What do you think?
Rate this book
Kur sniegā klusē upe
Romāns “Kur sniegā klusē upe” stāsta par sievieti Ēriku, kura, nonākusi dzīves krustcelēs, dodas meklēt mieru prom no pilsētas – tur, kur vecās lauku mājas. Viņa atgriežas bērnības namā, kur aiz laika nodeldētajām sienām gadiem ilgi glabājas senas dienasgrāmatas noslēpumi. Remontējot māju un šķetinot sarežģītos pagātnes notikumus, Ērikai ik pa laikam nākas sastapties gan ar savu bijušo vīru, gan ar vientuļu kaimiņu, kurš mīt pāri upei kalna namā un kura klātbūtne sievietē pamodina senaizmirstas jūtas. Pagātnes ēnas un svešinieka noslēpumainais skatiens liek jautāt – vai sniegā klusējoša upe spēj aiznest sāpes un atvērt durvis jaunam sākumam?
261 pages, Hardcover
Published January 1, 2025
30 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 15 of 15 reviews
December 15, 2025
Šis bija "ļoti mans". Šeit sapinās mana neizdzīvotā vēlme būt laukos, romantiska iemīlēšanās "nenolasāmā" vīrietī, vecās iznīcinošās dzīves nomiršana un ilgas pēc jaunas dzīves uzsākšanas. Papildus visam tam vēl bija dzimtas noslēpumi.
Šī grāmata mani uzrunāja jau labu laiku iepriekš, jo patika vāks, kā arī par lasīšanu pārliecināja retās atsauksmes, ko izlasīju (grāmata, manuprāt, par maz tiek izcelta!). Finālā, pārsteidzošā kārtā, grāmatu man uzdāvināja pati autore.🙏 Un esmu ārkārtīgi priecīga par šo lasīšanu. Latviešu autores var un prot. Man šis darbs iet roku rokā ar "Spītniekiem". Katrs atšķirīgs, bet manu sirdi sildošs.
Ļoti patika grāmatas noskaņa – rāma, nosvērta, Latvijas dabas un gadalaiku ieskauta. Patīk, ka materiālās vērtības it kā aiziet otrā plānā un priekšplānā romantizēti izvirzās lauku miers, anticivilizācija, aizbēgšana no lielpilsētas, atgriešanās pie sevis un pie savām saknēm. Reizēm šķita, ka autore atklāj daļiņu no sevis, gan pieredzi ar vīriešiem, gan nepieauguši pieaugušo jauno paaudzi, gan savu mākslinieces daļiņu. Šķiet, ka tā var uzrakstīt tikai tad, ja kaut kas tāds ir pašā izjusts un pieredzēts...
Visvairāk man patika tas, kā rakstniece apraksta iemīlēšanās izjūtu. Tik pazīstami un tik skaisti.
Galvenā varone nav idealizēta, viņa ir reāla sieviete, ar saviem "putniem", kompleksiem, traumām un sievietes vēlmi satikt savu īsto, saprotošo un mīlošo cilvēku. Bet Ernests... Man viņš ļoti patika. Viņš bija nopietns, noslēgts, bet vīrišķību un vīrieša zināšanas un prasmi izstarojošs tēls. Šoreiz man patika tieši viņa nerunīgums, mazvārdība, noslēpumainība. Viņa gadījumā vairāk runāja rīcība, ne vārdi. Jā...
Svarīgs tēls šajā grāmatā ir arī upe. Upe ir bijusi lieciniece abu māju pagājušo iemītnieku stāstam, tāpat kā šo divu jauno cilvēku lēnajai un piesardzīgajai tuvībai. Upe ir kā simbols, briesmām un mainībai, kas piemīt cilvēka jūtu pasaulei. 🤍
Ja jums gribas palasīt kaut ko latvisku, sirdssiltu, mierīgā tempā ieturētu, par mīlestību, bet noteikti ne garlaicīgu, tad šī varētu būt īstā grāmata.❄️🤍❄️
Šī grāmata mani uzrunāja jau labu laiku iepriekš, jo patika vāks, kā arī par lasīšanu pārliecināja retās atsauksmes, ko izlasīju (grāmata, manuprāt, par maz tiek izcelta!). Finālā, pārsteidzošā kārtā, grāmatu man uzdāvināja pati autore.🙏 Un esmu ārkārtīgi priecīga par šo lasīšanu. Latviešu autores var un prot. Man šis darbs iet roku rokā ar "Spītniekiem". Katrs atšķirīgs, bet manu sirdi sildošs.
