What do you think?
Rate this book
Sapņu mednieku ceļojums: sasniedzot jaunas virsotnes
Alīna un Jēkabs Andrušaiti ir latviešu ceļotāji, bloga "Sapņu medniece" veidotāji, kuri ceļojumus iemūžina jau vairāk nekā 10 gadus. Otrajā kopīgajā grāmatā viņi viesojas 19 valstīs: no arktiskās Svalbāras Norvēģijā līdz kontrastainajam Perito Moreno ledājam Argentīnā; no grandiozā Igvasu ūdenskrituma Brazīlijā līdz futūristiskajiem superkokiem Singapūrā; gan tālās zemēs, gan savdabīgās vietās Latvijā un kaimiņvalstīs. Ceļojumu piezīmes un krāšņās fotogrāfijas papildinātas ar ieskatu bloga aizkulisēs un ceļošanas aizkadros.
528 pages, Hardcover
Published October 25, 2025
10 people are currently reading
35 people want to read
About the author
Alīna Andrušaite
3 books14 followersAlīna Andrušaite ir latviešu ceļotāja, kas kopā ar vīru Jēkabu ir apceļojusi 60 valstis, tam izmantojot tikai atvaļinājumus, jo abi ikdienā strādā algotu darbu. Viņas ceļojumu stāstnieka vēsture aizsākas ar uzvaru "National Geographic" ceļojumu stāstu konkursā, pēc kuras tika dibināts blogs "Sapņu medniece".
Grāmatā "Sapņu mednieku ceļojums: pirmie soļi pasaulē" izlasāmi pāra piedzīvojumi vairāk nekā 20 valstīs, no Kirasao salām Karību jūrā līdz Palau salām Klusajā okeānā, ko papildina krāšņas fotogrāfijas. Grāmatas lappusēs var ne tikai doties līdzi piedzīvojumos, bet arī ielūkoties iepriekš nepublicētos bloga tapšanas aizkadros un ceļojumu aizkulisēs.
Grāmatā "Sapņu mednieku ceļojums: pirmie soļi pasaulē" izlasāmi pāra piedzīvojumi vairāk nekā 20 valstīs, no Kirasao salām Karību jūrā līdz Palau salām Klusajā okeānā, ko papildina krāšņas fotogrāfijas. Grāmatas lappusēs var ne tikai doties līdzi piedzīvojumos, bet arī ielūkoties iepriekš nepublicētos bloga tapšanas aizkadros un ceļojumu aizkulisēs.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 3 of 3 reviews
November 9, 2025
Ļoti, ļoti interesanti!
Tā vienā teikumā es varētu raksturot šo pamatīgo- notikumiem, sarežģījumiem (kā angliski saka ''life happens'') pilno ceļojumu stāstu grāmatu, kas ir kā loģisks turpinājums tieši pirms gada iznākušajai autoru debijai ''Sapņu mednieku ceļojums: pirmie soļi pasaulē''.
Alīna raksta saistoši, ievelkoši, no vienas puses sniedzot klātesamības sajūtu, papildinot stāstus ar personiskām sajūtām, emocijām, bet no otras puses neaizmirstot arī iekļaut izzinošus un interesantus vēsturiskus faktus par apmeklētajām vietām.
Savukārt Jēkaba bildes spridzina pašas par sevi un, kā daudzviet piemin pati Alīna, lai arī bloga sākotnējā izveidē tas tika mārketēts kā "Sapņu ķērāja", nenovērtējama ir Jēkaba spēja parādīt skaistāko un hipnotizējošāko no ikviena galamērķa.
No sīkiem komentāriem par to, ka kameras statīvs nemaz neietilptu rokas bagāžā, lasītājam patiesībā nav ne mazākās nojausmas (ja nu vienīgi lasītājs pats neaizraujas ar fotografēšanu), cik ilgu laiku, pacietību, tehnisko iemaņu un plānošanu prasa ikviena no bildēm, nerunājot nemaz par tām stundām pie datora, kas tiek veltītas to apstrādē. It sevišķi vietās, kur ir tūristu masas, fotografi pēc labākajiem kadriem dodas pirms citi apmeklētāji ir cēlušies, smagajai tehnikai, kas tiek staipīta visur līdzi, nerunājot par fotografēšanas apstākļiem ziemā. Tāpēc es varu tikai aplaudēt ikvienai Jēkaba fotogrāfijai- it īpaši hipnotiskas ir Svalbārdas bildes.
