos ne vienu sirdi vien.
Jana Egle, rakstniece

112 pages, Hardcover

First published September 1, 2025

Reviews

[Laila Silina · Rating 5 out of 5]

Bija pāris stāsti, kas “neaizķēra”, taču tie, kas “ķēra”, tie pa īstam un dziļi, un skaudri, un smieklīgi - tāds intiliģenti (c) pastulbs humors šī vārda vislabākajā nozīmē un ļoti manā gaumē. Plus, formāts ideāls, vairāk nevajag.

[Ralfs · Rating 3 out of 5]

Mans galvenais izbrīns bija par tām četrdesmit gurķu burkām, kas laikam skaitās šausmīgi daudz. Es laukos “esot pasūtījis” 86, un tādēļ tik daudz arī liek un neviens nesūdzās. Tiesa uz pārdomām vedināja ne tikai tas. Kopumā stāsti bija ļoti daudzveidīgi, ne tikai notikumu un personāžu, bet arī laika periodu un formas ziņā. Varbūt arī tāpēc nevaru viennozīmīgi raksturot grāmatu, kuru izlasot man paliek sajūta, ka tā nebija man, bet vienlaikus it kā viss bija labi.

[Elina Graudina · Rating 5 out of 5]

Nu tā, ka ļoti! Bez dažiem izņēmumiem, katrs stāsts liek domāt, piekrist, līdzpārdzīvot un beigās nopūsties - jā, tāda ir dzīve! Skaudra, skumja, īsta…
Un dažos stāstos atkal smieties, skaļi smieties. Un arī par dzīvi, cilvēkiem un notikumiem! Jo tāda ir dzīve!
Autore man ir atklājums un es gaidu jaunus stāstus un notikumus.

[Sintija Meijere · Rating 3 out of 5]

Nav jau visiem latviešu stāstiem jābūt skarbiem un traģiskiem, der kādreiz arī pasmieties.
Autores valoda tiešām ir sulīga un sprigana kā minēts daudzās atsauksmēs. Kaut vai frāze, kas palikusi prātā no stāsta par pohaino Pēteri: "...visu dienu klusi svīda aiz datora kā palaistuve baznīcā..."
Tomēr man kaut kas pietrūka.. Dažos stāstos ļoti patika gaumīgais humoriņš, dažos savukārt tas likās pārāk kičīgs un kariķēts, jau uz banalitātes robežas.
Kopumā - īss stāstu krājums, no kura daļu stāstu aizmirst uzreiz pēc izlasīšanas, daļu izbaudīt ar smaidu un pie dažiem aizdomāties par nopietnākām lietām, kas slēpjas aiz smiekliem un jokiem.

[Madara · Rating 4 out of 5]

It kā viss kārtībā - valoda, tēli, atsauces un asprātīgi pavērsieni, bet kaut kā pietrūka. Tā, protams, ir ļoti subjektīva sajūta, bet man ļoti pietrūka empātijas un godīguma pret tēliem. Sanāk tāda intelektuāli stereotipiska kariķēšana, par ko pasmieties vai līdzi pajust, bet ne saredzēt, kas patiešām ir aiz tām gurķu burkām. Varbūt vienkārši problēma tajā, ka man nepatīk stāsti.

[Anita Gāga · Rating 5 out of 5]

Lappušu ziņā neliels, bet valodas ziņā - sulīgs stāstu krājums, kas sižetiski atgādina Hānberga "Plikie un pusplikie". Ja Hānbergs atainoja padomijas komiskos notikumus, tad Evijas stāstos spilgti iezīmējas mūsdienu aktualitātes. Katrs stāsts ir kāda cilvēka spilgtāko dzīves momentu spilgts koncentrāts, kas brīžiem liek smieties, bet brīžiem - just līdzi. Divpadsmit stāsti ir kā divpadsmit mēneši cilvēka gada ritējumā, kas sākas ar optimismu, bet beidzas ar skarbo realitāti. Autorei ir potenciāls.

[Elina Dlohi · Rating 5 out of 5]

Negaidīts atklājums man bija šīs grāmatas autore Evija Martukāne ar savu sulīgo, bagātīgo valodu, spilgtajiem epitetiem un patiesu stāstnieces talantu.
Grāmata ir reizē brīnišķīgi viegla un saldena, bet vienlaikus tajā netrūkst arī nopietnu, sabiedrībā aktuālu tēmu.

Īpaši mani aizkustināja stāsts “Sieva skala grozā”.

No sirds novēlu “Četrdesmit burkām gurķu” plašu ceļu pie lasītājiem un aicinu ikvienu pašam iepazīties ar šo stāstu krājumu!

"Un tomēr dīvaini, ka tad, kad pašu dzīve ir jau sarūgusi kā vērmeļu etiķis, mēs turpinām negausīgi to rīt lieliem malkiem, itkā ar tiem varētu dzesēt zemapziņā pulsējošās dzīveskaismes zemdegas un aizdzert bailes beidzot atkal dzīvot tā, ka roku trīsēšana rīta agrumā no kāda teiktā "Labrīt!" ir tas minimālais survival kit, ar ko mierā sākt dienu."

"Es baidos, tāpēc palieku tepat - sava vīrā skalu grozā, kuru viņš pienākumu apziņas dzīts katru dienu uzveļ plecos un sola nest tālāk. Līdz kaut kas mūs šķirs"

[Laine Railīte · Rating 4 out of 5]

Daļa stāstu bija patiešām interesanti, dažu dēļ joprojām esmu pārdomās. Vairāki stāsti bija baudāmi galvenokārt humora dēļ.
Ļoti, ļoti uzrunāja autores stils un izteiksmīgā valoda, šī iemesla dēļ labprāt pārlasītu vēl un vēl.

Viens no piemēriem – "..pašu dzīve ir jau sarūgusi kā vērmeļu etiķis, mēs turpinām negausīgi to rīt lieliem malkiem, it kā ar tiem varētu dzesēt zemapziņā pulsējošās dzīveskaismes zemdegas un aizdzert bailes..".

Pirmo reizi sastapos ar šīs autores daiļradi, labprāt izlasītu citus darbus. Ceru, ka būs arī citas grāmatas! :)

[Līga Pacēviča · Rating 4 out of 5]

Martukānei izdevušies labi kreftīgi gurķīši!

Ar nerimstošu smaidu uz lūpām sekoju līdzi asprātīgajiem valodas līkločiem un kolorītajiem tēliem.
Īpaši smeķīgi bija Latgales stāsti,kas mani aizveda mīļās bērnības atmiņās par Zilo ezeru zemes vietām, lauku mājām, volūdu un turienes cilvēkiem.

[Bexe · Rating 4 out of 5]

4/5 ⭐

Ar smiekliem un asarām izlasīju šos stāstus. Autores valodas stils ļoti nāca pie sirds!

[Ieva Baumane · Rating 4 out of 5]

Ironiski stāsti par dzīvi. Brīžiem šķiet, ka tikai stāstu varoņi īsti zin, kas ar viņiem notiek, lasītājs tiek atstāts ar lielām jautājuma zīmēm, tomēr kopumā- pēc grāmatas izlasīšanas paliek viegla un patīkama sajūta. Lai dzīvo humors!