Ļoti patika grāmatas noskaņa – rāma, nosvērta, Latvijas dabas un gadalaiku ieskauta. Patīk, ka materiālās vērtības it kā aiziet otrā plānā un priekšplānā romantizēti izvirzās lauku miers, anticivilizācija, aizbēgšana no lielpilsētas, atgriešanās pie sevis un pie savām saknēm. Reizēm šķita, ka autore atklāj daļiņu no sevis, gan pieredzi ar vīriešiem, gan nepieauguši pieaugušo jauno paaudzi, gan savu mākslinieces daļiņu. Šķiet, ka tā var uzrakstīt tikai tad, ja kaut kas tāds ir pašā izjusts un pieredzēts...
Visvairāk man patika tas, kā rakstniece apraksta iemīlēšanās izjūtu. Tik pazīstami un tik skaisti.
Galvenā varone nav idealizēta, viņa ir reāla sieviete, ar saviem "putniem", kompleksiem, traumām un sievietes vēlmi satikt savu īsto, saprotošo un mīlošo cilvēku. Bet Ernests... Man viņš ļoti patika. Viņš bija nopietns, noslēgts, bet vīrišķību un vīrieša zināšanas un prasmi izstarojošs tēls. Šoreiz man patika tieši viņa nerunīgums, mazvārdība, noslēpumainība. Viņa gadījumā vairāk runāja rīcība, ne vārdi. Jā...
Svarīgs tēls šajā grāmatā ir arī upe. Upe ir bijusi lieciniece abu māju pagājušo iemītnieku stāstam, tāpat kā šo divu jauno cilvēku lēnajai un piesardzīgajai tuvībai. Upe ir kā simbols, briesmām un mainībai, kas piemīt cilvēka jūtu pasaulei. 🤍
Ja jums gribas palasīt kaut ko latvisku, sirdssiltu, mierīgā tempā ieturētu, par mīlestību, bet noteikti ne garlaicīgu, tad šī varētu būt īstā grāmata.❄️🤍❄️
Read
March 8, 20264,5⭐️
Stāsts ar ļoti skaistu, atmosfērisku noskaņu. Dabas un lauku dzīves apraksti ir tik dzīvi un smalki, ka lasot var gandrīz sajust sniega klusumu un upes klātbūtni. Šī grāmata atgādina, ka dabā patiešām ir spēks tā stiprina un dziedina.
Bet šis nav tikai stāsts par dabu un laukiem. Šeit ļoti spēcīgi jūtams sievietes iekšējais spēks un drosme,drosme izkāpt no komforta zonas, atzīt savas kļūdas, pieņemt skumjas un mainīties. Man ļoti aizkustināja tas, cik godīgi tiek analizētas emocijas un cik patiesi attēlots ceļš uz savu labāko dzīves versiju.
Stāstā savijas arī noslēpumi un pagātnes notikumi. Galvenā varone pamazām atklāj savas vecmāmiņas skaudro dzīvesstāstu, saliekot pagātnes notikumus pa gabaliņam kopā. Šī stāsta līnija ir ļoti skaudra un netaisna.
Nezinu, cik daudz no šī stāsta ir reāli notikumi, bet lasot bija sajūta,ka lasu kaut ko patiesu .Tik dziļi aprakstīt emocijas spēj tikai tas, kurš tās pats ir izjutis.
Šī ir grāmata mierīgai, pārdomu pilnai lasīšanai.
Stāsts ar ļoti skaistu, atmosfērisku noskaņu. Dabas un lauku dzīves apraksti ir tik dzīvi un smalki, ka lasot var gandrīz sajust sniega klusumu un upes klātbūtni. Šī grāmata atgādina, ka dabā patiešām ir spēks tā stiprina un dziedina.
Bet šis nav tikai stāsts par dabu un laukiem. Šeit ļoti spēcīgi jūtams sievietes iekšējais spēks un drosme,drosme izkāpt no komforta zonas, atzīt savas kļūdas, pieņemt skumjas un mainīties. Man ļoti aizkustināja tas, cik godīgi tiek analizētas emocijas un cik patiesi attēlots ceļš uz savu labāko dzīves versiju.