Tāpat kā pirmajā grāmatā, arī šeit tiek iekļauti atsevišķi galamērķi ar ceļojumu piezīmēm, šoreiz pievēršot uzmanību arī Latvijas galamērķiem, ko domāju novērtēs daudzi lasītāji, kuri nevar/baidās vai neuzdrīkstās doties tālākos ceļos. Mans favorīts noteikti šeit ir Latgales kulinārie apraksti, neskatoties, ka esmu tur bijusi vairākas reizes, manas garšas kārpiņas nav nobaudījušas nevienu no pieminētajiem ēdieniem. Guļbešņīki gan izklausās nevis pēc lietuviešu cepelīniem, bet gan lietuviešu žemaičių blynai (kur izmanto vārītu kartupeļu masu), kas ir mans favorīts, jo cepelīnus es neēdu. (Tāpat arī iesaku pamēģināt tādu mazāk zināmu ēdienu kā vėdarai)
Šie ceļojumu apraksti mijas ar personīgām piezīmēm par darbu (kam ir milzīga nozīme arī intensīvajam ceļošanas grafikam autoru dzīvē), blogošanas un sadarbību ēnas pusēm un sadzīves pusei. Tieši šīs nodaļas man patika visvairāk, jo parāda ne tikai skaistās medaļas otru pusi, par ko nākas maksāt, bet arī sabierības/darba vides ne tās labākās iezīmes.
Lasot grāmatu, man gribas izcelt dažas atziņas, ko gribas atgādināt sev-
*Ja tu kaut ko vēlies- tad tas ir jāprasa! Jāmeklē dažādie ceļi, kā nonākt līdz savam mērķim, nebaidoties, ka daudz kur netiksi uzklausīts, sadzirdēts, ņemts nopietni vai pat izsmiets. Bet nekad nerunājot, nestāstot par savām vēlmēm, neuzdodot jautājumus, citi nezinās, ka mēs kaut ko vēlamies darīt, radīt, veidot.
*Jebkuram sasniegumam apakšā ir milzīgs darbs, dažkārt ziedojot vienu dzīves jomu, lai kaut ko sasniegtu kādā citā.
*Dažkārt liekas, ka visneticamākās iespējas atnāk visneticamākajā veidā, tomēr, kad papēta rūpīgāk, tā tomēr ir konkrētu darbību ķēde, kas gluži kā domino kauliņi no vienas pozīcijas, pieredzes, kontaktiem aizved pie pavisam negaidītas jaunas iespējas. Svarīgi ne tikai pamanīt iespējas, bet arī piedalīties.
Alīnas darba spējas ir nenovērtējamas jebkurā dzīves jomā, kurai viņa pieķeras, tāpēc man nav ne mazāko šaubu, ka šis ir tikai kārtējais pieturas punkts, bet ne galapunkts. Viena no rakstura īpašībām, kas nav ļāvusi apstāties pie sasniegtā- ir vēlme izzināt, atrast jebkurā notikumā pievienoto vērtību un nebaidīties klauvēt pie durvīm (un arī logiem, ja durvis neatveras).
Abu grāmatu starpā ir tieši gads, ja pirmā grāmata, kas iznāca rudenī, iekrāsojās rudens zemes toņos, tad šis ceļojuma turpinājums iesnidzis ziemas spelgonī. Loģisks būtu turpinājums veidot pavasara un vasaras daļu. Katrā ziņā es ceru uz turpinājumu, jo šeit, papildus pasaules izzināšanas degsmei, var pasmelties iedvesmu piepildīt savus sapņus.
Tā vienā teikumā es varētu raksturot šo pamatīgo- notikumiem, sarežģījumiem (kā angliski saka ''life happens'') pilno ceļojumu stāstu grāmatu, kas ir kā loģisks turpinājums tieši pirms gada iznākušajai autoru debijai ''Sapņu mednieku ceļojums: pirmie soļi pasaulē''.
Alīna raksta saistoši, ievelkoši, no vienas puses sniedzot klātesamības sajūtu, papildinot stāstus ar personiskām sajūtām, emocijām, bet no otras puses neaizmirstot arī iekļaut izzinošus un interesantus vēsturiskus faktus par apmeklētajām vietām.
Savukārt Jēkaba bildes spridzina pašas par sevi un, kā daudzviet piemin pati Alīna, lai arī bloga sākotnējā izveidē tas tika mārketēts kā "Sapņu ķērāja", nenovērtējama ir Jēkaba spēja parādīt skaistāko un hipnotizējošāko no ikviena galamērķa.
No sīkiem komentāriem par to, ka kameras statīvs nemaz neietilptu rokas bagāžā, lasītājam patiesībā nav ne mazākās nojausmas (ja nu vienīgi lasītājs pats neaizraujas ar fotografēšanu), cik ilgu laiku, pacietību, tehnisko iemaņu un plānošanu prasa ikviena no bildēm, nerunājot nemaz par tām stundām pie datora, kas tiek veltītas to apstrādē. It sevišķi vietās, kur ir tūristu masas, fotografi pēc labākajiem kadriem dodas pirms citi apmeklētāji ir cēlušies, smagajai tehnikai, kas tiek staipīta visur līdzi, nerunājot par fotografēšanas apstākļiem ziemā. Tāpēc es varu tikai aplaudēt ikvienai Jēkaba fotogrāfijai- it īpaši hipnotiskas ir Svalbārdas bildes.
Tāpat kā pirmajā grāmatā, arī šeit tiek iekļauti atsevišķi galamērķi ar ceļojumu piezīmēm, šoreiz pievēršot uzmanību arī Latvijas galamērķiem, ko domāju novērtēs daudzi lasītāji, kuri nevar/baidās vai neuzdrīkstās doties tālākos ceļos. Mans favorīts noteikti šeit ir Latgales kulinārie apraksti, neskatoties, ka esmu tur bijusi vairākas reizes, manas garšas kārpiņas nav nobaudījušas nevienu no pieminētajiem ēdieniem. Guļbešņīki gan izklausās nevis pēc lietuviešu cepelīniem, bet gan lietuviešu žemaičių blynai (kur izmanto vārītu kartupeļu masu), kas ir mans favorīts, jo cepelīnus es neēdu. (Tāpat arī iesaku pamēģināt tādu mazāk zināmu ēdienu kā vėdarai)
Šie ceļojumu apraksti mijas ar personīgām piezīmēm par darbu (kam ir milzīga nozīme arī intensīvajam ceļošanas grafikam autoru dzīvē), blogošanas un sadarbību ēnas pusēm un sadzīves pusei. Tieši šīs nodaļas man patika visvairāk, jo parāda ne tikai skaistās medaļas otru pusi, par ko nākas maksāt, bet arī sabierības/darba vides ne tās labākās iezīmes.
Lasot grāmatu, man gribas izcelt dažas atziņas, ko gribas atgādināt sev-
*Ja tu kaut ko vēlies- tad tas ir jāprasa! Jāmeklē dažādie ceļi, kā nonākt līdz savam mērķim, nebaidoties, ka daudz kur netiksi uzklausīts, sadzirdēts, ņemts nopietni vai pat izsmiets. Bet nekad nerunājot, nestāstot par savām vēlmēm, neuzdodot jautājumus, citi nezinās, ka mēs kaut ko vēlamies darīt, radīt, veidot.
*Jebkuram sasniegumam apakšā ir milzīgs darbs, dažkārt ziedojot vienu dzīves jomu, lai kaut ko sasniegtu kādā citā.
*Dažkārt liekas, ka visneticamākās iespējas atnāk visneticamākajā veidā, tomēr, kad papēta rūpīgāk, tā tomēr ir konkrētu darbību ķēde, kas gluži kā domino kauliņi no vienas pozīcijas, pieredzes, kontaktiem aizved pie pavisam negaidītas jaunas iespējas. Svarīgi ne tikai pamanīt iespējas, bet arī piedalīties.