Stāstā savijas arī noslēpumi un pagātnes notikumi. Galvenā varone pamazām atklāj savas vecmāmiņas skaudro dzīvesstāstu, saliekot pagātnes notikumus pa gabaliņam kopā. Šī stāsta līnija ir ļoti skaudra un netaisna.
Nezinu, cik daudz no šī stāsta ir reāli notikumi, bet lasot bija sajūta,ka lasu kaut ko patiesu .Tik dziļi aprakstīt emocijas spēj tikai tas, kurš tās pats ir izjutis.
Šī ir grāmata mierīgai, pārdomu pilnai lasīšanai.
November 30, 2025
5 ❣️ no 5 ❣️
1. Valoda un rakstības stils.
Skaisti, tēlaini, romantiski un smeldzīgi. Ikdienišķais mijās ar brīnumaino un rada patiesuma noskaņu. ❣️ Man ļoti patīk šīs autores stils - bez vulgaritātes un prastuma, kas lec acīs citos zināmākos latviešu autoru darbos. (Tā, es to pateicu)
2. Sižets un tēmas aktualitātele.
Lai arī sākumā notikumiem nav straujas attīstības šī ir tā grāmata, kuras lasīšana rada atmosfēru un noskaņu ik teikumā. Stāsts liek aizdomāties par to, kas ir vientulība un, ka būtībā neviens no tās galu galā nevar būt pasargāts. Un vai ir vērts būt ar kādu kopā tikai, tāpēc,lai nejustos vientuļš, pat, ja attiecības jau sen ir izsmeltas, mirušas... Kā iet tālāk un nebaidīties apdedzināties? Cik reizes mēs varam pārciest pazemojumu, krāpšanu un atraidījumu? Šķiet reti, kura sieviete to savā dzīvē nemaz nepiedzīvo...Kā arī parāda to, kur noved katra no veiktajām dzīves izvēlēm, jo neapšaubāmi, kaut kur tā noved vienmēr, jautājums cik bieži mūsu veikto izvēļu rezultāts ir tāds kā mēs to iztēlojamies...? 🤭💔
3. Tēlu atveidojums.
Vecmāte, māte un meita ataino krīzes, kurām iziet cauri gandrīz katra sieviete un parāda to, ka vecumam tiešām nav nozīmes, jo sirdssāpes neviens neatceļ līdz pat mūža galam.
4. Emocionālais pārdzīvojums.
Līdz sirds dziļumiem.💔
5. Atziņas/Citāti
"Un tad man prātā nāk klusa apjausma:nedrīkstu gaidīt, ka kaut kas mainīsies pats no sevis, man sava dzīve ir jāved turp, kur pati vēlos, - pašai ar savām rokām. Neviens cits to nedarīs."
1. Valoda un rakstības stils.
Skaisti, tēlaini, romantiski un smeldzīgi. Ikdienišķais mijās ar brīnumaino un rada patiesuma noskaņu. ❣️ Man ļoti patīk šīs autores stils - bez vulgaritātes un prastuma, kas lec acīs citos zināmākos latviešu autoru darbos. (Tā, es to pateicu)
2. Sižets un tēmas aktualitātele.
Lai arī sākumā notikumiem nav straujas attīstības šī ir tā grāmata, kuras lasīšana rada atmosfēru un noskaņu ik teikumā. Stāsts liek aizdomāties par to, kas ir vientulība un, ka būtībā neviens no tās galu galā nevar būt pasargāts. Un vai ir vērts būt ar kādu kopā tikai, tāpēc,lai nejustos vientuļš, pat, ja attiecības jau sen ir izsmeltas, mirušas... Kā iet tālāk un nebaidīties apdedzināties? Cik reizes mēs varam pārciest pazemojumu, krāpšanu un atraidījumu? Šķiet reti, kura sieviete to savā dzīvē nemaz nepiedzīvo...Kā arī parāda to, kur noved katra no veiktajām dzīves izvēlēm, jo neapšaubāmi, kaut kur tā noved vienmēr, jautājums cik bieži mūsu veikto izvēļu rezultāts ir tāds kā mēs to iztēlojamies...? 🤭💔
3. Tēlu atveidojums.
Vecmāte, māte un meita ataino krīzes, kurām iziet cauri gandrīz katra sieviete un parāda to, ka vecumam tiešām nav nozīmes, jo sirdssāpes neviens neatceļ līdz pat mūža galam.