Alīnas darba spējas ir nenovērtējamas jebkurā dzīves jomā, kurai viņa pieķeras, tāpēc man nav ne mazāko šaubu, ka šis ir tikai kārtējais pieturas punkts, bet ne galapunkts. Viena no rakstura īpašībām, kas nav ļāvusi apstāties pie sasniegtā- ir vēlme izzināt, atrast jebkurā notikumā pievienoto vērtību un nebaidīties klauvēt pie durvīm (un arī logiem, ja durvis neatveras).
Abu grāmatu starpā ir tieši gads, ja pirmā grāmata, kas iznāca rudenī, iekrāsojās rudens zemes toņos, tad šis ceļojuma turpinājums iesnidzis ziemas spelgonī. Loģisks būtu turpinājums veidot pavasara un vasaras daļu. Katrā ziņā es ceru uz turpinājumu, jo šeit, papildus pasaules izzināšanas degsmei, var pasmelties iedvesmu piepildīt savus sapņus.
November 3, 2025
Jau pabeidzot lasīt iepriekšējo grāmatu, sāku gaidīt šo, un labi, ka nebija ilgi jāgaida. Gaumes un gaidas par ceļojumu grāmatām ir dažādas, iepriekš biju lasījusi vairāk "ekstrēmo ceļojumu" klasiku (alpīnisms, Tūrs Heijerdāls utt.), bet Alīnas un Jēkaba grāmatās ceļojumi ir tādi gluži ar roku aizsniedzami un ļoti baudāmi aprakstīti. Grāmata, ko lasīt tumšajos rudens vakaros un tad ķerties pie kāda ceļojuma saplānošanas kaut vai tepat Latvijā vai Baltijā.
Ļoti uzrunā skaistie foto un vispār poligrāfiskā kvalitāte, grāmatas struktūra (ceļojumi pamīšus ar bloga aizkulisēm), labā valoda.
Ļoti uzrunā skaistie foto un vispār poligrāfiskā kvalitāte, grāmatas struktūra (ceļojumi pamīšus ar bloga aizkulisēm), labā valoda.
November 24, 2025
Ļoti forša ceļojumu grāmata! Fantastiskas fotogrāfijas! Paldies autoriem par baudāmo ceļojumu pa tuvākām un tālākām zemēm. Īpaši izbaudīju stāstus par Indiju, Ēģipti, Argentīnu, Singapūru un Malaizijas duriānu fermu. Ļoti interesanti bija ieskatīties bloga tapšanas aizkulisēs un uzzināt vairāk par Alīnas darbu un darba pienākumiem.
Alīna māk rakstīt aizraujoši un interesanti, ka nevienā mirklī nezūd interese par rakstīto. Lai arī apskates vietu ir daudz, nav tādas sajūtas, ka tas būtu ātrs skrējiens pa faktiem, pilsētām un apskates objektiem "check, check, esmu bijis te" stilā. Nav garlaicīga vietu, faktu un gadaskaitļu uzskaitījuma, bet ir plūstošs un labi strukturēts teksts, kas mijas ar kādu interesantu faktu un noderīgu ceļojuma padomu.
Noteikti iesaku šo grāmatu visiem ceļojummīļiem!
Paldies, Alīna un Jēkab! Tiekamies nākamajos stāstos un grāmatās (un arī dzīvē)!
Alīna māk rakstīt aizraujoši un interesanti, ka nevienā mirklī nezūd interese par rakstīto. Lai arī apskates vietu ir daudz, nav tādas sajūtas, ka tas būtu ātrs skrējiens pa faktiem, pilsētām un apskates objektiem "check, check, esmu bijis te" stilā. Nav garlaicīga vietu, faktu un gadaskaitļu uzskaitījuma, bet ir plūstošs un labi strukturēts teksts, kas mijas ar kādu interesantu faktu un noderīgu ceļojuma padomu.
Noteikti iesaku šo grāmatu visiem ceļojummīļiem!
Paldies, Alīna un Jēkab! Tiekamies nākamajos stāstos un grāmatās (un arī dzīvē)!
Displaying 1 - 3 of 3 reviews