4. Emocionālais pārdzīvojums.
Līdz sirds dziļumiem.💔
5. Atziņas/Citāti
"Un tad man prātā nāk klusa apjausma:nedrīkstu gaidīt, ka kaut kas mainīsies pats no sevis, man sava dzīve ir jāved turp, kur pati vēlos, - pašai ar savām rokām. Neviens cits to nedarīs."
November 2, 2025
Dziļi izjusts, emocijām bagāts stāsts par Ēriku, kura, nonākot savas dzīves krustcelēs, meklē patvērumu un sirds mierinājumu savās bērnības mājās. Nemierīgais prāts tiek nodarbināts, šķetinot senos noslēpumu pīšļus mājas senajās sienās, kur atklājas Ērikas vecmāmiņas dzīves skaudrā patiesība, ko šīs senās mājas sienas gadu desmitiem glabājušas. Ērikas acu priekšā atklājas vecmāmiņas mīlasstāsts, kas ir traģiski skumjš, taču vēl jo vairāk pievelk Ēriku pamest dzīvi pilsētā un atgriezties tur, kur sirds un prāts jūtas vislabāk.
Lai gan Ērika ir nosolījusies uz vīriešiem vairs pat neskatīties, jo šķiršanās no vīra ir atstājusi zināmas sāpes, tomēr kaimiņš Ernests, kurš nejauši sastapts pie upes, Ērikas prātam nedod mieru. Viņš ir tik skaists. Acu skatiens dziļš un noslēpumains. Ērika nespēj pārstāt par viņu domāt, kaut cenšas pati sev iegalvot, ka kaimiņš viņu neinteresē. Arvien biežāk Ērika dodas uz lauku mājām, kur turpina remontdarbus un vecmāmiņas noslēpuma atšķetināšanu, taču arī kaimiņš Ernests ir iemesls, kas liek biežāk pamest pilsētu. Bailes palikt vienai Ēriku dara piesardzīgu, taču sirdi apmānīt nav iespējams, kaut prāts kliedz un liek apdomāties. Jūtu ķīmija uzvirmo tik skaisti, dzirksti vairs nav iespējams apdzēst. Taču sniegā klusējošajai upei, kas šķir Ērikas un Ernesta īpašumus, ir citi nodomi abu liktenim. Straume aiznes sāpes un ilgas, bet tā nespēj aiznest atmiņas.
Gunitai ir apbrīnojami bagāta valoda, kas ietērpta emocionāli un izjusti vijīgā stāstā par mīlestību, kas uzplaukst starp diviem cilvēkiem, kuriem jau ir zināma dzīves skaudrā pieredze. Soļi tiek sperti tik piesardzīgi, bet ir tik aizrautīgi lasīt par to. Ļoti interesants ir Ērikas vecmāmiņas likteņa stāsts, kas piešķir šim romānam vēsturisku noskaņu.
Šo romānu lasīju ar lielu aizrautību un interesi, Ērikas stāsts nedeva mieru un grāmatu nebija iespējams nolikt malā, kamēr tā nebija izlasīta.
Lai gan Ērika ir nosolījusies uz vīriešiem vairs pat neskatīties, jo šķiršanās no vīra ir atstājusi zināmas sāpes, tomēr kaimiņš Ernests, kurš nejauši sastapts pie upes, Ērikas prātam nedod mieru. Viņš ir tik skaists. Acu skatiens dziļš un noslēpumains. Ērika nespēj pārstāt par viņu domāt, kaut cenšas pati sev iegalvot, ka kaimiņš viņu neinteresē. Arvien biežāk Ērika dodas uz lauku mājām, kur turpina remontdarbus un vecmāmiņas noslēpuma atšķetināšanu, taču arī kaimiņš Ernests ir iemesls, kas liek biežāk pamest pilsētu. Bailes palikt vienai Ēriku dara piesardzīgu, taču sirdi apmānīt nav iespējams, kaut prāts kliedz un liek apdomāties. Jūtu ķīmija uzvirmo tik skaisti, dzirksti vairs nav iespējams apdzēst. Taču sniegā klusējošajai upei, kas šķir Ērikas un Ernesta īpašumus, ir citi nodomi abu liktenim. Straume aiznes sāpes un ilgas, bet tā nespēj aiznest atmiņas.
Gunitai ir apbrīnojami bagāta valoda, kas ietērpta emocionāli un izjusti vijīgā stāstā par mīlestību, kas uzplaukst starp diviem cilvēkiem, kuriem jau ir zināma dzīves skaudrā pieredze. Soļi tiek sperti tik piesardzīgi, bet ir tik aizrautīgi lasīt par to. Ļoti interesants ir Ērikas vecmāmiņas likteņa stāsts, kas piešķir šim romānam vēsturisku noskaņu.
Šo romānu lasīju ar lielu aizrautību un interesi, Ērikas stāsts nedeva mieru un grāmatu nebija iespējams nolikt malā, kamēr tā nebija izlasīta.
November 3, 2025
Tik izjusts un emocijām bagāts stāsts! Nav iespējams palikt vienaldzīgai! Nav iespējams apstāties - ir tikai vēlme izlasīt līdz galam! Stāsts par mūsdienām, bet ir liels prieks, ka tiek iepīti vēsturiskie notikumi, kaut vai tikai vienas ģimenes ietvaros! Paldies autorei par lielisko stāstu!
October 21, 2025
Aizraujoša lasāmviela!
Jūtu,ka šī ir autores 6 grāmata! Man arvien vairāk iepatīkas rakstīšanas stils!
Grāmatā par attiecībām ģimenē, pusaudžu likstām un galvenais- par mīlestību!
Bet vēl vairāk par grāmatas saturu man šoreiz patīk grāmatas noformējums! Skaistākais grāmatas vāks manā grāmatu plauktā! ❤️
Var just,ka autore ielikusi ļoti lielu darbu,lai grāmata butu tāda,kāda tā ir!
"Vienmēr atradīsies simtiem iemeslu,kuri aizliegs cilvēkam izplest spārnus un ļauties sapņiem!" /citāts 209.lpp/
Ļausimies sapņiem... 🫶
Jūtu,ka šī ir autores 6 grāmata! Man arvien vairāk iepatīkas rakstīšanas stils!
Grāmatā par attiecībām ģimenē, pusaudžu likstām un galvenais- par mīlestību!
Bet vēl vairāk par grāmatas saturu man šoreiz patīk grāmatas noformējums! Skaistākais grāmatas vāks manā grāmatu plauktā! ❤️
Var just,ka autore ielikusi ļoti lielu darbu,lai grāmata butu tāda,kāda tā ir!
"Vienmēr atradīsies simtiem iemeslu,kuri aizliegs cilvēkam izplest spārnus un ļauties sapņiem!" /citāts 209.lpp/
Ļausimies sapņiem... 🫶
January 25, 2026
Grūti aprakstīt savas emocijas un domas, aizverot grāmatas vāku. Beigas nebija tādas, kā es vēlētos, bet grāmata bija brīnišķīga! Lai gan pēdējais teikums lika noprast, ka.. varbūt tomēr..
Autore raksta ļoti tēlaini, skaisti, tā ka viegli acu priekšā uzburt aprakstītās lauku dabas ainavas. Ja stāstā netiktu lietotas mūsdienu tehnoloģijas, šķistu, ka izlasīju kādu skaistu latviešu literatūras klasiku.
Autore raksta ļoti tēlaini, skaisti, tā ka viegli acu priekšā uzburt aprakstītās lauku dabas ainavas. Ja stāstā netiktu lietotas mūsdienu tehnoloģijas, šķistu, ka izlasīju kādu skaistu latviešu literatūras klasiku.
January 3, 2026
Kur sniegā klusē upe
⭐️⭐️⭐️⭐️⭐️
Šis ir romāns, kas notur spriedzi līdz pat pēdējai lappusei. Gunitas Freimanes stāstījums ir kluss, smeldzīgs un ļoti precīzs — bez liekas dramatizācijas, bet ar spēcīgu emocionālu iedarbību.
Stāsts vēsta par sievieti, kura dzīves krustcelēs atgriežas bērnības mājās, lai sastaptos ar pagātnes noslēpumiem, neatrisinātām jūtām un sāpēm, kas nav pazudušas. Daba, upe un lauku vide kļūst par fonu iekšējām cīņām un iespējai jaunam sākumam.
Īpaši uzrunā tas, cik patiesi attēlota cilvēka ievainojamība — arī tādās tēmās kā panikas lēkmes, vientulība un attiecību trauslums. Tajā pašā laikā stāstā netrūkst smalka humora, kas ļauj uzelpot un padara varoņus ļoti cilvēcīgus.
Atsevišķi vēlos izcelt arī grāmatas vāku, kuru autore ir uzgleznojusi pati. Lai gan par to uzzināju tikai pēc grāmatas izlasīšanas, lasīšanas laikā vairākkārt pie tā atgriezos — vērojot uz vāka attēlotos personāžus, upi, dabu, sejas vaibstus un acu skatienu, kurā klusi iemājotas sāpes. Vāks organiski papildina stāstu un pastiprina tā emocionālo noskaņu.
Kā jau autores darbos ierasts, spriedze tiek noturēta līdz pašām beigām — un atvieglojums atnāk tikai pēdējā teikumā.
Smeldzošs, vizuāli bagāts un emocionāli patiess romāns, kas paliek prātā arī pēc izlasīšanas.
⭐️⭐️⭐️⭐️⭐️
Šis ir romāns, kas notur spriedzi līdz pat pēdējai lappusei. Gunitas Freimanes stāstījums ir kluss, smeldzīgs un ļoti precīzs — bez liekas dramatizācijas, bet ar spēcīgu emocionālu iedarbību.
Stāsts vēsta par sievieti, kura dzīves krustcelēs atgriežas bērnības mājās, lai sastaptos ar pagātnes noslēpumiem, neatrisinātām jūtām un sāpēm, kas nav pazudušas. Daba, upe un lauku vide kļūst par fonu iekšējām cīņām un iespējai jaunam sākumam.
Īpaši uzrunā tas, cik patiesi attēlota cilvēka ievainojamība — arī tādās tēmās kā panikas lēkmes, vientulība un attiecību trauslums. Tajā pašā laikā stāstā netrūkst smalka humora, kas ļauj uzelpot un padara varoņus ļoti cilvēcīgus.
Atsevišķi vēlos izcelt arī grāmatas vāku, kuru autore ir uzgleznojusi pati. Lai gan par to uzzināju tikai pēc grāmatas izlasīšanas, lasīšanas laikā vairākkārt pie tā atgriezos — vērojot uz vāka attēlotos personāžus, upi, dabu, sejas vaibstus un acu skatienu, kurā klusi iemājotas sāpes. Vāks organiski papildina stāstu un pastiprina tā emocionālo noskaņu.
Kā jau autores darbos ierasts, spriedze tiek noturēta līdz pašām beigām — un atvieglojums atnāk tikai pēdējā teikumā.
Smeldzošs, vizuāli bagāts un emocionāli patiess romāns, kas paliek prātā arī pēc izlasīšanas.
December 7, 2025
🥰Man ļoti patika šis romāns.
Tāds “slow burn”. 🫠 Kad liekas tūlīt, tūlīt būs tuvība, šķīdīs dzirksteles, bet nekā - autore ved pa citu stāsta taku.🤭
Romāns par stipru sievieti, kas vēlas atgriezties pie savām “saknēm”, pie dabas, dzīvot mierā, nesteidzīgi un neatkarīgi.
Ļoti patika romānā ievītā iepriekšējo paaudžu sieviešu
mīlestības un attiecību stīga. Tā tikai bagātināja romānu un “ievilka” lasītāju lappusēs, jo jāzin taču kā viss galu gala izvērtīsies.
Romāns par mīlestību, sāpēm, attiecībām, cerību, ilgošanos, jauniem sākumiem. Par sevis pieņemšanu un rakstura stingrību. Par neatlaidību un spītību. Par nepareiziem lēmumiem, kļūdām. Par izpalīdzību un cilvēcību. Romānā bija gan prieka un humora pilnas situācijas, gan bēdīgas.
Iesaku izlasīt ikvienam, šis romāns liek aizdomāties! 🎀
P.S. Man tik ļoti patīk grāmatas vāks! 🥰
Tāds “slow burn”. 🫠 Kad liekas tūlīt, tūlīt būs tuvība, šķīdīs dzirksteles, bet nekā - autore ved pa citu stāsta taku.🤭
Romāns par stipru sievieti, kas vēlas atgriezties pie savām “saknēm”, pie dabas, dzīvot mierā, nesteidzīgi un neatkarīgi.
Ļoti patika romānā ievītā iepriekšējo paaudžu sieviešu
mīlestības un attiecību stīga. Tā tikai bagātināja romānu un “ievilka” lasītāju lappusēs, jo jāzin taču kā viss galu gala izvērtīsies.
Romāns par mīlestību, sāpēm, attiecībām, cerību, ilgošanos, jauniem sākumiem. Par sevis pieņemšanu un rakstura stingrību. Par neatlaidību un spītību. Par nepareiziem lēmumiem, kļūdām. Par izpalīdzību un cilvēcību. Romānā bija gan prieka un humora pilnas situācijas, gan bēdīgas.
Iesaku izlasīt ikvienam, šis romāns liek aizdomāties! 🎀
P.S. Man tik ļoti patīk grāmatas vāks! 🥰
Read
November 7, 2025Ērikas jūtu pasaule ir trausla. Viņa ir viegli ievainojama, un lasītājs kā neredzams atbalstītājs dodas līdzi, seko viņas emociju kalniem un lejām ceļā uz sapni būt mīlētai. Pamazām sižetā atklājas arī dzimtas pagātnes noslēpums. Man šķiet, šis darbs īpaši uzrunās jaunākas lasītājas, kuras atpazīs tajā sievieti, kas ir stipra, radoša, ļoti saimnieciska, bet joprojām mācās saprast un pieņemt savas jūtas.
December 6, 2025
Gunita tik aizraujoši raksta, ka viņas grāmatas ļoti ātri var ilasīt, jo rodas vēlme pēc iespējas ātrāk noskaidrot notikumu gaitu.
Ar šo jaunāko grāmatu nebija savādāk. Lai gan šis ir mūsdienu romāns (iepriekšējie bija vēsturiski) tas mani aizrāva jau pirmajās lapaspusēs.
Grāmatā ir viegls humors ar kurioziem momentiem. Mīlestība pilna nezipratnes. Pagātnes noslēpumi, kuri meistarīgi ievērti uz vestures fona.
Iesaku!
Ar šo jaunāko grāmatu nebija savādāk. Lai gan šis ir mūsdienu romāns (iepriekšējie bija vēsturiski) tas mani aizrāva jau pirmajās lapaspusēs.
Grāmatā ir viegls humors ar kurioziem momentiem. Mīlestība pilna nezipratnes. Pagātnes noslēpumi, kuri meistarīgi ievērti uz vestures fona.
Iesaku!
December 21, 2025
Šis stāsts tik ļoti ievilka, ka sev par brīnumu to izlasīju vien dienas laikā!
Ļoti patika. Kautgan sākumā varbūt šķita, ka lasi dienasgrāmatu - tā tomēr tik ir vieglā un ieinteresējošā veidā pasniegta, ka izdzīvo līdzi visu emociju buķeti. Un kā dzīvē - ne vienmēr viss beidzas ar laimīgām beigām. Bet cerība nezūd….
Izdzīvot vienu gadu kopā ar Ēriku - atklāt dzimtas noslēpumu, izjust pagātnes sāpes un izdzīvot kopā jaunu iemīlēšanos un sajust tik dzīvi klāt esošo dabu un laukus!
Ļoti patika. Kautgan sākumā varbūt šķita, ka lasi dienasgrāmatu - tā tomēr tik ir vieglā un ieinteresējošā veidā pasniegta, ka izdzīvo līdzi visu emociju buķeti. Un kā dzīvē - ne vienmēr viss beidzas ar laimīgām beigām. Bet cerība nezūd….
Izdzīvot vienu gadu kopā ar Ēriku - atklāt dzimtas noslēpumu, izjust pagātnes sāpes un izdzīvot kopā jaunu iemīlēšanos un sajust tik dzīvi klāt esošo dabu un laukus!
December 6, 2025
Gunitas grāmatas vienmēr aizrauj ar bagātīgo valodu kad visi tēli un ainas prātā atdzīvojas, it kā pati būtu aizceļojusi un piedzīvotu visu aprakstīto.
Pats stāsts, aicina uz pārdomām, vai var sākt dzīvot sekojot savai sirdsbalsij un neiet
Pats stāsts, aicina uz pārdomām, vai var sākt dzīvot sekojot savai sirdsbalsij un neiet
March 6, 2026
One of the best books i read in last years. I was trying not to think about that, but....Memories, memories...... Emotional, realistic, and very very good book. Good language. And SHE and HE.....
This entire review has been hidden because of spoilers.
Displaying 1 - 15 of 15 reviews